Četri čeku loterijas laimestu ieguvēji nav pieteikušies, naudu ieskaitīs budžetā
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā čeku loterijā iegūtajam laimestam nav pieteikuši četri dalībnieki, kā rezultātā naudu ieskaitīs atpakaļ budžetā.
Kā zināms, šī gada 13. oktobrī TV3 raidījuma “SuperBingo” laikā paziņoti Valsts ieņēmumu dienesta rīkotās “Čeku loterijas” naudas balvu un papildu balvu laimētāji. Papildu 54 naudas laimestiem 14 Latvijas uzņēmumi, kas ir padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki, bija sarūpējuši 50 papildu balvas.
Čeku loterijā trīs mēnešos izdalīti jau vairāk nekā 200 laimesti, taču uz dažiem no tiem cilvēki vienkārši nepiesakās – četri laimesti, katrs 100 eiro vērtībā, paliks valsts budžetā.
Tajā pašā laikā iesniegto čeku skaits joprojām pārsniedz miljonu un sanāk, ka katrs dalībnieks ik mēnesi reģistrējis vidēji 18 čekus.
Šogad Čeku loterijā ik mēnesi tiek izspēlētas 54 naudas balvas, no kurām – viena naudas balva 10000 eiro vērtībā, trīs naudas balvas 5000 eiro vērtībā, 50 naudas balvas 100 eiro vērtībā, kā arī dažāda apmēra gada balvas. Tāpat ir iespējams piedalīties Padziļinātas sadarbības programmas dalībnieku sarūpēto papildu balvu izlozē.
Čeku loterijas mērķis ir veicināt godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, mudinot pircējus pieprasīt čekus un kvītis par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, tādējādi veicinot kultūras maiņu sabiedrībā. Čeku loterija Latvijā notiek pirmo reizi, taču citur pasaulē ir visnotaļ izplatīta prakse, kas devusi pozitīvus rezultātus gan attiecībā uz sabiedrības rīcības maiņu, gan ieņēmumiem valsts budžetā.
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākEY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālāk