• Tweet

Turpinot pieaugt neapmierinātībai veselības nozarē, arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) bērnu ķirurgu arodbiedrība pieprasa stundas likmi dubultot līdz 15 eiro par stundu pirms nodokļu nomaksas. Bērnu slimnīcā prasību pagaidām vērtē kā nereālu. Turklāt ķirurgu atteikšanās strādāt pagarināto normālo darba laiku bez dubultas maksas par virsstundām pagarinās rindu uz plānveida operācijām dienas stacionārā.

Kā vēsta LTV, šomēnes Bērnu slimnīcas ķirurgi strādā par vidēji 72 stundām mazāk. Kopš rudens viņi apvienojušies arodbiedrībā. Un viens no tās mērķiem ir arī sakārtot ar viņu darbu un darba samaksu saistītos jautājumus.

Savas prasības arodbiedrība iesniegusi slimnīcas valdei. No tām šogad īstenot var dažas, piemēram, mainīt dežūru grafiku. Tas neprasa finansējumu. Taču 15 eiro uz papīra par darba stundu neesot īstenojama prasība. Turklāt ķirurgu kolēģi, īpaši medicīnas māsas, saņem vēl mazāk. BKUS valdes locekle Zane Straume saka, ka nevar izcelt tikai vienu speciālistu grupuv

Tā kā viņu prasības nav apmierinātas, lielākā daļa bērnu ķirurgu no 1.februāra pārgājuši uz 168 stundu darba laiku mēnesī, kas nozīmē, ka, visa veida neatliekamā palīdzība tiek sniegta un nodrošināta, bet, visticamāk, pieaugs rindas uz plānveida operācijām.

Bērnu ķirurgi ir tikai izmantojuši savas likumā noteiktās tiesības, secina Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), kuras biedru vidū ir arī Latvijas Slimnīcu biedrība. Proti, Ārstniecības likums ļauj ārstam strādāt 240 stundas katru mēnesi, bet katrus četrus mēnešus mediķim ar parakstu jāapliecina, ka viņš piekrīt tā turpināt.

Savukārt algu palielināšana vistiešākajā mērā saistīta ar veselības aprūpes pakalpojumu grozu. Tas joprojām ir pārāk plašs.

“Pēc LDDK pētījuma datiem, lai nodrošinātu visu grozu, ko valsts sola, tur nav tikai medicīna, bet arī izglītība, vienam privātā sektorā strādājošajam nodokļos gadā būtu jāsamaksā 7000 eiro. Patlaban ir 1000. Un te arī rodas tā plaisa. Jābūt godīgam izvērtējumam, vai mēs varam nosegt visu to, ko valsts sola. Tāpēc jau šobrīd notiek tas, kas medicīnā notiek,” norāda LDDK jurists, darba tiesību eksperts Andris Alksnis.

150 miljoni eiro papildus – tieši tik liela summa nākamgad vajadzīga, lai mediķiem beidzot algu lapiņās redzamās summas jūtami mainītos. Arī pagarinātā normālā darba laika samazināšana prasīs miljonus.

Kā zināms, arī Rīgas dzemdību nama vecmātes un dzemdību speciālisti ir pieprasījuši Veselības ministrijai (VM) un iestādei risināt zemā atalgojuma jautājumu, pretējā gadījumā solot darbu arī pamest. Rīgas Dzemdību nama ginekologi un dzemdību speciālisti nosūtījuši vēstuli veselības ministrei Čakšai, slimnīcas valdei un Rīgas domes vadībai, brīdinot – ja nekavējoties netiks risināts jautājums par Rīgas Dzemdību nama darbinieku darba samaksu, tad tiks apsvērta iespēja samazināt darba apjomu vai pārtraukt darba attiecības ar SIA “Rīgas Dzemdību nams”.

Pirmdien, 20. februārī, vēstuli ar tādam līdzīgām prasībām VM nogādās arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Dzemdību nodaļā strādājošie.

Foto: TerriC/https://pixabay.com/en/users/TerriC-4014469/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/