Benzīna cena pie lata neapstāsies
95. markas benzīna cena Latvijā pārsniegusi vienu latu par litru, kas tiek uzskatīta par psiholoģiski grūti pārvaramo robežu. Situācijai pasaulē saasinoties, degviela Latvijā varētu maksāt vēl krietni vairāk.
Statoil degvielas uzpildes stacijās (DUS) vakar 95. markas benzīns maksāja jau 1,009 latus par litru. Citi degvielas mazumtirgotāji nebija uzdrošinājušies pārsniegt lata robežu. Nestes degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns vakar maksāja 0,987 latus, Lukoil DUS to varēja iegādāties par 0,977 latiem litrā. Degvielas cenu Statoil ir paaugstinājis arī citās Baltijas valstīs – Igaunijā litrs 95 Ultima maksā 1,43 eiro (0,99 latus), Lietuvā – 4,91 litu (1,002 latus). Tas nozīmē, ka pie mums benzīns maksā dārgāk nekā kaimiņvalstīs, pat neskatoties uz to, ka Latvijā automašīnu īpašniekiem ir jāmaksā arī ceļu nodoklis.
Iemesli degvielas cenu kāpumam Latvijā ir vairāki: nodokļu politikas izmaiņas, naftas cenas kāpums pasaules tirgū, kā arī degvielas tirgotāju vēlme pelnīt. Pēdējo četru gadu laikā akcīzes nodoklis degvielai pieaudzis par 21 līdz 33 procentiem, ieviesta naftas valsts rezerves glabāšanas nodeva, PVN likme paaugstināta par četriem procentpunktiem. Tā rezultātā apmēram puse no degvielas litra cenas ir nodokļi.
Arī degvielas tirgotāji vēlas gūt peļņu no savas uzņēmējdarbības. Norvēģijas uzņēmuma Statoil kopējā peļņa pagājušajā gadā ir dubultojusies, sasniedzot 4,42 miljonus ASV dolāru. Informācijas par Latvija Statoil pērn nopelnīto pagaidām nav.
Tā kā Latvijā naftu neiegūst un mums nav savas degvielas pārstrādes rūpnīcas, degvielas cena benzīna uzpildes stacijās ir atkarīga arī no notikumiem pasaulē. Statoil degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns skaidroja, ka viens no notikumiem pasaulē, kas ietekmējis degvielas cenu pieaugumu, ir nerimstošais saspīlējums Persijas līcī pēc ziņas par ASV bāzes kuģa tuvošanos reģionam.
Bažas par iespējamo militāro konfliktu naftas cenas tur augstā līmenī. Piepildoties sliktākajām prognozēm, benzīnu un dīzeļdegvielu varēs atļauties iegādāties tikai retais. Iespējams, tas piespiedīs valdību pārskatīt nodokļu politiku.
Aizvadītajās nedēļās gan benzīna, gan dīzeļdegvielas cenas Eiropā joprojām turpināja palielināties, sasniedzot jaunus rekordus. Visstraujāk palielinājās benzīna cena, un šobrīd tā jau ir pārsniegusi 1160 ASV dolāru par tonnu atzīmi. Janvāra sākumā benzīna cena svārstījās ap 950 dolāriem par tonnu. Arī dīzeļdegvielas cena ir kāpusi, sasniedzot 1065 ASV dolāru atzīmi. Kāpis arī ASV dolāra kurss.
«Kopumā virknē Eiropas valstu pēdējo nedēļu laikā degvielas cenas degvielas uzpildes stacijās ir sasniegušas vēsturiski augstākos līmeņus. Par to vēsta mediju virsraksti: Degvielas cena sasniedz jaunas virsotnes, Vācija dusmojas par degvielas cenām, Dīzeļdegvielas cena drīz izraisīs šoku, Uz sūkņa atkal jauni cenas rekordi, Benzīna cena – rekordaugsta, Degvielas cena eksplodē!. Nereti izskan komentāri par divu eiro slieksni, kas būs nākamā psiholoģiskā degvielas cenas robeža vairākās Eiropas valstīs. Piemēram, Vācijā 22. februārī cena par E5 degvielu sasniedza rekordaugstu līmeni – 1,67 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena – 1,54 eiro par litru. Francijā mediji ziņo, ka 21. februārī cena jau trešo nedēļu pēc kārtas pārspēj rekordus, un tagad 95. markas benzīns maksā jau 1,58 eiro,» sacīja K. Skrābāns.
***
0,914
0,939 – Akcīzes nodokļa kāpums benzīnam no 1. jūnija Latvijā; benzīna patēriņa pieaugums pasaulē vasaras dēļ. (ASV dolāra kurss – 49 santīmi.)
0,944
0,929
0,934
0,939 – ASV Enerģētikas informācijas administrācijas informācija par naftas krājumu izmaiņām, situācija ar ASV budžetu un valsts parādu; pozitīvais Ķīnas IKP; bažas par eirozonas valstu stabilitāti. (ASV dolāra kurss: 48–49 santīmi.)
0,939
0,929
0,919
0,924
0,905
0,915 – ASV Federālo rezervju sistēmas paziņojums par valsts iespējām krīzes mazināšanai; viesuļvētra Irene un bažas par jaunas viesuļvētras tuvošanos ASV; pozitīvi Ķīnas makroekonomikas dati.
(ASV dolāra kurss – 48,8 santīmi.)
0,924
0,934
0,924
0,934
0,924
0,934
0,919
0,899
0,909
0,919
0,929
0,934
0,934
0,919
0,909
0,899
0,905
0,915
0,909
0,914 – OPEC lēmums par naftas ieguves kvotām; Itālijas valsts parādzīmju tirdzniecības sesijas vājie rezultāti; nesekmīgie pasākumi uzlabot situāciju eirozonā. (ASV dolāra kurss – 54,1 santīms.)
0,923
0,939 – Naftas valsts rezervju nodevas ieviešana no 1. janvāra Latvijā; bažas par militāru konfliktu Persijas jūras līcī; ASV naftas produktu krājumu samazināšanās; augošs pieprasījums pēc naftas produktiem Ķīnā. (ASV dolāra kurss – 54,4 santīmi.)
0,948
0,957
0,966
0,974 – Saspīlējums
Persijas līcī;
nemieri Nigērijā; pozitīvie Ķīnas makroekonomiskie dati. (ASV dolāra kurss – 55,6 santīmi.)
0,989
0,999
1,009
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Vairums Latvijas iedzīvotāju ar vienu auto brauc piecus gadus un ilgāk
Latvijā automašīna joprojām ir viens no būtiskākajiem ikdienas mobilitātes rīkiem. Luminor veiktā aptauja liecina, ka daudzi iedzīvotāji automašīnu lieto pēc iespējas ilgāk: vairāk...
Lasīt tālākVeiksmīgi sadarbojoties Rīgas un Ropažu pašvaldībām, tiks pagarināts 16. autobusa maršruts
Rīgas un Ropažu pašvaldības un VSIA “Autotransporta direkcija” vienojušās pagarināt 16. autobusa maršrutu līdz Sunīšiem. Izmaiņas stāsies spēkā no 13. decembra brīvdienās un...
Lasīt tālākAptauja: kuri Baltijā dāvanas pērk ātrāk un kuri tērē vairāk?
Bankas Citadele aptaujas dati rāda, ka Ziemassvētku dāvanu pirkšanas tempi un budžeti Baltijā būtiski atšķiras – lietuvieši iepērkas visagrāk un tērē vairāk, latvieši visaktīvāk...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” pamattrases projektēšanas vadību nodod nacionālajam ieviesējam
Decembrī tika parakstīts trīspusējs līgums starp kopuzņēmumu “RB Rail” AS, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” un Satiksmes ministriju par “Rail Baltica” pamattrases Latvijā projektēšanas...
Lasīt tālākOktobrī eksporta un importa apjomi turpināja uzrādīt pieauguma tendenci
Oktobrī preču eksports turpināja pieaugt, un gada griezumā saglabājas stabila izaugsmes tendence. Eksporta attīstību lielā mērā nodrošina uzņēmēju spēja ātri un elastīgi pielāgoties...
Lasīt tālāk3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvu darbavietu
2025. gada 3. ceturksnī Latvijā bija 19,2 tūkstoši brīvo darbavietu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Privātajā sektorā bija 10,8 tūkstoši brīvo darbavietu, bet sabiedriskajā...
Lasīt tālākTikai 4% daudzdzīvokļu māju renovēti: Valsts kontrole atklāj šķēršļus un piedāvā risinājumus
Latvijā ir vairāk nekā 39 500 daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un atjaunošana nepieciešama vismaz 26 600 mājām, taču līdz šim renovēti vien ap 4 % no tām. Dzīvokļu iemītnieki ik gadu...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālākSaeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālāk