• Tweet

Padarīt pieejamāku iespēju apdrošināt lauku saimniecības. Tā ir viena no piecām Zemnieku prasībām, kas izskanēja rīkojot protestus. Aizvadītajā gadā zemniekus pārsteidza vairākas dabas stihijas. Bet joprojām ir veselas nozares, ko zemniekiem apdrošināt neizdodas. Kompānijas vai nu piedāvā ļoti dārgas polises, vai arī no šādiem pakalpojumiem vispār atsakas.

Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, sējumus, augļkoku, augļu un dārzeņu laukus apdraud Sals, plūdi, vētras un sausums. Zemnieki katru reizi pēc dabas stihijām prasa naudu valstij. To varētu nedarīt, ja lauki būtu apdrošināti. Bet daudzi apdrošinātāji to darīt nevēlas.

Šī gada konkursa “Sējējs” labākā bioloģiskā lauku saimniecība “Dabas gardumi” vairāk kā 54 hektāru platībā Mārupes pagastā audzē upenes, avenes, sausseržus, ērkšķogas, jāņogas, ābolus un plūmes.

Pagājušā gada pavasara bargās salnas šiem lauksaimniekiem bija liktenīgas. Izsala lielākā daļa ražas.

Ogulāju stādu lauki nebija apdrošināti, jo apdrošināšanas kompānijas Latvijā pakalpojumu ogu un augļu audzētājiem nemaz nepiedāvā.

IK “Dabas gardumi” īpašnieks Jānis Spriža norāda: “Apdrošinātāji zvana un piedāvā sējumu apdrošināšanu. Kad es pasaku, ka ir ogu dārzs, tad viņi saka, ka viņi to nedara. Pievilkām jostas, nu un pārdzīvojām – kaut kādi uzkrājumi bija. Mēs zinām, ka mums apdrošināšana nav, nekādu citu variantu, tad ir kaut kas bišķiņ pašiem jāuzkrāj. Bet, ja šogad notiek vēl kāda nelaime. Tādi ir smagi.”

Lielākā daļa aitkopju arī nevar apdrošināt savus ganāmpulkus, jo tos Latvijā bieži izposta vilki. Griķu plantācijas, ko audzē Latvijā, jānovāc tikai pēc salnām. Bet, ja pirms salnām uznāk pirmais sniegs, visa raža aiziet bojā.

“Iepriekšējais gads parādīja, ka liela daļa sējumu netika novākti un uznāk mitri laikapstākļi, lietus un tad griķus nevar novākt. Nu tas tāds 50 uz 50 sanāk – augsta riska kultūra. Un tas finansiālais ieguvums, ražot griķus arī varbūt nav tik liels, un tad apdrošināšanas prēmija var būt ļoti augsta, un tad viņa nav izdevīga.”

Pāgājušais gads visā Latvijā atnāca ar vairākām dabas stihijām. Salnām pavasarī sekoja sausums. Jo īpaši Latgales pusē. Viediene cieta milzu vētrās un no rekordlielajiem krusas graudiem. Ierasti Latvijā pēc lietiem vai sausuma lauksaimnieku organizācijas prasa atbalstu valstij. To varētu nedarīt, ja lauki būtu apdrošaināti.

Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP) norāda: “Mums bija ļoti ilgs bezlietus periods, un jāsaka, ka tieši blakus novads uz Neretas, Bauskas pusi, tur jau bija normālas ražas. Tad mūsu zemnieki palika bez ražām, jo viņiem reāli viss aizkalta un lietus nebija visu vasaru.”

Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis(LRA) saka: “Latvijas ziemeļaustrumu pusē noteikti raksturīgākais ir sals, pavasara salnas, arī ziemā reizēm kailsals mēdz atstāt postījumu pēdas. Protams, pavasarī gājputni.”

Savukārt Dobeles novada domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis komentē: “Kopumā es domāju, ka šī vētra un krusa mācīja to, ka, neskatoties ne uz ko, tomēr ir kaut kādā veidā jācenšas apdrošināt šie zaudējumi, jo pretējā gadījumā var sanāk tā, ka ir visa raža zudusi pilnībā un ienākumi – nulle. Bet visi kredīti un maksājumi ir jāmaksā.”

Kā saka pašvaldību vadītāji, sējumu apdrošināšana lielajiem audzētājiem neesot problēma. Latvijā līdzīgi kā daudzviet Eiropā samērā dārgo pakalpojumu daļēji subsidē valsts. Kā liecina Lauku atbalsta dienesta mums sniegtie dati, tad lielākajiem korporatīviem valsts atbalsts sasniedz 150 000 un pat 200 000 eiro par polisi. Starp lielākajiem atbalsta saņēmējiem ir arī dāņu un vācu zemniekiem piederošas saimniecība un SIA, kuru īpašnieki atrodas Kiprā.

“Tas, ko es esmu runājis ar tādiem maziem un vidējiem zemniekiem, tad viņiem tiešām nepietiek resursu arī visu LAD atbalstu, lai varētu apdrošināt pilnīgi visus riskus. Par peļņu nemaz nerunājot. Protams, paši lielākie zemnieki var pat negūto peļņu apdrošināt, un faktiski tie ir gandrīz visi riski, kas ir apdrošināti. Bet mazajiem, protams, kā jebkurā biznesā, ir jāvērtē, jārēķina.”

Ja 2022.gadā valsts sedza 70% no zemnieku maksājuma par polisi, tad aizvadītajā gadā līdzmaksājums sarucis līdz 50%. Kopējā atbalsta summa pacelta no 10 uz 15 miljoniem gadā. Zemkopības ministrija uzskata, ka šādi atbalstu var sniegt pēc iespējas vairāk zemniekiem. Bet starp lauksaimnieku organizācijām par to nav vienots viedoklis. Zemnieku Saeima pieprasa atgriezt atbalstu 70% apmērā, jo pēc viņu aprēķiniem apdrošināta vien piektā daļa no sējumiem.

“Problēmzona ir mazie, un es vienmēr esmu teicis, ka manā skatījumā ir jādiferencē šis atbalsts. Mazajām zemnieku saimniecībām šim atbalstam jābūt intensīvākam nekā lielajām zemnieku saimniecībām. Diemžēl mazie nespēj vienkārši to apmaksāt,” norāda Gorskis.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija iesaka nevis bezgalīgi celt naudas apjomu, bet izvērtēt kam un par ko valsts atbalstu sniedz. Un vai ir prātīgi kompensēt polises, piemēram, tehniskām kultūrām – rapšiem. Šobrīd šāds izvērtējums nenotiekot.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis norāda:“Tad visu laiku būs katru gadu protesti – dodiet vairāk naudu. Tas nav pareizais ceļš. Lai ar esošiem līdzekļiem mēs dabūt labāku rezultātu.”

Apdrošinātāji saka – viņi cenšoties dažādot piedāvājumu zemniekiem un situācija esot laba. Pakalpojumu piedāvā 4 kompānijas. Viņuprāt būtisks ir plašāks valsts atbalsts. Un tad arī varēšot paplašināt sniegto pakalpojumu apjomu. Iepriekš apdrošināšanas pieteikumu lūgumu saņemt līdzmaksājumus bijis vairāk nekā to nodrošina Zemkopības ministrijas fiksētā summa budžetā. Tas radījis problēmas.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas priekšsēdētājs Jānis Abāšins norāda: “Tas, lai valsts tiešām nodrošinātu tos 50 %, jo šobrīd ir tā, ja ienāk vairāk šie te pieteikumi, tad kopējā naudas masa paliek fiksēta. Un tad attiecīgi izdalās uz visiem šī naudas masa. Tad beigās tas atbalsts ir nevis tie solītie 50%, bet varbūt tas atbalsts ir 40% vai 30%. (NP: Bet ir arī bijuši tādi gadījumi, kad zemnieks piesakās uz apdrošināšanu, un, kad notiek aprēķins, ka viņam būs pašam jāpiemaksā vairāk, tad daudzi atsakās tāpēc, ka viņiem vienkārši navnaudas?) Jā, tādi gadījumi ir bijuši. Jā, jo zemnieki vienkārši rēķinās ar vienu summu. Tad attiecīgi pēkšņi valsts nosedz no savas puses mazāk un attiecīgi zemniekam jāpiemaksā vairāk. Zemniekam var būt nav naudas, un zemnieks tiešām polisi arī lauž. Bet teikt, ka tas būtu masveidā – nē, noteikti nē. Tie ir atsevišķi gadījumi.”

Zemkopības ministrs piedāvāšot zemniekiem veidot riska fondu. Tajā lauksaimnieki iemaksās regulāras dalības maksas, kas lielu dabas katastrofu gadījumos ļaušot izmaksāt kompensācijas.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) komentē: “Apdrošinātāji man liekas, ka viņiem nav svarīgi vai maza vai liela saimniecība, vai viņa saimnieko kādā vai tādā nozarē. Bet viņiem galvenais kritērijs, protams, ka viņi var nopelnīt. Tas nozīmē, ja ir kāda nozare, kurā nevar nopelnīt, vai šīs nozares dalībnieki nav gatavi maksāt, vai arī neiesaistās pietiekošs skaits, tad, protams, ka tas nedarbojas. Un apdrošināšana kā privātais bizness, protams, ka tas ir brīvprātīga iesaistīšanās šajā sistēmā. Savukārt, ja ir riska fonds, tas nozīmē, ka katrs lauksaimnieks kādu eiro iemaksā fondā un pie noteikta riska iestāšanās arī saņemtu atbalstu. Tā kā tie ir divi instrumenti, kuri var darboties paralēli.”

“Zemnieku saeimas” valdes loceklis Mārtiņš Trons pauž: “Kas administrēs fondu, kā tiks pieņemti lēmumi kurā nozarē maksāt vai nemaksāt atbalstu. Tas pa lielam ir neatbildēts jautājums. Un es domāju, ka pēc nākamās nedēļas sarunas ar Zemkopības ministriju mums arī varbūt būs arī tāds skaidrāks viedoklis. Jo savulaik, ja es nemaldos, šāds fonds bija izveidots. Viņš sekmīgi nedarbojās, viņš bija brīvprātīgs, bet tas bija tiešām daudzus gadus atpakaļ. (NP: Bet tā problēma bija tāpēc, ka bija brīvprātīgs, un tur beigās cilvēkiem vienkārši to nedarīja.) Jā. (NP: Tad šajā situācijā, ja tas nebūs piespiedu obligāti, nav iemesla domāt, ka būs savādāk?) Tieši tā.”

Apdrošināšanas jomas sakārtošana bija viena no piecām prasībām, ko šīs nedēļas protestos valdībai izvirzīja zemnieki. Draudus traktoros braukt uz Rīgu zemnieki gan atlikuši, jo gribot redzēt, kā beigsies sarunas ar politiķiem.

Kā liecina Lauku atbalsta dienesta dati – visvairāk tiek apdrošinātas ziemas kviešu platības (186 865 ha), ziemas rapsis (85 338 ha) un pākšaugi (17 286 ha). Kopā zemniekiem apdrošināšanas pakalpojumus sniedzot 6 no 14 Latvijā strādājošām kompānijām.