• Tweet

Zinātāju sauktais pretendentu loks, neskatoties uz atsevišķām niansēm, ir diezgan līdzīgs tam, ko pagājušajā nedēļā nosauca portāls Pietiek.com.

Tomēr daudz būtiskāka par pretendentu vārdiem ir cena, kas vismaz pagaidām figurē izteiktajos piedāvājumos, jo tā ir skandalozi zema. Proti, tiek runāts par 70–140 miljoniem eiro.

Jāatgādina, ka Neatkarīgā nesen veica augstākās raudzes speciālistu – bijušo finanšu ministru, vairāku banku padomju locekļu un sarežģītu uzņēmumu pārdevēju – ekspresaptauju, cik varētu maksāt Citadele. Lielā vienprātībā viņi minēja summu 180–300 miljonu eiro, kas gan arī Latvijas nodokļu maksātājiem, kuri par Citadeles priekšteces – Parex bankas – izglābšanu samaksāja miljardu latu, nevarēja izklausīties iepriecinoša. Tomēr cena, kāda figurē Citadeles pārdošanas sarunās, ir salīdzināma ar summu, par kādu pirms dažiem gadiem tika uzcelta Citadeles jaunā biroja ēka Daugavas krastmalā – 55 miljoniem latu (80 miljonu eiro), nemaz nerunājot par to, ka bankai ir arī citi vērtīgi īpašumi un aktīvi.

Pretendenti – pazīstami

Starp pretendentiem ir divas Latvijas bankas – Londonā dzīvojošajam finansistam Grigorijam Guseļņikovam piederošā (82% akciju) Norvik banka, kā arī Latvijas pilsoņiem Arkādijam Suharenko un Leonīdam Esterkinam un īru finansistam Dermotam Desmondam (trijiem kopā – arī 82%) piederošā Rietumu banka.

Tomēr par reālākiem pretendentiem tiek uzskatīti divi citi – S.P.I. grupa un ASV Investīciju fonds, kas startē kopā ar vairākiem Latvijas vietējiem uzņēmējiem.

Kāds ietekmīgs Vienotības biedrs Neatkarīgajai dziļdomīgi teica – viņam liekoties, ka cīņa par Citadeli būšot starp «amerikāņiem un krieviem». Turklāt krievus lobējot bijušās Reformu partijas ministri, tomēr arī Vienotībā neesot vienota viedokļa, kam atdot Citadeli.

Zīmīga bija arī citu partiju pārstāvju reakcija uz jautājumu, kam tiks Citadele. Piemēram, Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Gaidis Bērziņš kareivīgi uzsvēra, ka viņa Nacionālā apvienība prasīs Citadeles pārdošanas jautājumu skatīt Saeimas Nacionālās drošības un vēl vairākās komisijās. Savukārt ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis apgalvoja, ka viņš pilnīgi neko nezina par Citadeles pārdošanu – tas jāprasa Vienotības frakcijas vai valdības pārstāvjiem.

Miljardu tuvums

No masu medijiem zināms, ka S.P.I. grupa pieder Krievijā nežēlastībā kritušajam multimiljonāram Jurijam Šefleram. Tradicionāli S.P.I. grupu uzskata par milzīgu starptautisku alkoholisko dzērienu ražotāju un tirgotāju, tostarp par Latvijas balzama īpašnieku. Tomēr nav precīzi zināmas visas biznesa jomas, kurās ir intereses S.P.I. grupai. Piemēram, Latvijas balzama padomē iekļauts lielās Krievijas Alfa bank prezidents miljardieris Pjotrs Avens, kuram 2012. gadā tika piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis par Latvijas un Krievijas attiecību kārtošanu. Šā iemesla dēļ pret S.P.I. grupu iebildumu, visticamāk, nebūs pat Satversmes aizsardzības birojam, kuram uzdots pētīt pretendentu reputāciju.

Jāatgādina daži būtiski fakti par P. Avenu. Viņam Latvijā pieder lieli īpašumi, un viņš pazīstams arī kā dāsns mecenāts (piemēram, Jaunpiebalgas baznīcas atjaunotājs). Viņa vectēvs bijis latviešu strēlnieks no Vecpiebalgas, kurš savulaik emigrējis uz Krieviju. Bet galvenais – intervijā presē P. Avens ir atzinis, ka savulaik gribējis nopirkt Parex banku – solījis par to miljardu dolāru, tomēr V. Kargins un V. Krasovickis atteikušies par tik zemu cenu banku pārdot. Te nu gan kādu brīdi jāpaklusē.

Jolki – palki

Par J. Šefleru presē arī izskanējušas dažādas baumas, arī – vai viņš sakarā ar Krievijā izvirzītajām apsūdzībām drīkst uzturēties Latvijā vai nedrīkst.

Tomēr datubāze Firmas.lv liecina, ka Šveices Konfederācijas pilsonim Jurijam Šefleram ir ciešas saites ar Latviju – viņam pieder SIA Meierovica 35, kuras juridiskā adrese ir Jūrmala, Zigfrīda Meierovica prospekts 33. Savukārt šai uzņēmējsabiedrībai ir divas 100% meitas – SIA Čiekuri – Shishki un SIA Z Club –, kas iesaistītas izklaides, viesnīcu un restorānu biznesā.

Pieklājība daiļotu

Otrs reālais pretendents – ASV Investīciju fonds – startē kopā ar vairākiem latviešu uzņēmējiem. Tiek saukti divi uzvārdi – Einara Repšes vadītās biedrības biedri un sponsori Māris Martinsons un Uldis Mierkalns.

M. Martinsons ir plaša profila uzņēmējs (Firmas.lv liecina, ka viņš šobrīd ir amatpersona 16 uzņēmumos un līdzdalībnieks 11 uzņēmumos, bet vēturiski saistīts ar vēl 61 uzņēmumu), īpaši pievēršoties celtniecības biznesam (tostarp celtniecības materiālu ražošanai). Daži mediji uzsver, ka viņš saistīts ar ātro kredītu biznesu. Tiešām – Firmas.lv liecina, ka līdz pagājušā gada beigām viņš bija akciju sabiedrības 4finance (produkts pazīstams kā SMS Credit) padomes priekšsēdētāja vietnieks. M. Martinsons nesen esot pārdevis uzņēmumu Evopipes, kam būtu jāliecina par ievērojamu brīvu finanšu līdzekļu esamību.

Savukārt SIA Pata AB 100% īpašnieks U. Mierkalns tradicionāli tiek saistīts tikai ar mežu apstrādes un kokmateriālu biznesu, kaut gan viņam ir intereses arī dzelzceļa biznesā.

Neoficiāli avoti liecina, ka ASV vēstniecība, kā parasti šādos gadījumos, uzsākusi lobēšanas darbu. Ja šī informācija atbilst patiesībai, tad tas šajā gadījumā būtu vērtējams pozitīvi, jo apliecinātu ASV investora nolūku nopietnību. It īpaši, ja amerikāņi gribētu maksāt pieklājīgu cenu. Arī latviešu uzņēmēju iesaistīšanās Citadeles pirkšanā būtu apsveicama.