• Tweet

Viss 2018. gads ir pagājis Latvijas līdz šim apaļākās un nozīmīgākās jubilejas zīmē, un mūsu valsts simtā dzimšanas diena jau tūlīt – šo svētdien. Sajūta tāda, ka Ziemassvētki ir atnākuši mēnesi agrāk, latvju rotājumi un nacionālā simbolika piepilda sabiedrisko un digitālo telpu, un sirds ielīksmo, domājot par gaidāmajiem svētkiem. Mēs lūkojam piepildīt svētku galdu un piepildīt sevi ar mazliet vairāk cerībām gaišajos svētku pasākumos. Latvieši atkal apvienojas, un šobrīd – pat vēl lielākā mērogā nekā Dziesmu svētku nedēļā vai “Prāta Vētras” koncertā Mežaparkā. Šie ir latviešu īpašie svētki, aicinājums pacelt galvu no ikdienas darbiem un notvert svētku uguņu mirdzumu acu kaktiņos.

Man un tev ir pamats atcerēties brīžus, kad līdz šim ir veicies un arī neveicies, lai novērtētu, ka tomēr ceļš turpinās un iet uz priekšu. Latvija turpinās! Ne tikai Rīga nekad nebūs gatava, bet arī Latvija nesnauž un nav apstājusies, tā elpo un top. Dažkārt ar karstu un smagu bruģa dvesmu, citkārt ar saltu un modinošu rudens dzestrumu, taču Latvija ir un tā ir skaista! Mēs varam droši lepoties ar šo dāvanu un dārgumu, Latviju un latviešiem.

Tie ir mūsu individuālie un kopīgie sasniegumi šajos simts gados. Tās ir mūsu dzimtas un ģimenes, lielas un pavisam mazas, šūniņas, kas unikāli veido Latvijas brīnišķīgo medus kāri. Tie ir mūsu talantīgo mūziķu un sportistu sasniegumi, mūsu vērtīgā mūzika, kas aizskan un atskan tuvu un tālu. Tie ir mūsu iedvesmojošie aktieri un čaklie biroju darbinieki. Tie ir mūsu konkursi un gūtās godalgas, kas liek lepoties ar savu tautu. Tie ir arī mūsu vērtīgie uzņēmumi un uzņēmēji, tas ir arī kaut kas netverams – ziemeļu spīts un piejūras gaišums. Un Latvijas dabas varenība un maigums, kas ir unikāls piemineklis Latvijai visos laikos.

Tas viss un vēl daudz unikālā veido Latviju. Tā ir mūsu zeme un valsts, dārgakmens pie mūsu sirds. Mums nav pamata teikt, ka viss ir slikti, un žēloties par neiegūto vai sāpīgiem kritieniem, jo arī tas pierāda, ka virzāmies uz priekšu un, dodoties cauri kalniem un zemienēm, uzvaram.

Uz nākamajiem simts novēlu paņemt līdzi lepnumu par Latviju, pozitīvu un apzinātu lepošanos ar sevi un mums. Rādīsim šo lepnumu, izrādīsim to un saglabāsim, jo tas ir pareizi un gaiši. Ieslēgsim savā sirdī mīlestību ar prātu un sirdi pret mūsu zemi un tautu, un valsti, un nenodalīsim šos trīs citu no cita. Mums ir daudz skaistumu, ar kuriem lepoties, par ko pateikties Dievam, un būsim gandarīti par dzīvi, jo tas ir tā vērts – mūsu Latvija iesoļo otrajā gadu simtenī! Būsim lepni!