Biodegvielas ražotāji: valdība veido nišu biodegvielas importam
Latvija ir apņēmusies kļūt par vienu no Eiropas Savienības (ES) zaļākajām valstīm, un tas nozīmē arī pildīt ES doto solījumu par noteiktu biodegvielas īpatsvaru degvielas patēriņā.
Liedzot biodegvielas ražotājiem jebkādu valsts atbalstu, veidojas situācija, kurā Latvija potenciāli būs spiesta maksāt ārvalstu ražotājiem par produktu, kuru spējam saražot paši.
Turklāt ražotāji nemaz nepieprasa subsidēšanas turpināšanu – vien skaidrus spēles noteikumus un videi draudzīgu energoresursu popularizēšanas politiku. Speciālisti uzskata, ka ar pareizi veidotu netiešo atbalstu uzņēmējiem valsts dotācijas vairs nebūtu nepieciešamas.
Trūkst skaidrības
«Mums no septiņām bioetanola rūpnīcām sešas ir dīkstāvē, jo nepietiek līdzekļu. Mūs pilnībā apmierinātu, ja tiktu ieviests efektīvs netiešais atbalsts, jo tiešais atbalsts nepieciešams tikai līdz netiešā atbalsta ieviešanai, bet pagaidām nav ne viena, ne otra,» Neatkarīgajai saka Latvijas Biodegvielu un bioenerģiju asociācijas vadītājs Daumants Znatnajs.
Speciālists uzskata, ka valstij vajadzētu veicināt biodegvielas noietu, piemēram, nosakot, ka katrā degvielas uzpildes stacijā jābūt pieejamai arī biodegvielai. Viņš ir pārliecināts, ka šobrīd, kad cilvēki aizvien biežāk skaita kapeikas, biodegviela ātri iekarotu autobraucēju uzticību, jo tā ir vismaz par 15 santīmiem lētāka nekā fosilā degviela. Turklāt auto pārbūvēšana, lai tās motors spētu efektīvi strādāt ar biodegvielu, izmaksājot tikai aptuveni simt latu. Modelējot šādu valsts bioenerģijas politikas attīstību, D. Znatnajs pieļāva, ka valsts varētu sniegt atbalstu arī auto īpašniekiem, kas iecerējuši šādu motora pārbūvi, un uzņēmējiem, kas piedāvātu šādu pakalpojumu.
Novērtēs cenu
«Ja cilvēki sapratīs, kādi ir ieguvumi no biodegvielas, tad nauda nāks atpakaļ pie tās ražotājiem. Nepieciešams tikai izstrādāt plānu un realizēt biodegvielu popularizējošu kampaņu. Šobrīd, piemēram, Rīgā ir tikai divas degvielas uzpildes stacijas, kur var ieliet biodegvielu, ja tā būs pieejamāka, vieglāka dzīve būs arī ražotājiem,» uzskata D. Znatnajs un piebilst, ka biodegvielas ražotāju jaudas ir pietiekamas, lai varētu apmierināt potenciālo pieprasījumu, taču ir problēmas ar produkta realizāciju.
Neraugoties uz līdzšinējo Ekonomikas ministrijas kūtrumu un nevēlēšanos sadarboties ar biodegvielas ražotājiem, D. Znatnajs tomēr pauda cerību, ka pēc premjerministra Valda Dombrovska iejaukšanās EM tomēr uzklausīs nozares speciālistu viedokli un pašreizējai pata situācijai risinājums tiks rasts. Optimismu viesusi Ministru kabineta komitejas sēdē V. Dombrovska demonstrētā kompetence par biodegvielas ražotāju nedienām. Tagad atliekot sagaidīt, kad dienas gaismu ieraudzīs asociācijas pasūtītais pētījums par nozares ietekmi uz tautsaimniecību. Pēc šā materiāla apstrādāšanas tikšot arī lemts par nozares tālāko likteni.
Konkrēti piedāvājumi
Arī SIA Jaunpagasts plus valdes priekšsēdētājs Donāts Vaitaitis neuzstāj uz tiešā atbalsta programmas turpināšanu un piedāvā savus netiešā atbalsta variantus. Biodegvielu ražojošais uzņēmējs piedāvā izstrādāt programmu, kas, izmantojot valsts komercbanku, nodrošinātu iespēju refinansēties, ar atvieglotiem nosacījumiem aizņemties kredītu apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām un ļautu saņemt ES projektu līdzfinansējumu, kā arī dotu iespēju biodegvielas ražotājiem pretendēt uz valsts garantijām caur Latvijas Garantiju aģentūru.
D. Vaitaitis ir pārliecināts, ka biodegvielas ražotājiem noderīgs būtu atbalsts arī biodegvielas ražošanas procesā radušos blakusproduktu realizācijai Latvijā un Eiropas Savienībā. Tādēļ būtu jāizstrādā valsts programma, kas paredzētu atbalsta pasākumu izstrādi un ieviešanu biodegvielas blakusproduktu pārstrādātājiem. «Tādā veidā vietējiem lopu, putnu un zivju audzētājiem būs iespēja iegādāties nemodificētu lopbarības piedevu, kas ir deficīts visā pasaulē. Šāds pasākums tika paredzēts programmā Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā un netika īstenots,» saka uzņēmējs.
Tiesa, neviens no šiem piedāvājumiem Ekonomikas ministrijā dzirdīgas ausis nav radis.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Eirozonas inflācija un EURIBOR: ko gaidīt tuvākajā laikā?
Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas...
Lasīt tālākPalielina mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un mazaizsargātām ģimenēm ar bērniem
Saeima ceturtdien, 26.februārī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem...
Lasīt tālākRēzeknes un Liepājas SEZ darbības termiņu pagarina līdz 2050.gadam
Lai veicinātu uzņēmējdarbību un investīcijas reģionos, Saeima ceturtdien, 26.februārī, pieņēma likumu grozījumus, ar kuriem pagarina Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un Liepājas...
Lasīt tālākEiropas Patērētāju informēšanas centrs brīdina par internetveikala www.iizii.eu komercpraksi
Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) ir saņēmis virkni sūdzību par Igaunijā reģistrēto komersantu, kas pārstāv interneta veikalu iizii.eu. Ņemot vērā, ka sūdzību skaits...
Lasīt tālākRīgas lidosta saņem 2025. gada Eiropas pasažieru pieredzes balvu
RIX Rīgas lidosta saņēmusi Starptautiskās lidostu padomes balvu “2025. gada labākā lidosta izlidojošo pasažieru vērtējumā” to Eiropas lidostu kategorijā, kas gadā apkalpo no 5 līdz...
Lasīt tālākPalielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem
Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 24. februārī, galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja par steidzamām atzītās likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus...
Lasīt tālākZemo cenu grozos joprojām bieži trūkst daļas Memorandā noteikto produktu kategoriju
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) turpina monitorēt pārtikas cenu Memoranda izpildi un Zemo cenu grozu (ZCG) saturu Latvijas mazumtirdzniecības ķēdēs. Lai gan Memorands paredz,...
Lasīt tālākLatvijas uzņēmumu prioritāte ir efektivitāte, kaimiņvalstīs – taupība un stratēģija
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai risinātu būtiskākos uzņēmējdarbības izaicinājumus –...
Lasīt tālākLDDK: virsstundas – izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā
Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti...
Lasīt tālāk2025. gadā tūristu mītnēs apkalpots par 4,5% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,8 miljoni ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 4,5% pieaugumu pret 2024. gadu. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 5 miljonus nakšu, kas ir par 6,1%...
Lasīt tālāk