Biodegvielas ražotāji: valdība veido nišu biodegvielas importam
Latvija ir apņēmusies kļūt par vienu no Eiropas Savienības (ES) zaļākajām valstīm, un tas nozīmē arī pildīt ES doto solījumu par noteiktu biodegvielas īpatsvaru degvielas patēriņā.
Liedzot biodegvielas ražotājiem jebkādu valsts atbalstu, veidojas situācija, kurā Latvija potenciāli būs spiesta maksāt ārvalstu ražotājiem par produktu, kuru spējam saražot paši.
Turklāt ražotāji nemaz nepieprasa subsidēšanas turpināšanu – vien skaidrus spēles noteikumus un videi draudzīgu energoresursu popularizēšanas politiku. Speciālisti uzskata, ka ar pareizi veidotu netiešo atbalstu uzņēmējiem valsts dotācijas vairs nebūtu nepieciešamas.
Trūkst skaidrības
«Mums no septiņām bioetanola rūpnīcām sešas ir dīkstāvē, jo nepietiek līdzekļu. Mūs pilnībā apmierinātu, ja tiktu ieviests efektīvs netiešais atbalsts, jo tiešais atbalsts nepieciešams tikai līdz netiešā atbalsta ieviešanai, bet pagaidām nav ne viena, ne otra,» Neatkarīgajai saka Latvijas Biodegvielu un bioenerģiju asociācijas vadītājs Daumants Znatnajs.
Speciālists uzskata, ka valstij vajadzētu veicināt biodegvielas noietu, piemēram, nosakot, ka katrā degvielas uzpildes stacijā jābūt pieejamai arī biodegvielai. Viņš ir pārliecināts, ka šobrīd, kad cilvēki aizvien biežāk skaita kapeikas, biodegviela ātri iekarotu autobraucēju uzticību, jo tā ir vismaz par 15 santīmiem lētāka nekā fosilā degviela. Turklāt auto pārbūvēšana, lai tās motors spētu efektīvi strādāt ar biodegvielu, izmaksājot tikai aptuveni simt latu. Modelējot šādu valsts bioenerģijas politikas attīstību, D. Znatnajs pieļāva, ka valsts varētu sniegt atbalstu arī auto īpašniekiem, kas iecerējuši šādu motora pārbūvi, un uzņēmējiem, kas piedāvātu šādu pakalpojumu.
Novērtēs cenu
«Ja cilvēki sapratīs, kādi ir ieguvumi no biodegvielas, tad nauda nāks atpakaļ pie tās ražotājiem. Nepieciešams tikai izstrādāt plānu un realizēt biodegvielu popularizējošu kampaņu. Šobrīd, piemēram, Rīgā ir tikai divas degvielas uzpildes stacijas, kur var ieliet biodegvielu, ja tā būs pieejamāka, vieglāka dzīve būs arī ražotājiem,» uzskata D. Znatnajs un piebilst, ka biodegvielas ražotāju jaudas ir pietiekamas, lai varētu apmierināt potenciālo pieprasījumu, taču ir problēmas ar produkta realizāciju.
Neraugoties uz līdzšinējo Ekonomikas ministrijas kūtrumu un nevēlēšanos sadarboties ar biodegvielas ražotājiem, D. Znatnajs tomēr pauda cerību, ka pēc premjerministra Valda Dombrovska iejaukšanās EM tomēr uzklausīs nozares speciālistu viedokli un pašreizējai pata situācijai risinājums tiks rasts. Optimismu viesusi Ministru kabineta komitejas sēdē V. Dombrovska demonstrētā kompetence par biodegvielas ražotāju nedienām. Tagad atliekot sagaidīt, kad dienas gaismu ieraudzīs asociācijas pasūtītais pētījums par nozares ietekmi uz tautsaimniecību. Pēc šā materiāla apstrādāšanas tikšot arī lemts par nozares tālāko likteni.
Konkrēti piedāvājumi
Arī SIA Jaunpagasts plus valdes priekšsēdētājs Donāts Vaitaitis neuzstāj uz tiešā atbalsta programmas turpināšanu un piedāvā savus netiešā atbalsta variantus. Biodegvielu ražojošais uzņēmējs piedāvā izstrādāt programmu, kas, izmantojot valsts komercbanku, nodrošinātu iespēju refinansēties, ar atvieglotiem nosacījumiem aizņemties kredītu apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām un ļautu saņemt ES projektu līdzfinansējumu, kā arī dotu iespēju biodegvielas ražotājiem pretendēt uz valsts garantijām caur Latvijas Garantiju aģentūru.
D. Vaitaitis ir pārliecināts, ka biodegvielas ražotājiem noderīgs būtu atbalsts arī biodegvielas ražošanas procesā radušos blakusproduktu realizācijai Latvijā un Eiropas Savienībā. Tādēļ būtu jāizstrādā valsts programma, kas paredzētu atbalsta pasākumu izstrādi un ieviešanu biodegvielas blakusproduktu pārstrādātājiem. «Tādā veidā vietējiem lopu, putnu un zivju audzētājiem būs iespēja iegādāties nemodificētu lopbarības piedevu, kas ir deficīts visā pasaulē. Šāds pasākums tika paredzēts programmā Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā un netika īstenots,» saka uzņēmējs.
Tiesa, neviens no šiem piedāvājumiem Ekonomikas ministrijā dzirdīgas ausis nav radis.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
LBAS aicina valdību saglabāt darbiniekiem noteiktās garantijas un neārdīt arodbiedrību brīvību un tiesības
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija 2025. gada 25. novembrī izskatīja likumprojektu Grozījumi Darba likumā un nodeva to tālāk pirmajam lasījumam. Priekšlikumi otrajam lasījumam jāiesniedz...
Lasīt tālākSociālo un darba lietu komisija konceptuāli atbalsta plānotās izmaiņas Darba likumā
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 25. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Darba likumā, lai pilnveidotu darba tiesisko attiecību regulējumu un nodrošinātu risinājumus,...
Lasīt tālākParedz pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram
Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem–fiziskajām personām, vienlaikus...
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā. To piektdien, 21.novembrī, atbalstījusi...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien,...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālāk