• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
13/11/2012, Kategorija: Bizness, Ekonomika

Benzīna cena mēneša laikā samazinājusies par aptuveni 7%, pēdējā laikā stabili turoties zem lata robežas. To, vai degvielas cenas lejupslīde Latvijā turpināsies vai arī autobraucējiem jāgatavojas benzīna un dīzeļdegvielas sadārdzinājumam, Neatkarīgās aptaujātie degvielas tirgotāji atturējās prognozēt.

Savukārt Ekonomikas ministrijas optimismam par degvielas iespējamo palētināšanos saistībā ar grozījumiem Enerģētikas likumā viņi nepievienojas.

Statoil Fuel&Retail Latvia sabiedrisko attiecību konsultante Ieva Stūre Neatkarīgajai uzsvēra, ka iemesli degvielas mazumtirdzniecības cenu pēdējam kritumam ir samērā tradicionāli, proti, to ir ietekmējis degvielas produktu cenu kritums biržā. «Benzīna cena no oktobra sākuma ir samazinājusies par 168 ASV dolāriem par tonnu, dīzeļdegvielas cena no oktobra sākuma ir samazinājusies par 62 ASV dolāriem par tonnu. Savukārt degvielas cenu kritums pasaules biržā skaidrojams ar vasaras sezonas beigām un līdz ar to arī ar pieprasījuma samazinājumu, kā arī šobrīd nepastāv būtiski ierobežojumi degvielas produktu pašreizējā ražošanas kapacitātē, lai apmierinātu esošo pieprasījumu,» norāda I. Stūre.

Savukārt SIA VIRŠI-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš brīdināja, ka degvielas iepirkuma cenas pasaules biržās šobrīd sāk atkal palielināties. «Taču, tā kā ilgākā laika posmā tās ir svārstīgas, grūti prognozēt cenu attīstību nākotnē un to ietekmi uz Latviju. Lielā mērā degvielas cenām pasaulē vajadzētu mēreni samazināties, ņemot vērā ekonomikas recesiju daudzos ekonomiski svarīgos reģionos, bet tas nenotiek, ko var skaidrot ar dažādām spekulācijām biržās,» skaidro J. Riekstiņš.

Latvijā aptuveni pusi no degvielas cenas veido nodokļi, tajā skaitā akcīzes nodoklis, PVN, degvielas drošības rezervju nodeva. Ekonomikas ministrija ar grozījumiem Enerģētikas likumā cer samazināt drošības rezervju nodevas lielumu un līdz ar to arī padarīt degvielas cenu pircējiem draudzīgāku.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis uzskata, ka Saeimā pieņemtie grozījumi Enerģētikas likumā radījuši vairākus priekšnosacījumus, lai degviela patērētājiem Latvijā kļūtu lētāka. Pamatojot veiktos likuma grozījumus, V. Ķirsis norāda, ka iepriekšējā Enerģētikas likuma 72. panta pirmās daļas redakcija noteica – piedalīties atklātos konkursos par naftas produktu drošības rezervju izveidi bija tiesības tikai degvielas tirgū esošiem komersantiem, kas saņēmuši kādu no speciālām licencēm vai atļaujām darbībām ar naftas produktiem. «Tādā veidā tika ierobežotas pārējo komersantu iespējas kļūt par pretendentiem šajos konkursos. Tajā skaitā arī dažādu starptautisku naftas fondu un citu finanšu institūciju, kurām ir atbilstoša kapacitāte un kuras jau iepriekš izrādījušas interesi par šiem konkursiem, pārstāvjiem,» stāsta V. Ķirsis, neslēpjot, ka galvenais grozījumu mērķis arī bijis atcelt šo normu, lai nodrošinātu Latviju ar pietiekamiem degvielas krājumiem par pieņemamu cenu.

Direktīva nosaka, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai, jānodrošina sev degvielas rezerves 90 dienām – gadījumam, ja iestāsies tā sauktā X stunda. Šīs degvielas rezerves var uzglabāt dažādi. Piemēram, valsts pati var izveidot savu naftas bāzi un iepirkt tai rezerves degvielu, kā tas notiek Igaunijā. Vai arī vienoties ar degvielas tirgotājiem, ka tie šos naftas produktus uzglabās savās degvielas krātuvēs, kā to dara daudzas valstis, tajā skaitā Latvija. Galvenais nosacījums ir cits. Vismaz 25% no šīs degvielas ir jāglabā Latvijā, un atlikušo daudzumu drīkst glabāt Baltijas valstīs, Somijā un Dānijā. Citiem vārdiem sakot – valstīs, ar kurām noslēgts atbilstošs sadarbības līgums.

Taču lielākā problēma ir tā, ka Latvijā uz vietas nav pietiekamas glabāšanas jaudas kā, piemēram, Lietuvā (Mažeiķos), kur ir sava rūpnīca. Šobrīd Latvijai dīzeļdegvielas rezervju pietiek noteiktajām 90 dienām, bet benzīna rezerves uzkrātas tikai 79 dienām. Tas nozīmē, ka ir jāveic jauni iepirkumi, kuros līdz šim varēja piedalīties tikai uzņēmumi ar licenci naftas produktu tirgošanā un glabāšanā. Tiesa, pat arī tad valstij netika nodrošināts pietiekams rezervju daudzums.

Statoil Fuel&Retail Latvia pieļauj, ka izmaiņas Enerģētikas likumā varētu ietekmēt degvielas cenu, tomēr uzņēmuma speciālisti norāda, ka samazinājums varētu būt nebūtisks. Šobrīd degvielas rezervju nodeva veido 1,3 santīmus litrā, līdz ar to, pārskatot iepirkšanas nosacījumus, tas cenu varētu ietekmēt par santīma desmitdaļām.

Arī J. Riekstiņš šaubās, vai degvielas cenu būtiski ietekmēs tas, ka tiks mainīta naftas drošības rezervju izveides kārtība.

«Tas, ka turpmāk naftas produktu drošības rezervju izveides konkursos varēs piedalīties arī nelicencēti nozares komersanti, visticamāk, neietekmēs degvielas cenu, jo cenu šai atmuitotajai akcīzes degvielai nosaka valsts. Respektīvi, cena var samazināties tikai tādā gadījumā, ja valsts nosaka zemāku nodokli, turklāt svarīgs ir arī samazinājuma apjoms,» uzsvēra J. Riekstiņš.

Analizējot Eiropas Komisijas datus par novembra sākuma degvielas cenām, gan ieskaitot nodokļus, gan bez tiem, Neatkarīgā secināja, ka nodokļu apjoms, kas tiek piemērots benzīnam, Latvijā ir devītais zemākais starp Eiropas Savienības valstīm. Visvairāk nodokļos nākas samaksāt autobraucējiem Lielbritānijā un Zviedrijā, jo šajā valstī nodokļu apjoms benzīna cenā ir tuvu 60%, savukārt vismazākais tas ir Kiprā – 43%. Tas gan nenozīmē, ka arī benzīna mazumtirdzniecības cena šajās valstīs attiecīgi ir visaugstākā un viszemākā. Novembra sākumā visdārgākais benzīns bija Nīderlandē (1,773 eiro/l jeb 1, 24 Ls/l), vislētākais – Rumānijā (1,253 eiro/litrā jeb 0,88 Ls/l), liecina Eiropas Komisijas rīcībā esošā informācija.

***

Debešķīgas degvielas cenas, bet…

Debešķīgi būtu pirkt degvielu par Baltkrievijas cenām ar Latvijas algām. Tomēr tas iespējams tikai epizodiski – vai nu, ja palaimējas, vai arī, ja ļoti, ļoti vajag, atsakoties no daudz kā cita. Piemēram, no piecām stundām dzīves, kas būtu jāpavada uz Baltkrievijas un Lietuvas robežas vieglo automašīnu rindā tajā dienā pirms pāris nedēļām, kad Krievijas firmas Lukoil degvielas cenrādis tika nofotografēts Baltkrievijas pilsētā Molodečno. Tā bija auksta diena, kad piecās stundās nāktos izlietot tik daudz degvielas siltuma, t.i., dzīvības uzturēšanai šajā automašīnā, ka degvielas cenu starpības ieguvums izkūpētu gaisā šā vārda burtiskajā nozīmē. Droši vien naktīs vai kādos citos laika momentos, kas zināmi robežu šķērsošanas profesionāļiem, to iespējams izdarīt ātrāk un lētāk. Droši vien ir kaut kāds pamats nostāstiem, ka ieguvumi ir iespējami, dalot tos it kā ar Baltkrievijas, Krievijas un mūsu pašu muitniekiem un robežsargiem. Daudz kas ir kādreiz iespējams, taču Krievijas un Baltkrievijas muitas ūnija un Eiropas Savienība ir vienādi ieinteresētas uzturēt savu robežu tā, lai lēta degviela no Baltkrievijas netiktu izvesta un Lietuvā vai Latvijā netiktu ievesta. Varbūt vieglāk būtu Latvijas iedzīvotājiem pārcelties uz dzīvi Baltkrievijā, kur viena degvielas litra cenai apmēram atbilst viena Latvijas šprotu bundžiņas, 100 gramu sviesta vai 70 gramu cietās desas cena; ja vilina iespēja kļūt miljonāram reizi mēnesī, saņemot savu 1,2 miljonu rubeļu jeb 77 latu minimālo algu. Un tas ir patiešām garantēti, jo bezdarba Baltkrievijā praktiski nav.

Arnis KLUINIS

***

7500 rubeļi = 48,3 santīmi

6950 rubeļi = 44,7 santīmi

6750 rubeļi = 43,5 santīmi

7650 rubeļi = 49,2 santīmi

***

Degvielas cenas mazumtirdzniecībā (bez nodokļiem) ES novembra sākumā, eiro/l

Austrija 0,653 0,745

Beļģija 0,691 0,804

Bulgārija 0,684 0,731

Čehija 0,705 0,782

Dānija 0,715 0,789

Francija 0,659 0,738

Grieķija 0,698 0,841

Igaunija 0,676 0,759

Īrija 0,711 0,744

Itālija 0,729 0,801

Kipra 0,738 0,823

Latvija 0,69 0,781

Lielbritānija 0,697 0,763

Lietuva 0,746 0,793

Luksemburga 0,688 0,775

Malta 0,81 0,787

Nīderlande 0,729 0,789

Polija 0,707 0,763

Portugāle 0,703 0,812

Rumānija 0,669 0,776

Slovākija 0,722 0,811

Slovēnija 0,674 0,746

Somija 0,721 0,8

Spānija 0,677 0,76

Ungārija 0,718 0,794

Vācija 0,692 0,798

Zviedrija 0,671 0,808

ES 0,697 0,775

Avots: EK

***

Benzīna (95 Ultima) cena Latvijā, Ls/l

18.okt 1,009

24.okt 0,999

31.okt 0,989

05.nov 0,969

11.nov 0,939

Avots: Statoil Fuel & Retail Latvia, Neatkarīgā

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde

 
408 skatījumi




Video

Kā samazināt rēķinus ziemā: vienkārši padomi ūdens un elektrības taupīšanai

28/01/2026

Sākoties jaunam gadam un ziemas aukstumam liekot mums vairāk uzturēties telpās, liela daļa mājsaimniecību meklē veidus, kā samazināt savas komunālo pakalpojumu izmaksas. IKEA ikgadējā...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas komisija galīgajam lasījumam virza risinājumu īres māju būvniecībai uz valsts un pašvaldību zemes

28/01/2026

Lai veicinātu jaunu, energoefektīvu un iedzīvotājiem pieejamu īres mājokļu būvniecību, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 27. janvārī, lēma virzīt galīgajam lasījumam...

Lasīt tālāk
Video

Pasažieru pārvadātāji vēršas pie ministru prezidentes, aicinot atstādināt no amata satiksmes ministru Švinku

23/01/2026

Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija un valsts SIA ”Autotransporta direkcija” (ATD) gada laikā tā arī nav spējušas konstruktīvi risināt samilzušās problēmas pasažieru pārvadājumos...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: 45% sociālo mediju lietotāju iegādājas produktus influenceru ietekmē

23/01/2026

45% sociālo mediju lietotāju ir iegādājušies produktus ietekmētāju satura rezultātā, savukārt 70% gadījumu ietekmētāju saturs veicinājis papildu informācijas meklēšanu par produktu...

Lasīt tālāk
Video

Faktiskā bezdarba līmenis decembrī bija 7,1 %

20/01/2026

2025. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 7,1 %, un kopš novembra tas palielinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...

Lasīt tālāk
Video

Aptauja: ģimenes valsts pabalsts pazūd lielveikalos

20/01/2026

Veidot uzkrājumus bērna nākotnei no ģimenes valsts pabalsta joprojām nav vairuma ģimeņu prioritāte, atklāj bankas Citadele aptauja. Pabalsts visbiežāk pazūd pārtikas iegādē, rēķinos un...

Lasīt tālāk
Video

Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās 2025. gadā pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu

19/01/2026

2025. gadā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās pārkrauti 32,15 miljoni tonnu kravu. Saskaņā ar ostu datiem Rīgas ostas termināļos kopā pārkrauti 16,75 miljoni tonnu kravu, Ventspilī 8,53...

Lasīt tālāk
Video

Veikalā “Mere” izņem produktus ar beigušos derīguma termiņu

16/01/2026

Pārtikas un veterinārais dienests SIA “Latprodukti” pārtikas tirdzniecības vietā “MERE”, Līksnas ielā 9a, Rīgā, no tirdzniecības izņēmis dažādus gaļas produktus ar beigušos...

Lasīt tālāk
Video

FM: Pēdējo gadu valdības darbs ir mērķtiecīgi vērsts uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju labklājības stiprināšanu

16/01/2026

Līdz šim valdības īstenotā nodokļu un sociālā politika pēdējos gados ir bijusi mērķtiecīgi vērsta uz ienākumu nevienlīdzības mazināšanu un iedzīvotāju rīcībā esošo ienākumu...

Lasīt tālāk
Video

Baltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem

15/01/2026

[caption id="attachment_34652" align="alignnone" width="300"] Being part of a white collar environment[/caption] Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma...

Lasīt tālāk