D.Pavļuts: Industriālo zonu izveidei reģionos būs pieejami 12,6 miljoni latu
Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un Ministru kabinets šodien, 21.maijā, atbalstīja jaunu, Latvijā vēl nebijušu atbalsta programmu industriālo zonu izveidei un attīstībai Latvijas reģionos. Programmas mērķis ir līdzfinansēt ražošanas telpu izveidi un rekonstrukciju, lai reģionos veicinātu industriālo zonu attīstību, veidotos jauni uzņēmumi un darbavietas.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts: „Industriālo zonu izveide un attīstība reģionos ir viens no Nacionālās industriālās politikas galvenajiem mērķiem. Lai reģionos attīstītos uzņēmējdarbība un ienāktu jaunas investīcijas, svarīgs priekšnoteikums ir atbilstoša infrastruktūra un piemērotas ražošanas telpas. Tieši tāpēc Ekonomikas ministrija ir izveidojusi pilotprojektu, lai uzņēmēji varētu saņemt atbalstu ražošanas telpu izveidei un rekonstrukcijai reģionos. Šobrīd pieejamais finansējums ir 12,6 miljoni latu, kas līdz 2015.gadam ļaus sniegt atbalstu vismaz 27 apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, bet nākamajā struktūrfondu periodā industriālo zonu attīstībai plānojam novirzīt jau vairāk nekā 200 miljonus latu. Ikvienā pašvaldībā, kur tas ir ekonomiski pamatoti un uzņēmējiem nepieciešams, jābūt labi attīstītai, sagatavotai un pieejamai industriālajai teritorijai, kurā uzņēmumi var attīstīt ražošanu un radīt jaunas darbavietas.”
Atbalsta programmu „Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai” Ekonomikas ministrija izstrādāja nolūkā veicināt ražojošo komersantu attīstību un jaunu ražojošo komersantu veidošanos, atbalstot industriālo telpu veidošanos reģionos, tādējādi samazinot reģionālās un teritoriālās atšķirības attiecībā uz uzņēmējdarbību un nodarbinātību, kā arī darbaspēka emigrāciju no reģioniem uz Rīgu vai ārzemēm.
Atbalsts industriālo telpu izveidei un rekonstrukcijai tiks sniegs komersantiem un ostu pārvaldēm, kas veiks ražošanas ēkas vai būves būvniecību, renovāciju vai rekonstrukciju, kā arī jaunuzcelto, renovēto vai rekonstruēto ražošanas ēku izīrēs vismaz trim savstarpēji nesaistītiem apstrādes rūpniecības nozares sīkiem (mikro), maziem vai vidējiem komersantiem vismaz uz desmit gadiem, kuri izveidos kopā vismaz 50 jaunas darba vietas.
Programmā pieejamais finansējums ir 12,6 miljoni latu, no kuriem 6,6 miljoni latu ir ERAF līdzfinansējums, bet valsts budžeta virssaistību finansējums veido 6 miljonus latu. Projekta īstenošanai pieejamais maksimālais ERAF līdzfinansējuma apmērs no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām ir 50 %; projekta minimālais ERAF līdzfinansējuma apmērs nav ierobežots, maksimālais apmērs – 1 miljons latu. Projekts būs jāīsteno pilsētas teritorijā (vai 10 km attālumā no tās robežas) ar pastāvīgo iedzīvotāju skaitu virs 20 000, izņemot Rīgu. Projektu pieņemšana programmā sāksies vasaras vidū un par to tiks sniegta papildu informācija.
Programmas ietvaros attiecināmas būs rūpnieciskās ražošanas ēkas būvniecības, rekonstrukcijas un renovācijas izmaksas, kuras paredzētas apstrādes rūpniecības (Nace 2.red. C sadaļa) sīko (mikro), mazo vai vidējo komersantu ražošanas vajadzībām. Papildus rūpnieciskās ražošanas ēkas būvniecības, rekonstrukcijas un renovācijas izmaksām attiecināmas būs arī ūdensapgādes, siltumapgādes, sadzīves kanalizācijas, notekūdeņu savākšanas un novadīšanas infrastruktūras ierīkošanas un pārbūves izmaksas, pazemes komunikāciju infrastruktūras ierīkošanas un pārbūves izmaksas, gāzes, elektroenerģijas, sakaru komunikāciju infrastruktūras pievadu ierīkošanas un pārbūves, un pievadceļu būvniecība vai rekonstrukcija izmaksas projekta īstenošanas vietā.
Programmu administrēs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.
Detalizēti ar programmas nosacījumiem var iepazīties MK mājaslapā.
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk