Baltic International Bank SE akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu

Baltic International Bank SE pašreiz pietiek kapitāla un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.
Pateicamies visiem ilggadējiem bankas klientiem, partneriem un darbiniekiem par uzticību un atbalstu. Vēlamies apliecināt, ka banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus.
Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200, Latvijā dzīvojošiem, savas ģimenes uzturošiem un mūsu valstī nodokļus maksājošiem, darbiniekiem darba vietas, Baltic International Bank SE Bankas akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.
Varam apstiprināt, ka jau ilgāku laiku bankas vadība strādā ciešā sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (turpmāk tekstā FKTK), tādējādi regulējošās institūcijas rūpīgi uzrauga tās ikdienas darbu, kas nozīmē, ka šajā laika posmā visi būtiskie lēmumi pieņemti klātesot FKTK pārstāvjiem, saņemot viņu akceptu. Bankas kapitāla piesaistes emisija 2021.gada novembrī un tālākas darbības kapitāla stiprināšanai nebija tam izņēmums.
Piesaistot jaunos akcionārus, Baltic International bank SE ne tikai pati pārbaudīja šīs personas un kompānijas, bet arī paļaujas uz Latvijas, Šveices, Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un citu valstu regulatoru un kontrolējošo iestāžu veiktajām pārbaudēm. Viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ tika piesaistīti tieši šie investori, bija fakts, ka vienam no viņiem jau kopš 2021.gada pieder uzņēmums, kam ir FKTK izsniegta licence Latvijā. Tas nozīmē, ka investors jau vienreiz pirms ieguldījuma bankas kapitāla ir izgājis rūpīgu regulatora prasību pārbaudi un tika atzīts par piemērotu darbībai Latvijas finanšu sistēmā. Savukārt bankas kapitāls tika palielināts, izmantojot Šveices banku, kā korespondentbanku, kas pirms tam veikusi naudas izcelsmes pārbaudi. Otrs svarīgs faktors ir tas, ka tas ir plaši zināms fakts, ka kapitāla koncentrācija ir Tuvajos Austrumos, Amerikā, attīstītās Eiropas valstīs un Ķīnā, un piesaistot ārvalstu investīcijas ar to ir jārēķinās. Investori iegulda ne tikai līdzekļus, bet arī savas zināšanas, idejas bankas attīstībai, kas kopš 2021.gada novembra tika apkopotas ne tikai neskaitāmos dokumentos un stratēģiskajos plānos, bet arī paustas publiskā telpā gan no Bankas, gan no pašiem akcionāriem.
Tāpat jauno akcionāru izvirzītais padomes loceklis, Austrijas centrālās bankas ilggadīgs vadošais darbinieks, kurš ir arī Baltic International Bank SE padomes priekšsēdētaja kandidāts, ir FKTK akceptēts.
Vēl viens jauno akcionāru virzītais padomes loceklis, ASV pilsonis ar plašu pieredzi ASV Kongresā ir bijis akceptēšanas procesā.
Bankas divu akciju emisiju rezultātā tika piesaistīts kapitāls kopsummā 20 miljonu eiro, tai skaitā pievienojoties investoriem no Apvienotajiem Arābu Emirātiem, investori ir publiski pieteikuši sevi preses konferencēs un intervijās Latvijas mediju pārstāvjiem. Akcionāriem līdzdarbojoties, tapusi kopīga vīzija par bankas attīstību, vēl turpmākiem kapitāla piesaistes soļiem, ar mērķi radīt lielu, starptautisku banku, ar saknēm Rīgā, un kreditēšanas fokusu Latvijā.
Pēdējo gadu laikā sadarbībā ar starptautiskām auditorkompānijām Deloitte Latvia un Ernst & Young Baltic izstrādāti vairāki Baltic International Bank SE attīstības scenāriji. Bankas attīstības stratēģijas paredzēja gan zīmola maiņu, pārpozicionēšanu, gan arī pakalpojumu klāsta palielināšanu Latvijas uzņēmumiem, jo īpaši tiem, kas savu darbību attīsta ārvalstu tirgos un saskaras ar virkni izaicinājumiem banku pakalpojumu pieejamībā.
Baltic International Bank SE ir nozīmīgs Latvijas tautsaimniecības dalībnieks. Pēc Forbes datiem Baltic International Bank SE 2021.gadā bija 19. vietā Baltijā pēc aktīvu apjoma, noguldījumu apjoma un kapitāla pietiekamības radītājiem.
Bankas īpašā likviditātes prasība ir 50.2% un likviditātes seguma radītājs ir 141%, kas būtiski pārsniedz regulatoru noteiktas minimālās prasības, bankai kas veic aktīvu darbību.
Esam pārliecināti, ka atrisinot radušās grūtības, banka spēs atgūt savas pozīcijas Latvijas finanšu sistēmā un varēs turpināt savu darbību Latvijas tautsaimniecības kreditēšanā.
Vēl par tēmu:
Aptauja: Bez regulāriem ienākumiem 24 % iedzīvotāji spētu iztikt divus mēnešus
40 % Latvijas iedzīvotāju bez regulāriem ienākumiem spētu iztikt ilgāk par trīs mēnešiem, tomēr katrs ceturtais bez ienākumiem iztiktu tikai vienu līdz divus mēnešus, liecina Luminor...
Lasīt tālākApmēram 20% dzīvokli jaunajā projektā pērk saviem bērniem vai tuviniekiem, 12% – kā investīciju; ko vēl atklāj pētījums par dzīvokļu pirkumu paradumiem Latvijā?
Pēdējo piecu gadu laikā 7% Rīgas un Rīgas reģiona iedzīvotāju ir iegādājušies dzīvokli jaunajā projektā, un lielākā daļa jeb 63% no viņiem to pirkuši ģimenes vajadzībām. Vairums...
Lasīt tālākPēc gada nogales tēriņu pīķa janvārī iedzīvotāji tērē piesardzīgi
Latvijas iedzīvotāju tēriņi janvārī pēc intensīva gada noslēguma samazinās. Bankas Citadele maksājumu karšu dati liecina, ka 2026. gada janvāra pirmajā un otrajā nedēļā pirkumu bijis...
Lasīt tālākPensiju plaisa Latvijā: reģionu atšķirības un uzkrājumu nozīme vecumdienās
Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk atklāj reģionālo nevienlīdzību un finansiālās drošības izaicinājumus. Pērn gada izskaņā vidējā vecuma pensija, ko saņēma 438 060 Latvijas...
Lasīt tālākVairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju Jaunajā gadā plāno uzlabot savu mājokli
Mājokļa uzlabošanas plānus Jaunajā gadā ir gatavi īstenot puse jeb 51 % Latvijas iedzīvotāju, kas ir būtiski mazāk nekā pērn, kad šāda iecere bija 85 % iedzīvotāju, liecina Luminor...
Lasīt tālākIedzīvotāji šogad apņemas vairāk pelnīt un iekrāt
Jauns gads daudziem asociējas ar jaunu sākumu, kas mudina pievērsties saviem finanšu paradumiem un domāt par nākotnes mērķiem. Jaunākie Luminor bankas aptaujas dati* liecina, ka teju trešdaļa...
Lasīt tālākKāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālāk