Četri čeku loterijas laimestu ieguvēji nav pieteikušies, naudu ieskaitīs budžetā
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīkotajā čeku loterijā iegūtajam laimestam nav pieteikuši četri dalībnieki, kā rezultātā naudu ieskaitīs atpakaļ budžetā.
Kā zināms, šī gada 13. oktobrī TV3 raidījuma “SuperBingo” laikā paziņoti Valsts ieņēmumu dienesta rīkotās “Čeku loterijas” naudas balvu un papildu balvu laimētāji. Papildu 54 naudas laimestiem 14 Latvijas uzņēmumi, kas ir padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki, bija sarūpējuši 50 papildu balvas.
Čeku loterijā trīs mēnešos izdalīti jau vairāk nekā 200 laimesti, taču uz dažiem no tiem cilvēki vienkārši nepiesakās – četri laimesti, katrs 100 eiro vērtībā, paliks valsts budžetā.
Tajā pašā laikā iesniegto čeku skaits joprojām pārsniedz miljonu un sanāk, ka katrs dalībnieks ik mēnesi reģistrējis vidēji 18 čekus.
Šogad Čeku loterijā ik mēnesi tiek izspēlētas 54 naudas balvas, no kurām – viena naudas balva 10000 eiro vērtībā, trīs naudas balvas 5000 eiro vērtībā, 50 naudas balvas 100 eiro vērtībā, kā arī dažāda apmēra gada balvas. Tāpat ir iespējams piedalīties Padziļinātas sadarbības programmas dalībnieku sarūpēto papildu balvu izlozē.
Čeku loterijas mērķis ir veicināt godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, mudinot pircējus pieprasīt čekus un kvītis par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, tādējādi veicinot kultūras maiņu sabiedrībā. Čeku loterija Latvijā notiek pirmo reizi, taču citur pasaulē ir visnotaļ izplatīta prakse, kas devusi pozitīvus rezultātus gan attiecībā uz sabiedrības rīcības maiņu, gan ieņēmumiem valsts budžetā.
Vēl par tēmu:
Zemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1757 eiro
2025. gada 1. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1757 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati (vidējās algas aprēķins veikts pēc darba dienu un sezonāli...
Lasīt tālākBudžeta komisija: arī mikrouzņēmumiem paredzēta atvieglota PVN piemērošana
Arī mikrouzņēmumi varēs izmantot atviegloto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu, paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 28. maijā, galīgajam lasījumam...
Lasīt tālākLatvijas Banka: Latvijas pārtikas cenu inflācija jārisina ar konkurences veicināšanas instrumentiem
Šodien Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tikās ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini un Konkurences padomes priekšsēdētāja p. i. Ievu Šmiti, lai iepazīstinātu ar Latvijas Bankas...
Lasīt tālākPētnieki: Dzīvojamo telpu īres likums veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā
Dzīvojamo telpu īres likums ir veicinājis īres tirgus attīstību Latvijā. Tas atzīts, veicot likuma ex-post ietekmes izvērtējumu. 29. maijā Valsts kanceleja sadarbībā ar Ekonomikas ministriju...
Lasīt tālākBaltijas valstu ekonomikas ministri: aizsardzības jomas attīstīšana ir mūsu visu interesēs
Šodienas sanāksmē Rīgā Baltijas valstu ekonomikas ministri vienojās, ka spēcīga investīciju vide ir izdevīga visām trim valstīm. Galvenās jomas ir stratēģiskās investīcijas, sadarbība...
Lasīt tālāk