Benzīna cena pie lata neapstāsies
95. markas benzīna cena Latvijā pārsniegusi vienu latu par litru, kas tiek uzskatīta par psiholoģiski grūti pārvaramo robežu. Situācijai pasaulē saasinoties, degviela Latvijā varētu maksāt vēl krietni vairāk.
Statoil degvielas uzpildes stacijās (DUS) vakar 95. markas benzīns maksāja jau 1,009 latus par litru. Citi degvielas mazumtirgotāji nebija uzdrošinājušies pārsniegt lata robežu. Nestes degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns vakar maksāja 0,987 latus, Lukoil DUS to varēja iegādāties par 0,977 latiem litrā. Degvielas cenu Statoil ir paaugstinājis arī citās Baltijas valstīs – Igaunijā litrs 95 Ultima maksā 1,43 eiro (0,99 latus), Lietuvā – 4,91 litu (1,002 latus). Tas nozīmē, ka pie mums benzīns maksā dārgāk nekā kaimiņvalstīs, pat neskatoties uz to, ka Latvijā automašīnu īpašniekiem ir jāmaksā arī ceļu nodoklis.
Iemesli degvielas cenu kāpumam Latvijā ir vairāki: nodokļu politikas izmaiņas, naftas cenas kāpums pasaules tirgū, kā arī degvielas tirgotāju vēlme pelnīt. Pēdējo četru gadu laikā akcīzes nodoklis degvielai pieaudzis par 21 līdz 33 procentiem, ieviesta naftas valsts rezerves glabāšanas nodeva, PVN likme paaugstināta par četriem procentpunktiem. Tā rezultātā apmēram puse no degvielas litra cenas ir nodokļi.
Arī degvielas tirgotāji vēlas gūt peļņu no savas uzņēmējdarbības. Norvēģijas uzņēmuma Statoil kopējā peļņa pagājušajā gadā ir dubultojusies, sasniedzot 4,42 miljonus ASV dolāru. Informācijas par Latvija Statoil pērn nopelnīto pagaidām nav.
Tā kā Latvijā naftu neiegūst un mums nav savas degvielas pārstrādes rūpnīcas, degvielas cena benzīna uzpildes stacijās ir atkarīga arī no notikumiem pasaulē. Statoil degvielas kategorijas vadītājs Kaspars Skrābāns skaidroja, ka viens no notikumiem pasaulē, kas ietekmējis degvielas cenu pieaugumu, ir nerimstošais saspīlējums Persijas līcī pēc ziņas par ASV bāzes kuģa tuvošanos reģionam.
Bažas par iespējamo militāro konfliktu naftas cenas tur augstā līmenī. Piepildoties sliktākajām prognozēm, benzīnu un dīzeļdegvielu varēs atļauties iegādāties tikai retais. Iespējams, tas piespiedīs valdību pārskatīt nodokļu politiku.
Aizvadītajās nedēļās gan benzīna, gan dīzeļdegvielas cenas Eiropā joprojām turpināja palielināties, sasniedzot jaunus rekordus. Visstraujāk palielinājās benzīna cena, un šobrīd tā jau ir pārsniegusi 1160 ASV dolāru par tonnu atzīmi. Janvāra sākumā benzīna cena svārstījās ap 950 dolāriem par tonnu. Arī dīzeļdegvielas cena ir kāpusi, sasniedzot 1065 ASV dolāru atzīmi. Kāpis arī ASV dolāra kurss.
«Kopumā virknē Eiropas valstu pēdējo nedēļu laikā degvielas cenas degvielas uzpildes stacijās ir sasniegušas vēsturiski augstākos līmeņus. Par to vēsta mediju virsraksti: Degvielas cena sasniedz jaunas virsotnes, Vācija dusmojas par degvielas cenām, Dīzeļdegvielas cena drīz izraisīs šoku, Uz sūkņa atkal jauni cenas rekordi, Benzīna cena – rekordaugsta, Degvielas cena eksplodē!. Nereti izskan komentāri par divu eiro slieksni, kas būs nākamā psiholoģiskā degvielas cenas robeža vairākās Eiropas valstīs. Piemēram, Vācijā 22. februārī cena par E5 degvielu sasniedza rekordaugstu līmeni – 1,67 eiro par litru, bet dīzeļdegvielas cena – 1,54 eiro par litru. Francijā mediji ziņo, ka 21. februārī cena jau trešo nedēļu pēc kārtas pārspēj rekordus, un tagad 95. markas benzīns maksā jau 1,58 eiro,» sacīja K. Skrābāns.
***
0,914
0,939 – Akcīzes nodokļa kāpums benzīnam no 1. jūnija Latvijā; benzīna patēriņa pieaugums pasaulē vasaras dēļ. (ASV dolāra kurss – 49 santīmi.)
0,944
0,929
0,934
0,939 – ASV Enerģētikas informācijas administrācijas informācija par naftas krājumu izmaiņām, situācija ar ASV budžetu un valsts parādu; pozitīvais Ķīnas IKP; bažas par eirozonas valstu stabilitāti. (ASV dolāra kurss: 48–49 santīmi.)
0,939
0,929
0,919
0,924
0,905
0,915 – ASV Federālo rezervju sistēmas paziņojums par valsts iespējām krīzes mazināšanai; viesuļvētra Irene un bažas par jaunas viesuļvētras tuvošanos ASV; pozitīvi Ķīnas makroekonomikas dati.
(ASV dolāra kurss – 48,8 santīmi.)
0,924
0,934
0,924
0,934
0,924
0,934
0,919
0,899
0,909
0,919
0,929
0,934
0,934
0,919
0,909
0,899
0,905
0,915
0,909
0,914 – OPEC lēmums par naftas ieguves kvotām; Itālijas valsts parādzīmju tirdzniecības sesijas vājie rezultāti; nesekmīgie pasākumi uzlabot situāciju eirozonā. (ASV dolāra kurss – 54,1 santīms.)
0,923
0,939 – Naftas valsts rezervju nodevas ieviešana no 1. janvāra Latvijā; bažas par militāru konfliktu Persijas jūras līcī; ASV naftas produktu krājumu samazināšanās; augošs pieprasījums pēc naftas produktiem Ķīnā. (ASV dolāra kurss – 54,4 santīmi.)
0,948
0,957
0,966
0,974 – Saspīlējums
Persijas līcī;
nemieri Nigērijā; pozitīvie Ķīnas makroekonomiskie dati. (ASV dolāra kurss – 55,6 santīmi.)
0,989
0,999
1,009
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk