Bezdarbnieki atsakās risināt problēmas
Rīgas sociālo darbinieku pieredze rāda, ka, intensīvi strādājot ar sociālās palīdzības saņēmējiem bezdarbniekiem, ir iespējams cilvēkus motivēt mainīt savu dzīvi un meklēt darbu, tomēr vairāk nekā trešdaļa bezdarbnieku atsakās sadarboties ar sociālajiem darbiniekiem, jo pieraduši pie sociālās palīdzības un savu dzīvi citādu vairs neiedomājas.
Lai arī bezdarbs Rīgā samazinās, sociālās palīdzības klientu loks paliek nemainīgi liels, tie ir 12 procenti no rīdzinieku skaita. Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors norāda: arī rīdzinieku skaits ir samazinājies, ko nevar teikt par sociālās palīdzības saņēmēju skaitu, proti, 2010. gadā sociālo palīdzību saņēma 71 951 rīdzinieks, bet 2011. gadā – jau 82 508. Arī sociālajiem pabalstiem izlietotais finansējums audzis – no gandrīz 18 miljoniem latu 2010. gadā līdz 23,7 miljoniem latu 2011. gadā – pieaugums pat par 33 procentiem. Pērn Rīgā garantētā minimālā ienākuma (GMI) un dzīvokļa pabalsta nodrošināšanai tika izlietoti 77 procenti no visiem sociālajiem pabalstiem paredzētā finansējuma, un arī tas salīdzinājumā ar gadu iepriekš ir vairāk.
«No pagājušā gada aprīļa trūcīgo personu skaits pamazām samazinās, bet palielinājās izmaksas par dzīvojamās telpas lietošanu, kā rezultātā palielinās GMI un dzīvokļa pabalsta saņēmēju skaits un šiem pabalstiem izlietotais finansējums,» norāda M. Moors.
Šogad sociālās palīdzības saņēmēju vidējie deklarētie ienākumi pirms sociālās palīdzības saņemšanas būtiski nav palielinājušies. Tāpat, sākot no pērnā gada februāra, samazinās arī bezdarba līmenis Rīgā, bet joprojām palielinās ilgstošo bezdarbnieku – sociālās palīdzības saņēmēju skaits. «Mūsu sistēma reaģē apmēram deviņu mēnešu – gada laikā pēc kādām izmaiņām, ar to izskaidrojams, kāpēc darba tirgus attīstību neredz sociālās palīdzības sistēmā,» secina M. Moors. Toties uzreiz ir jūtams tas, ka palielinās izdevumi mājoklim, un sociālajai sistēmai jāspēj sniegt atbalsts. Kopumā M. Moors vērtē, ka šogad nebūs vajadzīgs būtiski lielāks finansējums sociālajiem pabalstiem nekā pērn.
Iesaistot darbā papildus 20 sociālos darbiniekus, Rīgas Sociālais dienests sācis intensīvu darbu tieši ar cilvēkiem darbspējas vecumā, kuriem nav darba. Inga Lukašinska stāsta, ka kopš pagājušā gada marta risināti 814 sociālie gadījumi, kuru ietvaros strādāts ar 1366 personām, šāgada trīs mēnešos uzsāktas vēl 169 lietas. Pagājušajā gadā slēgtas 313 lietas – iemesli bijuši vairāki. Viens no pozitīvākajiem iznākumiem, uz ko tiecas arī sociālie darbinieki, ir tas, lai šie cilvēki atrastu pastāvīgu darbu. Kā norāda I. Lukašinska, lielā daļā gadījumu tas arī ir izdevies – 47 procenti no šiem cilvēkiem darbu atraduši. Speciālisti arī izanalizējuši, vai un kā mainās izdevumi sociālajiem pabalstiem pirms šī darba uzsākšanas ar bezdarbnieku un pēc. Dati liecina, ka pabalstos samaksātās summas šiem cilvēkiem samazinās.
«Naudiskais rezultāts atspoguļo sociālā darba panākumu – cilvēks vairs nevēršas pēc pabalstiem, jo spēj savas problēmas risināt pats,» uzsver I. Lukašinska.
«Bīstamākā tendence ir tieši tā, ka palielinās ilgstošo bezdarbnieku skaits,» uzsver speciāliste. 42 procenti cilvēku, kuri ir reģistrēti Nodarbinātības aģentūrā, ir arī sociālās palīdzības saņēmēji. Kopumā situāciju labi ataino dati – NVA reģistrēti 28 453 bezdarbnieki rīdzinieki, no tiem gandrīz 20 000 nesaņem bezdarbnieka pabalstu un 12 000 ir Rīgas Sociālā dienesta klienti.
Tomēr 37 procentos gadījumu bezdarbnieki diemžēl izvēlējušies nesadarboties ar sociālajiem darbiniekiem. I. Lukašinska iezīmē bezdarbnieka – klienta portretu: neapmierināts un nesaprot, kāpēc jāsadarbojas ar sociālo darbinieku. Viņš jau ir risinājis savu sociālo situāciju ar sociālo palīdzību – pat vairākās paaudzēs, baidās zaudēt sociālo palīdzību, uztver to kā pastāvīgu ienākumu, dažkārt ir agresīvs, manipulē, sniedz maldinošu informāciju un sūdzas. «Viņš arī cenšas vainot citus savās problēmās, meklē iemeslus, kāpēc nestrādāt, atsakās no piedāvātajiem pakalpojumiem vai arī izmanto visus pakalpojumus, lai iegūtu laiku un ilgāk turpinātu saņemt sociālo palīdzību,» klāsta I. Lukašinska.
Šogad Rīgā plānots šo darbu ar ilgstošajiem bezdarbniekiem pastiprināt, attīstot līdzdarbības pienākumus. Jau jūnijā sāksies sabiedriski derīgo darbu programma, kurā darbspējīgiem sociālās palīdzības saņēmējiem būs jāiesaistās dažādu darbu veikšanā.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Aptauja: Ziemassvētku dāvanām un svētku galdam iedzīvotāji atvēlēs līdz 300 eiro
Ziemassvētku un gada nogales svinību galdam vairums iedzīvotāju šogad atvēlēs līdz 100 eiro, dāvanām – līdz 200 eiro, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. Latvijas iedzīvotāji plāno...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima”: lauksaimnieki par “Rail Baltica” nemaksās!
“Kopš Eiropā ieviesta Kopējā lauksaimniecības politika, nevienas valsts politiķiem nav ienācis prātā nozarei piešķirtos Eiropas līdzekļus piesavināties citiem mērķiem! Mana atbilde...
Lasīt tālākSaeima atvieglo PVN piemērošanu mazajiem uzņēmumiem pakalpojuma piedāvāšanai ārvalstu platformās
Lai atvieglotu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem, kuri savus pakalpojumus piedāvā ārvalstu platformās, Saeima ceturtdien, 12.decembrī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākSaeima nosaka stingrākas prasības amatu savienošanai valsts augstākajām amatpersonām
Šodien, 12. decembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Valsts kancelejas izstrādātos grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz stingrākas...
Lasīt tālākPlānots slēgt vispārējo vienošanos par centralizētu būvmateriālu iegādi Rail Baltica dzelzceļa būvniecības iepirkumā
Satiksmes ministrija (SM) ir sagatavojusi dokumentus par tālāko Rail Baltica projekta attīstību Latvijā: informatīvo ziņojumu “Par Rail Baltica projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā”,...
Lasīt tālākIlmārs Šņucins: Kādi plāni attiecībā uz izmaiņām nodokļos 2025. gadā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos Ilmārs Šņucins sniedza...
Lasīt tālākSanta Zvejniece: Normatīvo aktu prasības grāmatvedības uzskaitei darījumiem ar nerezidentiem no citām ES valstīm un trešās pasaules valstīm
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" SZ Audit&Tax SIA valdes priekšsēdētāja un sertificēta zvērināta revidente Santa Zvejniece sniedza vērtīgu ieskatu...
Lasīt tālākIrēna Lejiņa: Vai uzņēmumi ievēro nodokļu riska vadības principus?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" sertificēta nodokļu konsultante Irēna Lejiņa sniedza vērtīgu ieskatu par nodokļu riska vadību un tās nozīmi mūsdienu...
Lasīt tālākKaspars Banders: Transfertcenu aktualitātes – kas uzņēmumiem jāņem vērā?
19. septembrī tiešsaistes konferencē "GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024" "KPMG Baltics" SIA nodokļu konsultāciju nodaļas direktors Kaspars Banders sniedza ieskatu aktuālajās transfertcenu prasībās...
Lasīt tālākĀrvalstu investori rosina samazināt virsstundu apmaksu
Nepieciešams samazināt piemaksu par virsstundu darbu visās tautsaimniecības nozarēs, nosakot to 50% apmērā, nevis dubultu, kā tas ir šobrīd, bet, ja nozarē ir noslēgts darba koplīgums...
Lasīt tālāk