Ceļ trauksmi par 20,7 miljonu eiro iztrūkumu reto slimību ārstēšanai
Ceturtdien, 19. septembrī, pie Saeimas ēkas ar emocionāliem reto slimību pacientu stāstu lasījumiem tika pievērsta Saeimas deputātu uzmanība akūtajam finansējuma trūkumam reto slimību ārstēšanai Latvijā. Ignorējot Ministru kabineta (MK) apstiprināto Reto slimību plānu 2023. – 2025. gadam, tiek apdraudēta esošo pacientu terapijas turpināšana un tiek liegta iespēja uzsākt ārstēšanu jauniem pacientiem. Pašreizējais finansējuma iztrūkums sasniedz jau 20,7 miljonus eiro.
Iestājoties par vienlīdzīgām tiesībām reto slimību pacientiem saņemt atbilstošu ārstēšanos, ir tapusi dienasgrāmata “Klusie cīnītāji: reto slimību pacientu piezīmes”. Tā ļauj ielūkoties skaudrajā un izaicinājumiem bagātajā reto slimību pacientu ikdienā, kas bieži vien plašākai sabiedrības daļai paliek neredzama.
“Astoņu gadu laikā tikai vienu gadu esmu jutusies patiesi vesela. (….) Rodas sajūta, ka cilvēki ar retajām slimībām tiek uzskatīti par otršķirīgiem,” tas ir tikai viens no citātiem, kas izlasāms dienasgrāmatā. Tā tapusi Latvijas Reto slimību alianses, Latvijas Reto slimību speciālistu asociācijas un Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas partnerības ietvaros.
Trūkst 20,7 miljoni eiro
“Dienasgrāmatā cilvēki ar retām slimībām atklāti un drosmīgi dalās ar saviem personīgajiem pārdzīvojumiem, iekšējo spēku un uzvarām. Par to mēs viņus varam apbrīnot! Šajos stāstos caurvijas klusa bezspēcības šķautne, kas atbalsojas visā reto simību pacientu kopienā. Ikvienam cilvēkam Latvijā ir tiesības saņemt ārstēšanu atbilstoši viņa vajadzībām, un reto slimību pacienti nav izņēmums, jo aiz katra lēmuma ir cilvēks, kuram tas var izrādīties liktenīgi. Tāpēc man bija pārsteigums pacientu stāstu lasījumu laikā Saeimas deputātu vairākuma attieksme – vienaldzīgi, auksti iet garām, neizrādot nekādu interesi par notiekošo. Vai lēmumu pieņēmēju norobežošanās ir tik milzīga, ka viņiem nerūp, kas notiek valstī, ar cilvēkiem? Un kas notiks, ja mēs vairs neinteresēsimies par jums – arī ne tad, kad jūs mums skriesiet pakaļ reizi četros gados Saeimas vēlēšanu reklāmskrējienā?” situāciju raksturo Latvijas Reto slimību alianses valdes locekle Ieva Plūme.
Reto slimību plāns paredz katru gadu palielināt kompensējamo medikamentu finansējumu, tomēr tas netiek pildīts. Saskaņā ar plānu kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšanai nepieciešamais papildu finansējums 2023. gadā bija 6 153 300 eiro, 2024. gadā – 11 275 590 eiro, savukārt 2025. gadā ir iezīmēti 12 102 128 eiro.
Realitātē 2023. gadā tika piešķirti 3,8 miljoni eiro, savukārt 2024. gadā – 5 miljoni eiro, kas nodrošina tikai esošo terapiju turpināšanu, nevis papildu finansējumu jaunu pacientu ārstēšanai. Tas rada bažas par to, kāds būs finansējums 2025. gadā, un kāds būs reālais atbalsts, ko pacienti saņems.
“Pamatojoties uz Reto slimību plānu, izriet, ka šobrīd finansējuma iztrūkums ir 20,7 miljoni eiro. Un ir taču arī citas vajadzības – pieejamība pie speciālistiem, rehabilitācija, psihoemocionālais atbalsts, fizioterapija. Līdz ar to kopumā faktiskās vajadzības ir pat lielākas un būtu nepieciešami 30 miljoni eiro,” uzsver I.Plūme.
Tikmēr Vladislava Marāne, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore piebilst, ka Latvija reto slimību medikamentu pieejamības ziņā būtiski atpaliek no citām Eiropas valstīm, joprojām cīnoties par tādu medikamentu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, kas citviet pasaulē jau sen tiek izmantoti. “Jaunākie dati liecina, ka no 63 medikamentiem, kas nepieciešami reto slimību ārstēšanai un reģistrēti Eiropas Savienībā pēdējo četru gadu laikā, Latvijas pacientiem ir pieejami tikai septiņi. Valsts drošība sākas ar veselību, tāpēc ir svarīgi, lai reto slimību pacientiem tiktu nodrošināta vienlīdzīga aprūpe,” uzsver V. Marāne.
Saeimas deputātiem nodota pacientu dienasgrāmata
Dienasgrāmata “Klusie cīnītāji: reto slimību pacientu piezīmes” šodien tika nodota arī Saeimas deputātiem. Tajā ir apkopoti sešu pacientu stāsti. Plašākai publikai ar stāstiem iespējams iepazīties Latvijas Reto slimību alianses mājaslapā.
Vēl par tēmu:
Ekonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālākSamazinās administratīvo slogu digitālo platformu operatoriem
Trešdien, 25. jūnijā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus “Noteikumos par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot...
Lasīt tālākKrievijas un Baltkrievijas pilsoņi Latvijā nedrīkstēs iegādāties nekustamos īpašumus
Lai stiprinātu nacionālo drošību un novērstu iespējamo apdraudējumu tās interesēm, Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas paredz Krievijai un Baltkrievijai,...
Lasīt tālākSaeima noteic principu “parāds seko dzīvoklim” – atbildīgs būs jaunais īpašnieks
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimā ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Tādējādi ieviests...
Lasīt tālākZemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālāk