Biodegvielas ražotāji: valdība veido nišu biodegvielas importam
Latvija ir apņēmusies kļūt par vienu no Eiropas Savienības (ES) zaļākajām valstīm, un tas nozīmē arī pildīt ES doto solījumu par noteiktu biodegvielas īpatsvaru degvielas patēriņā.
Liedzot biodegvielas ražotājiem jebkādu valsts atbalstu, veidojas situācija, kurā Latvija potenciāli būs spiesta maksāt ārvalstu ražotājiem par produktu, kuru spējam saražot paši.
Turklāt ražotāji nemaz nepieprasa subsidēšanas turpināšanu – vien skaidrus spēles noteikumus un videi draudzīgu energoresursu popularizēšanas politiku. Speciālisti uzskata, ka ar pareizi veidotu netiešo atbalstu uzņēmējiem valsts dotācijas vairs nebūtu nepieciešamas.
Trūkst skaidrības
«Mums no septiņām bioetanola rūpnīcām sešas ir dīkstāvē, jo nepietiek līdzekļu. Mūs pilnībā apmierinātu, ja tiktu ieviests efektīvs netiešais atbalsts, jo tiešais atbalsts nepieciešams tikai līdz netiešā atbalsta ieviešanai, bet pagaidām nav ne viena, ne otra,» Neatkarīgajai saka Latvijas Biodegvielu un bioenerģiju asociācijas vadītājs Daumants Znatnajs.
Speciālists uzskata, ka valstij vajadzētu veicināt biodegvielas noietu, piemēram, nosakot, ka katrā degvielas uzpildes stacijā jābūt pieejamai arī biodegvielai. Viņš ir pārliecināts, ka šobrīd, kad cilvēki aizvien biežāk skaita kapeikas, biodegviela ātri iekarotu autobraucēju uzticību, jo tā ir vismaz par 15 santīmiem lētāka nekā fosilā degviela. Turklāt auto pārbūvēšana, lai tās motors spētu efektīvi strādāt ar biodegvielu, izmaksājot tikai aptuveni simt latu. Modelējot šādu valsts bioenerģijas politikas attīstību, D. Znatnajs pieļāva, ka valsts varētu sniegt atbalstu arī auto īpašniekiem, kas iecerējuši šādu motora pārbūvi, un uzņēmējiem, kas piedāvātu šādu pakalpojumu.
Novērtēs cenu
«Ja cilvēki sapratīs, kādi ir ieguvumi no biodegvielas, tad nauda nāks atpakaļ pie tās ražotājiem. Nepieciešams tikai izstrādāt plānu un realizēt biodegvielu popularizējošu kampaņu. Šobrīd, piemēram, Rīgā ir tikai divas degvielas uzpildes stacijas, kur var ieliet biodegvielu, ja tā būs pieejamāka, vieglāka dzīve būs arī ražotājiem,» uzskata D. Znatnajs un piebilst, ka biodegvielas ražotāju jaudas ir pietiekamas, lai varētu apmierināt potenciālo pieprasījumu, taču ir problēmas ar produkta realizāciju.
Neraugoties uz līdzšinējo Ekonomikas ministrijas kūtrumu un nevēlēšanos sadarboties ar biodegvielas ražotājiem, D. Znatnajs tomēr pauda cerību, ka pēc premjerministra Valda Dombrovska iejaukšanās EM tomēr uzklausīs nozares speciālistu viedokli un pašreizējai pata situācijai risinājums tiks rasts. Optimismu viesusi Ministru kabineta komitejas sēdē V. Dombrovska demonstrētā kompetence par biodegvielas ražotāju nedienām. Tagad atliekot sagaidīt, kad dienas gaismu ieraudzīs asociācijas pasūtītais pētījums par nozares ietekmi uz tautsaimniecību. Pēc šā materiāla apstrādāšanas tikšot arī lemts par nozares tālāko likteni.
Konkrēti piedāvājumi
Arī SIA Jaunpagasts plus valdes priekšsēdētājs Donāts Vaitaitis neuzstāj uz tiešā atbalsta programmas turpināšanu un piedāvā savus netiešā atbalsta variantus. Biodegvielu ražojošais uzņēmējs piedāvā izstrādāt programmu, kas, izmantojot valsts komercbanku, nodrošinātu iespēju refinansēties, ar atvieglotiem nosacījumiem aizņemties kredītu apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām un ļautu saņemt ES projektu līdzfinansējumu, kā arī dotu iespēju biodegvielas ražotājiem pretendēt uz valsts garantijām caur Latvijas Garantiju aģentūru.
D. Vaitaitis ir pārliecināts, ka biodegvielas ražotājiem noderīgs būtu atbalsts arī biodegvielas ražošanas procesā radušos blakusproduktu realizācijai Latvijā un Eiropas Savienībā. Tādēļ būtu jāizstrādā valsts programma, kas paredzētu atbalsta pasākumu izstrādi un ieviešanu biodegvielas blakusproduktu pārstrādātājiem. «Tādā veidā vietējiem lopu, putnu un zivju audzētājiem būs iespēja iegādāties nemodificētu lopbarības piedevu, kas ir deficīts visā pasaulē. Šāds pasākums tika paredzēts programmā Biodegvielas ražošana un lietošana Latvijā un netika īstenots,» saka uzņēmējs.
Tiesa, neviens no šiem piedāvājumiem Ekonomikas ministrijā dzirdīgas ausis nav radis.
Avots: nra.lv /Jānis Lasmanis
Vēl par tēmu:
Datorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Juridiskā komisija otrdien, 14.aprīlī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākAizvadīts cenu drāmas pirmais cēliens
Starp karu pirmajiem upuriem parasti ir patiesība un cenu stabilitāte. Karš notiek tālu no mums, taču cenu līmenis Latvijā martā salīdzinājumā ar februārī pieauga par 1,9%, bet gada inflācija...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālāk