• Tweet

“Mūsu galvenā prioritāte NATO samitā Vašingtonā bija Latvijas drošības stiprināšana, ieviešot NATO kopīgo militāro stratēģiju, kas ietver Alianses kopējo aizsardzību, vienošanos par reģionālo plānu īstenošanu, t. sk. aizsardzības spējas un atturēšanas politiku. Samitā pieņemtie lēmumi ir pozitīvi un nostiprina Latvijas drošību. Nākamie soļi – nopietns ilgtermiņa darbs samita lēmumu praktiskai ieviešanai. Samitā sasniegtais vērtējams pozitīvi, jo pieņemtie lēmumi pierāda veiksmīgu Alianses spēju adaptēties un reaģēt uz aktuālajiem drošības apdraudējumiem,” vērtē ārlietu ministre Baiba Braže.

Būtiski, ka NATO valstu līderi ir vienisprātis par Krieviju kā tiešāko un nopietnāko ilgtermiņa draudu Eiroatlantiskās telpas drošībai. “Krievijas politika ir karš. Krievija turpina graut mieru un stabilitāti Eiroatlantiskajā telpā. Krievija gatavojas ilgstošai karadarbībai un rada pieaugošu hibrīdo apdraudējumu. Tādēļ Latvija turpinās iestāties par nepieciešamību pēc visaptverošas Krievijas iegrožošanas stratēģijas,” uzsver B. Braže.

Būtiskākie pieņemtie lēmumi saistībā ar Latvijas izvirzītajām samita prioritātēm

Attiecībā uz atturēšanas un aizsardzības tālāku nostiprināšanu Alianse turpinās attīstīt tādas spējas, lai aizstāvētu katru NATO teritorijas centimetru no pirmās minūtes. Samitā apstiprinātas NATO komandstruktūras izmaiņas, kas ļaus nodrošināt tādu komandvadību, kas spēj sinhronizēt un vadīt kaujas operācijas kolektīvās aizsardzības gadījumā. Jāmin, ka jaunajos aizsardzības plānos daudz detalizētāk iezīmētas vajadzīgās spējas, kas turpmākajos gados būs jāattīsta dalībvalstīm un to industrijām. Samitā pārskatīta arī NATO brīdināšanas sistēma un pieņemti lēmumi par papildu pilnvaru nodrošināšanu augstākajam sabiedroto spēku virspavēlniekam Eiropā (SACEUR), lai viņš spētu laicīgi rīkoties un veikt visus sagatavošanās darbus militāra iebrukuma NATO teritorijā atvairīšanai. Svarīgi, ka samitā veikta nepieciešamā detalizācija reģionālajiem plāniem, nodrošinot vienotu izpratni par veicamajiem uzdevumiem to īstenošanā visa līmeņa vienībās.

Nemainīga ir sabiedroto apņemšanās par klātbūtnes stiprināšanu Austrumu flangā. Latvija turpinās nacionālā līmenī nodrošināt piemērotus apstākļus NATO sabiedroto spēku un spēju lielākai klātbūtnei – Sēlijas militārās bāzes un poligona izveide, kā arī cita militārā infrastruktūra, t.sk. ieguldījumi pretgaisa un pretraķešu aizsardzībā. Tāpat Latvija turpinās darbu Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas palielināšanā no bataljona līdz brigādes līmenim. Plānots, ka brigāde savu pilno kaujas gatavību sasniegs līdz 2026. gadam. Jāmin, ka jau šovasar jūlijā notika Kanādas vadīto spēku brigādes štāba atklāšana, kā arī – Kanāda turpina stiprināt sabiedroto klātbūtni Latvijā. Kanāda Latvijā jau ir nogādājusi 15 “Leopard 2” tankus ar atbalstošo personālu, un šajā vasarā Kanāda brigādes atbalstam piegādās helikopterus. Šī gada rudenī ir plānotas pirmās Kanādas vadītās brigādes mācības. Kopumā Alianse turpinās pilnveidot aizsardzības spējas, kā arī regulāri testēt un vingrināt aizsardzības plānus un spēku izvēršanu.

Samitā līderi vienojās par jaunu NATO atbalsta misiju Ukrainai, ar kuras palīdzību NATO sniegs vienotu ieguldījumu Ukrainas bruņoto spēku apmācību koordinēšanā un bruņoto spēku attīstībā, kā arī koordinēs materiāltehnisko līdzekļu piegādes. Būtiski, ka sabiedrotie vienojās līdz 2025. gada NATO samitam Hāgā sniegt militāru atbalstu Ukrainai vismaz esošajā līmenī – 40 miljardu eiro apmērā. “Atzinīgi vērtējam, ka izveidots NATO vecākā pārstāvja Ukrainā amats. Pārstāvis vadīs NATO pārstāvniecību Ukrainā un darbosies kā ģenerālsekretāra galvenais koordinators sadarbībā ar Ukrainas amatpersonām un institūcijām, sniedzot ieguldījumu Ukrainas reformu procesā un pārejā uz NATO standartiem,” skaidro ārlietu ministre. Tāpat viņa norāda, ka Latvija ir gandarīta par samita deklarācijā pausto – Ukrainas ceļš uz NATO ir neatgriezenisks.

Pretgaisa un pretraķešu aizsardzības jomā Vašingtonas samitā apstiprināts pārskatītais miera laika plāns pretgaisa un pretraķešu aizsardzībai. Plāns ietver arī pretgaisa aizsardzības Rotējošā modeļa ieviešanas detalizāciju. Sagaidāms, ka Rotāciju modeļa ieviešanu varētu uzsākt jau drīzumā pēc samita, izmantojot Baltijas valstu piedāvātās iespējas.

Attiecībā uz ieguldījumiem aizsardzībā un finansējuma sloga sadali ir sasniegts progress – šogad Eiropas sabiedrotie un Kanāda kopīgi ir palielinājuši aizsardzības izdevumus par 18%. Vienlaicīgi Latvija turpinās iestāties par to, ka atturēšanas un aizsardzības politikas īstenošanai nepieciešams aizsardzībā ieguldīt vismaz 2% no visu dalībvalstu IKP un vairāk. Visas Baltijas valstis jau ir pārsniegušas 3 % līmeni, un Latvijas ieguldījums drošībā šogad sasniegs 3,17 % no IKP. Ja 2014. gadā tikai piecas NATO dalībvalstis bija sasniegušas šo līmeni, tad pašlaik tās ir jau 23 valstis.

NATO Samitā Vašingtonā apstiprināta jauna industriālā apņemšanās, lai stiprinātu militāro ražošanu un nodrošinātu Aliansei nepieciešamās kritiskās spējas, t.sk. stiprinot piegāžu ķēžu drošību, un nodrošinātu ilgtermiņa pieprasījumu militārajai industrijai. Latvija un Baltijas valstis jau iepriekš iestājās par šo apņemšanos.