Autoceļiem bijis treknais gads
Aizejošās valdības satiksmes ministrs Uldis Augulis atstāj mantojumā savam nezināmajam pēctecim daudzas lentītes, ko pārgriezt pie rekonstruētiem autoceļu posmiem.
Ceļu būves sezona uz valsts galvenajiem autoceļiem finišē ar tikai 36 ekspluatācijā nodotiem kilometriem no 120 km, uz kuriem jau šogad notikuši ceļu atjaunošanas darbi. Nākamajā pavasarī atliks tos pabeigt un rīkot svinības par godu vienam, otram un trešajam ceļu posmam. To būs daudz, jo netika taču atjaunoti ceļi kopumā. Naudas pietika tikai tam, lai glābtu no ceļu uzturēšanas un satiksmes drošības viedokļa pašus kritiskākos ceļu posmus vai punktus. Naudas trūkums turpinājās, lai gan šogad ceļu un ielu būvei un atjaunošanai paredzētie 255 miljoni latu ir gandrīz vai divas reizes lielāka summa nekā pērn. Pieauguma avots ir 174 miljoni latu no ES palīdzības fondiem, kuros ceļiem iezīmētā ceļu sadaļa tieši tāpēc strauji sadila. U. Augulis atstāj mantojumā ne vien daudzas lentītes, bet arī plānu nākamgad pat palielināt ceļu budžetu ar nosacījumu, ka valsts finansējumam jāpieaug no 81 miljona latu šogad līdz 155 miljoniem nākamgad. Grūti iedomāties satiksmes ministru, kurš dabūs šādu naudu no nākamā finanšu ministra un Ministru prezidenta.
Valdošā koalīcija arī U. Auguļa personā nepārcieta Saeimas pārvēlēšanu par spīti acīm redzamajiem ceļu būves darbiem, ko sabiedrība tik skaļi un neatlaidīgi prasīja. Šo prasību izpilde U. Auguļa atvadu preses konferencē radīja iespaidu, ka pasākums notiek Latvijas PSR laika Ceļu satiksmes ministrijā, kurai nebija daudzu tādu pienākumu, kādi uzlikti tagadējai Latvijas Republikas Satiksmes ministrijai. Neko citu jau nevarēja gaidīt, jo līdz ar Latvijas Republiku mums ieviesta demokrātija, kad valsts iestādēm jāpilda tautas griba, ja vien būtu zināms, ko tauta īstenībā grib. Kāpēc tā nebalsoja, lai saglabātos valdība, kas deva naudu ceļiem? Tauta balsoja par tieši pretējo. Proti, par Zatlera Reformu partiju, kuras intelektuālā seja un iepriekš uz finanšu ministra vietu pieteiktais Vjačeslavs Dombrovskis ir pazīstams Neatkarīgās lasītājiem ar reģionālās konsolidācijas jēdzienu: sarūkošais iedzīvotāju skaits nespēj uzturēt esošo infrastruktūru – apdzīvoto vietu un ceļu tīklu. Ceļu likvidācija būtu gan rezultāts, gan līdzeklis cilvēku piespiešanai pārcelties uz pilsētām. «Tas ir Amerikā skolota cilvēka spriedums, kas neatbilst Latvijas apstākļiem,» uzskata U. Augulis.
Saeimas pārvēlēšana pārcēla U. Auguli no valdības uz Saeimu. Tātad pret viņu personīgi lielu pretenziju nav, bet jāmaina politika kopumā. Kā tas attiecas uz ceļiem? Atbilde varētu būt tāda, ka jāatsakās no mēģinājumiem aiz atsevišķu ceļa posmiņu savešanas kārtībā noslēpt faktu, ka ceļu tīkls kopumā tomēr grūst. Pēc normatīviem remonts būtu bijis vajadzīgs 920 km ceļu, bet pat salīdzinoši lielais ceļu budžets šogad ļāvis remontēt tikai 530 km.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
EY pētījums: ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9,3%
Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā...
Lasīt tālākŪdens skaitītāju verificēšanas prasību atcelšana mazinās iedzīvotāju izdevumus
Dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas process nav lietderīgs – šī pienākuma atcelšana mazinās administratīvo slogu un izdevumus iedzīvotājiem. Ekonomikas...
Lasīt tālākBriškens: Latvijas enerģētikas stratēģijai 2050. gadam jākļūst par ceļa karti nozares attīstībai un investīciju piesaistei
“Enerģētika ir stratēģiski svarīga nozare. Virzība uz enerģētisko neatkarību un pašpietiekamību var kļūt par nozīmīgu industriālo misiju, kas sniegs būtisku ieguldījumu Latvijas...
Lasīt tālākMartā vērojamas mēnesim raksturīgās cenu pārmaiņas
Šī gada martā, salīdzinot ar februāri, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,9%. Precēm tas pieauga par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 1,3%. Martā patēriņa cenu līmenis tradicionāli pieaug...
Lasīt tālākNeplānota Zviedrijas-Lietuvas elektrokabeļa pārtraukuma dēļ cenas biržā ir svārstīgas
Sestdien, 29. martā, neplānoti tika pārtraukta Lietuvas-Zviedrijas elektroenerģijas kabeļa NordBalt darbība. Saskaņā ar sākotnēji publiskoto informāciju pārtraukuma iemesls ir saistīts...
Lasīt tālākBrīvdienās pulkstenis jāpagriež par stundu uz priekšu
Šonedēļ naktī uz svētdienu, 30. martu, pulksten 3 Latvijā notiks pāreja uz vasaras laiku, tāpēc pulksteņa rādītāji jāpagriež par vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...
Lasīt tālākSaeima noteic dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas kārtību
Lēmumi par valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju nodošanu privatizācijai būs jāpieņem līdz nākamā gada aprīļa beigām, paredz Saeimā ceturtdien, 20.martā, galīgajā...
Lasīt tālākLDDK: Kā sasniegt 5% IKP valsts aizsardzībai 2026. gada valsts kopbudžetā?
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) prezentējusi priekšlikumus tam, kā sasniegt 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) valsts aizsardzībai. LDDK piedāvās rīcības soļus progresam publiskā...
Lasīt tālākReālas dzīves situācijas – apslēptas problēmas jauniegādātos mājokļos
Pieņemot lēmumu par nekustamā īpašuma iegādi, pircēji nereti pievērš uzmanību mājokļa izskatam, platībai un atrašanās vietai, taču aiz vizuāli pievilcīga iespaida var slēpties arī...
Lasīt tālākPirktspējas noskaņojuma barometrs: Baltijas iedzīvotāji piesardzīgi par nākotni, pieaug bažas par finansiālo situāciju
Kā liecina bankas Citadele “Pirktspējas noskaņojuma barometrs” dati, puse Baltijas valstu iedzīvotāju sagaida, ka viņu alga nākamo trīs mēnešu laikā saglabāsies nemainīg– Latvijā...
Lasīt tālāk