• Tweet

Straujais degvielas cenu kāpums ietekmē ne tikai mājsaimniecību pirktspēju, bet arī raisa bažas par Latvijas iekļaušanos Māstrihtas kritērijos, kas nepieciešams, lai ieviestu eiro 2014. gadā.

Dārgas benzīns un dīzeļdegviela atstāj arvien lielāku robu to ģimeņu budžetā, kuras bez personiskās automašīnas nevar iztikt, piemēram, ja ik dienas jāmēro ceļš no laukiem uz pilsētu. Turklāt no 1. aprīļa dārgāka kļūs arī pārvietošanās ar starppilsētu autobusiem un vilcienu. Taču Neatkarīgās aptaujātie eksperti ir vienādās domās, ka degvielas cenu kāpums skars visas jomas. «Lielāku vai mazāku ietekmi izjutīs visas nozares: jo lielāks īpatsvars izmaksās, jo ietekme lielāka. Pašlaik tiešo ietekmi izjūt transporta nozare un rūpniecība, tomēr tas atsauksies arī uz citām jomām, piemēram, uz tām nozarēm, kas saistītas ar tūrismu, jo pie šāda cenu līmeņa cilvēki mazāk ceļos. Īstermiņā degviela atspoguļosies ražotāju cenās un peļņas rādītājos, bet ietekmi uz patēriņa cenām noteiks to tālākā attīstība. Nozīmīga ietekme būs tieši inflācijas gaidu attīstībai. Tādēļ ar pašlaik sacelto furoru jābūt uzmanīgam, jo tas veido labvēlīgus apstākļus cenu celšanai, turklāt ne vienmēr pamatotai,» Neatkarīgajai uzsvēra SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs pieļauj, ka naftas cenu pieaugums var likt pārskatīt inflācijas prognozi šim gadam. «Bijām plānojuši, ka šā gada beigās un nākamā gada sākumā būsim ļoti tuvu Māstrihtas kritēriju rādītājiem, taču pašreizējie notikumi, kas saistīti ar naftas cenu pieaugumu, liek nopietni par šiem jautājumiem bažīties,» sacīja I. Rimšēvičs. Latvijas Banka un Swedbank prognozēja, ka šogad gada inflācija varētu būt 2,4%. Pagaidām šo mērķi no realitātes šķir viens procentpunkts, jo februārī gada inflācija bija 3,4%.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna Neatkarīgajai uzsvēra, ka degvielas cenas palielinās ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā. Tādējādi degvielas cenu kāpums ietekmē ne tikai Latvijas inflācijas rādītāju, bet arī pašu Māstrihtas kritēriju. Tomēr, neraugoties uz to, risks Māstrihtas kritēriju izpildei Latvijā degvielas cenu kāpuma dēļ, pēc viņas domām, ir diezgan liels. «Degvielas cenu kāpuma ietekme uz kopējo inflācijas rādītāju atšķiras valstu starpā. Piemēram, jo lielāki ir degvielai uzliktie nodokļi, jo mazāka ir naftas cenu izmaiņu ietekme uz degvielas cenām. Cenas nosaka arī degvielas tirgus struktūra, arī konkurence un likumdošanas prasības. Energoresursu patēriņš un to izmantošanas efektivitāte arī atšķiras valstu starpā, līdz ar to arī energoresursu izmaksu kāpums naftas cenu pieauguma dēļ var atšķirties,» skaidroja L. Strašuna.

To, cik degviela varētu maksāt nākotnē, pašlaik neviens precīzi nezina. Dzirdētas prognozes, ka benzīna cena varētu dubultoties vai trīskāršoties.

I. Rimšēvičs ir optimistiskāk noskaņots. Pēc viņa domām, degvielas cena šogad varētu pat pazemināties. Līdzīgās domās ir arī D. Gašpuitis, jo viņš pieļauj, ka naftas cenu līmenis gada otrajā pusē varētu normalizēties. Savukārt L. Strašuna savā vērtējumā ir piesardzīgāka: «Varbūtība, ka tuvākajā laikā naftas cenas paaugstināsies, ir lielākā nekā tas, ka samazināsies. Un, lai arī tuvāk vasarai vai gada otrajā pusē naftas cenas varētu stabilizēties, tās visticamāk būs augstākā līmenī, nekā mēs pieņēmām šā gada sākumā.» Bankas Citadele galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis pieļauj, ka gadījumā, ja Izraēla uzbruktu Irānai, naftas cena var sasniegt pat 200 ASV dolāru par barelu, kas izraisītu degvielas cenu kāpumu arī Latvijā. Tad benzīna litrs maksātu apmēram 1,50 latus. Savukārt, ja konflikts ap Irānu atrisinātos mierīgā ceļā, tad naftas cena varētu samazināties par trešdaļu.

***

Viedokļi

Dainis Gašpuitis, SEB bankas makroekonomikas eksperts:

– Degvielas un pārējo energoresursu cenu pieaugumam ir ekonomikas izaugsmi bremzējoša ietekme, jo nākas arvien vairāk resursus novirzīt importa rēķinu apmaksai. Tādēļ pie tālāka cenu kāpuma ir jāvērtē pasākumi, kā mazināt šo negatīvo ietekmi, un jānosaka kritiskie punkti, kas rada vislielākos riskus ekonomikas attīstībai. Īstermiņa degvielas cenu līmenis atspoguļosies ražotāju cenās un peļņas rādītājos, bet ietekmi uz patēriņa cenām noteiks to tālākā attīstība. Lielākās galvassāpes ekonomikai rada ne tik daudz naftas cenu līmenis, cik tā izmaiņu straujums, jo nedod laiku adaptēties jaunajiem apstākļiem un palielina stresu. Bet pašreizējais pavērsiens ir mirklis, lai uzsvērtu, ka nepieciešams vēl cītīgāk īstenot energoefektivitātes pasākumus un attīstīt ekonomiku. Jo mazāks īpatsvars patēriņa grozā būs degvielai un jo efektīvāk tā tiks izmantota, jo mazāk iedzīvotājus uztrauks šādas svārstības.

Lija Strašuna, Swedbank galvenā ekonomiste:

– Ilgstoši augstas naftas cenas var mazināt ekonomikas izaugsmi pasaulē, jo īpaši tajās valstīs, kas ir neto naftas importētāji. Līdz ar to, ka ekonomiskā situācija eiro zonā ir diezgan trausla, Eiropa šobrīd var būt īpaši jutīga, pat neraugoties uz to, ka nodokļi degvielai tur ir augsti un tādējādi naftas cenu ietekme uz degvielas cenām ir mazāka. Ja Latvijas tirdzniecības partneri augs lēnāk, tas varētu vēl vairāk bremzēt Latvijas eksporta un ekonomikas izaugsmi. Šobrīd gan ir ļoti grūti spriest par to, cik liela var būt šī ietekme un vai naftas cenas turpinās strauji augt.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde