• Tweet

Veselības ministre Anda Čakša ģimenes ārstu streika laikā sola nepieļaut situāciju, ka Latvijas iedzīvotāji nesaņem primāro aprūpi. No šodienas primārā veselības aprūpe tiks nodrošināta slimnīcās, veselības centros, poliklīnikās, kā arī citās ārstniecības iestādēs.

Kā intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” atzina veselības ministre, krīze medicīnas nozarē ir jau ilgāku laiku un runa nav tikai par nepietiekamo finansējumu. Runājot par mediķu protestu, Čakša norāda, ka uz to ir jāskatās mierīgi. “Mēs neesam pieraduši, bet streiki demokrātijā ir normāls veids, kā paust neapmierinātību,” norādīja ministre.

Viņa arī skaidroja, ka aicināja atlikt streiku līdz 22.jūlijam, kad būs skaidrība par nodokļu reformas tālāko virzību, jo tā paredz arī finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, bet pašlaik ministre ārstiem nevar parādīt dokumentālo pierādījumu tam.

Tikmēr NVD mājaslapā izveidota īpaša karte, kurā var redzēt visas vietas, kur cilvēki var vērsties nepieciešamības gadījumā un kur tiks sniegti visi veselības aprūpes pakalpojumi.

Jau ziņots, ka, sākot no 3.jūlija, kad streiku sāks ģimenes ārsti, šie mediķi nesniegs valsts apmaksātos pakalpojumus, neizrakstīs darba nespējas lapas, neizrakstīs receptes, bet, ja pacientam būs problēmas, kas apdraud dzīvību, protams, viņam palīdzēs.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas biedru sapulce 26. maijā nolēma pieteikt streiku. Pirms streika pieteikšanas asociācija piedāvāja Veselības ministrijai veidot izlīgšanas komisiju, bet piedāvājums tika noraidīts.

Streika prasības ir palielināt pašlaik noteikto kapitācijas naudas maksājumu ģimenes ārstam 1,25 eiro par 30% katru gadu turpmākos trīs gadus (2018., 2019. un 2020. gadā), palielināt ģimenes ārsta veikto manipulāciju tarifus, kopējo apmaksas apjomu palielinot ne mazāk kā par 45% 2018. gadā, kā arī palielināt māsu un ārstu palīgu atalgojumu par 30% katru gadu trīs nākamo gadu laikā.

Tāpat ārsti prasa atbalstīt esošo ģimenes ārstu neatkarīgu prakšu attīstību, tostarp no jauna atveramo ģimenes ārstu prakšu izveidošanas un aprīkošanas finansēšanu un nodrošināt, ka e-veselības sistēmas katru daļu (e-DNL, e-recepte utt.) ģimenes ārstam obligāti ir jāsāk lietot tikai 12 mēnešus pēc tam, kad asociācija ir saņēmusi pārliecinošus datus gan par konkrēto e-veselības sistēmas daļu efektīvu funkcionalitāti, gan par tehniski un tiesiski nodrošinātu pacientu tiesību un datu aizsardzību.

Foto: Valsts kanceleja