• Tweet

Baltijas valstu iedzīvotājus 2024. gada sākumā visvairāk uztrauc pārtikas cenu pieaugums, savukārt Latvijā krietni biežāk nekā kaimiņvalstīs iedzīvotāji raizējas par veselības aprūpes pakalpojumu un medikamentu cenu pieaugumu, liecina bankas Citadele veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja.

Pārtikas cenu kāpums satrauc 64 % iedzīvotāju Latvijā, 66 % Lietuvā un 76 % Igaunijā, un visās Baltijas valstīs to visbiežāk norāda iedzīvotāji vecumā līdz 40 gadiem. Tāpat no ikdienas pakalpojumiem iedzīvotājiem aktuālas arī elektrības cenas un to pieaugums – to minējuši 50 % respondentu Latvijā, 48 % Lietuvā un 55 % Igaunijā.

Bažas par apkures un mājokļa apsaimniekošanas izdevumu pieaugumu ir 44 % respondentu Latvijā, 32 % Lietuvā un 46 % Igaunijā. Latvijā un Igaunijā šo atbildi biežāk snieguši iedzīvotāji, kas ikdienā dzīvo galvaspilsētās, savukārt Lietuvā – reģionu pilsētu iemītnieki.

Degvielas cenu kāpums satrauc 41 % respondentu Latvijā, 44 % Lietuvā un 37 % Igaunijā, un biežāk šo atbildi norādījuši vīrieši, kā arī jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

“Aptaujas dati skaidri parāda, ka Latvijas iedzīvotājus visvairāk uztrauc pārtikas, energoresursu un ar mājokļa uzturēšanu saistīto izmaksu pieaugums, jo tās ir pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumi, ko nevar atlikt vai viegli samazināt. Vienlaikus šīs cenas pēdējo trīs gadu laikā ir augušas straujāk nekā citu preču un pakalpojumu cenas, tādēļ to kāpums ir bijis pamanāmāks un būtiskāk ietekmējis iedzīvotāju labklājību. Pēdējā pusgada laikā inflācija Latvijā gan ir būtiski samazinājusies, un gada nogalē patēriņa cenas bija vien par 0,6 % augstākas nekā 2023. gada decembrī. Tomēr cenas pārsvarā joprojām ir 30–50 % augstākas nekā pirms trim gadiem. Šis nesenais cenu kāpums kopā ar vispārīgu ekonomisko nenoteiktību, visticamāk, ir viens no iemesliem, kādēļ iedzīvotāji uztraucas arī par degvielas cenu kāpumu, lai gan tās cenas kopš 2022. gada vidus ir samazinājušās par vairāk nekā 20 %,” aptaujas rezultātus komentē Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists.

Veselības aprūpes pakalpojumu izmaksu pieaugums satrauc 29 % respondentu Latvijā, kas ir vairāk nekā kaimiņvalstīs (Lietuvā – 18 %, Igaunijā – 9 %). Līdzīgi arī par medikamentu cenu kāpumu – Latvijā tas satrauc 15 % respondentu, Lietuvā 9 %, Igaunijā 8 %. Kopumā ar veselības aprūpi saistīto pakalpojumu sadārdzināšanos savās atbildēs biežāk min sievietes.

Ar atpūtu un kultūru saistītu izmaksu pieaugums iedzīvotājus uztrauc mazāk – to norāda 3 % respondentu Latvijā, 8 % Lietuvā un 6 % Igaunijā. Tāpat vismazāk iedzīvotājus uztrauc cenu kāpums apģērbiem, apaviem, alkohola un tabakas izstrādājumiem, kā arī ar izglītību saistītiem izdevumiem.

Tikai 3 % respondentu Latvijā norāda, ka viņus neuztrauc cenu kāpums ikdienas precēm un pakalpojumiem. Lietuvā līdzīgi domā 5 %, bet Igaunijā – 3 % respondentu.

Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par cenu pieaugumu precēm un pakalpojumiem banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2024. gada janvārī, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas iedzīvotājus vecumā 18 līdz 74 gadiem.