Bērna ārpusskolas interešu izglītībai vecāki mēnesī atvēl vidēji 35 eiro
Vairāk nekā puse jeb 59% bērnu vecumā no 5 līdz 15 gadiem apmeklē vienu vai divus ārpusskolas interešu pulciņus, noskaidrots uzņēmuma Rimi Latvia un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā bērnu vecāku aptaujā.
Vecāku izdevumi viena bērna interešu izglītībai mēnesī vidēji ir 35 eiro. Turpretī 13% bērnu neapmeklē nevienu no ārpusskolas pulciņiem. Kā iemeslus tam vecāki min nepietiekamu interešu izglītības piedāvājumu dzīvesvietas tuvumā, augstu maksu par pulciņiem un grūtības izvadāt bērnu uz interešu izglītības pulciņiem.
Vairāk nekā trešdaļa jeb 36% bērnu apmeklē deju nodarbības, 30% apgūst dziedāšanas prasmes korī vai vokālajās studijās, savukārt ceturtā daļa trenējas kādā no individuālajiem sporta veidiem. Vien 6% bērnu darbojas tehniskajos – automodelistu, elektronikas, informātikas un citos pulciņos. Puiši biežāk tiek nodarbināti sporta pulciņos, kur apgūst komandas vai individuālo sporta veidus, savukārt meitenes divreiz biežāk nekā zēni apmeklē deju nodarbības, kā arī dziedāšanas un mākslas pulciņus.
Bērna ārpusskolas interešu izglītībai vecāki mēnesī atvēl vidēji 35 eiro. 37% vecāku viena bērna ārpusskolas interešu izglītības nodrošināšanai ik mēnesi velta 11 līdz 30 eiro, piektā daļa vecāku atvēl 31 līdz 50 eiro, savukārt 14% vecāku bērna interešu izglītībai tērē 51 līdz 100 eiro. Turpretim 17% respondentu ik mēnesi bērna interešu izglītībai tērā mazāk par 10 eiro, bet 7% izmanto iespēju bērnus virzīt bezmaksas pulciņos un papildu līdzekļus netērē.
Lietderīgi aizpildīts bērna brīvais laiks, iespēja attīstīt talantus, veicināt radošumu, kā arī iegūt jaunus draugus – šie ir tikai daži no iemesliem, kas vecākus mudinājuši bērnu pieteikt kādā no ārpusskolas interešu izglītības pulciņiem. Lai arī vairāk nekā puse jeb 56% vecāku uzskata, ka interešu izglītības piedāvājums ir gana plašs un ir dažādas izvēles iespējas, vairāk nekā 60% vecāku ir pārliecināti, ka valstij būtu jāpievērš lielāka uzmanība interešu izglītībai Latvijā, nodrošinot plašāku bezmaksas ārpusskolas nodarbību piedāvājumu.
“Lai bērniem, kuru vecāki nevar atļauties maksāt par ārpusskolas pulciņiem, nodrošinātu iespēju papildus mācībām apgūt dažādas iemaņas – angļu valodas prasmes, filcēšanas, pērļošanas, zīmēšanas, kā arī mūzikas nodarbības, ēst gatavošanas un citas prasmes, Rimi sadarbībā ar organizāciju Ziedot.lv jau trīs gadus īsteno ārpusskolas interešu izglītības atbalsta programmu Štābiņš. Tās ietvaros, pateicoties Rimi un Supernetto pircēju ziedojumiem, 25 nevalstiskās organizācijas no visas Latvijas saņēmušas atbalstu kopumā varāk nekā 66 tūkstošu eiro apmērā. Tas ļāvis nodrošināt bezmaksas nodarbības 3.5 tūkstošiem bērnu no maznodrošinātām ģimenēm visā Latvijā. Sveicot programmas Štābiņš skolotājus un bērnus jaunajā mācību gadā, Rimi katrai no nevalstiskajām organizācijām dāvās galda spēli, lai prieka pilnu mirkļu bērniem būtu vēl vairāk,” stāsta Kristīne Ciemīte – Kupre, Rimi Latvia mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja.
Šogad ar Rimi un Supernetto atbalstu finansējumu nodarbību īstenošanai programmas Štābiņš ietvaros saņēmušas kopumā 15 nevalstiskās organizācijas – bērnu un jauniešu invalīdu biedrība Cerību Spārni no Siguldas, biedrība māmiņu klubs Pogas un Mūsu ligzda no Saldus, centrs Dardedze no Rīgas, Dobeles novada bērnu un jauniešu invalīdu biedrība Laimiņa, Ģimenes Izglītības Fonds no Ķekavas, Kristīgais bērnu un jauniešu dienas centrs Timotejs no Ventspils, Latvijas Pirmās palīdzības struktūrvienība Interešu centrs Pēcskola no Liepājas, Padure no Kuldīgas, Ritineitis no Balviem, Talsu novada fonds, Tukuma evaņģēliski luteriskā draudze, Caritas Madona, Valmieras bērnu un jauniešu invalīdu biedrība Saulīte, kā arī Ventspils bērnu un pusaudžu atbalsta centrs Nāc līdzi. Par iespēju piedalīties nodarbībās aicinām interesēties nevalstiskajās organizācijās.
Vecāku, kuri audzina 5 līdz 15 gadus vecus bērnus, interneta aptauja veikta šī gada septembrī, un tajā piedalījās 301 respondents.
Vēl par tēmu:
9. maijā Valsts policija un Valsts drošības dienests pastiprināti uzraudzīs drošību visā Latvijā
Valsts policija un Valsts drošības dienests arī šogad strādā pastiprinātā režīmā, visā valstī uzraugot drošības situāciju saistībā ar 9. maiju. Dienesti gatavojas jebkuram scenārijam...
Lasīt tālākLatvijā pilnībā ražotās “Patria” bruņmašīnas nevar piereģistrēt, jo tas likumā vispār nav paredzēts
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nepārtraukti runājam, ka Eiropai jākļūst patstāvīgākai, lai ražotu un apgādātu savas armijas. Kā saka militārie analītiķi – ASV priekšrocība...
Lasīt tālākTeju 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu
Gandrīz 100 karavīri no valsts aizsardzības dienesta pirmā iesaukuma turpinās aktīvo dienestu, piektdien intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" norādīja NBS komandieris Leonīds Kalniņš. Viņš...
Lasīt tālāk4. maijā Rīgā sabiedriskais transports būs bez maksas
Maija brīvdienās, no 4. līdz 6. maijam, būs izmaiņas klientu apkalpošanas centru un autostāvvietu darba laikā, kā arī sabiedriskais transports kursēs pēc brīvdienu grafika. Tāpat 4. maijā...
Lasīt tālākValsts valodas zināšanas būs jāapliecina plašākam Krievijas pilsoņu lokam
Arī tiem Krievijas pilsoņiem, kuri saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar tā saukto ārvalstnieku likumu, būs jākārto valsts valodas prasmes pārbaude. To ceturtdien,...
Lasīt tālākBāriņtiesu ētikas pārkāpumus izskatīs pašvaldības izveidota ētikas komisija
Lai ieviestu vienotu bāriņtiesu ētikas pārkāpumu izskatīšanas kārtību, Saeima ceturtdien, 2.maijā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumu Bāriņtiesu likumā. Bāriņtiesas savā...
Lasīt tālākNodrošinās telefonisku palīdzību iedzīvotājiem atkarības jautājumos
Šī gada 6. maijā darbu uzsāks konsultatīvais tālrunis iedzīvotājiem 67037333, kuriem nepieciešams atbalsts atkarības problēmu risināšanā. Atkarību izraisošo vielu lietošana ir plaši...
Lasīt tālākSkolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālākValdība rosina iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas Nacionālo bruņoto spēku rindās uzņemt arī ārvalstu pilsoņus
Otrdien, 23. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja grozījumus Militārā dienesta likumā, kas paredz iespēju pēc valstī izsludinātas mobilizācijas izņēmuma vai karastāvokļa gadījumā...
Lasīt tālākJauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...
Lasīt tālāk