Augstās graudu cenas sāpīgi sit pa citām nozarēm
Pēc labības audzētāju un iepircēju aplēsēm, šogad graudu cena salīdzinājumā ar pērno gadu palielinājusies par apmēram 40 procentiem, atsevišķos gadījumos pat par 60 procentiem.
Uzsākot jaunās ražas pieņemšanu, Rīgas dzirnavnieks prognozēja, ka šogad uzņēmums par graudiem varētu maksāt par 20 līdz 40% augstāku cenu nekā 2011. gadā, solot precīzāku informāciju sniegt septembra sākumā. Tomēr līdz pagājušās nedēļas beigām Rīgas dzirnavnieks vēl nebija gatavs to atklāt.
Cer uz kompensāciju
Tomēr, tā kā graudu cenu kāpums šogad iet roku rokā ar degvielas un citu resursu sadārdzinājumu, pārtikas ražotāji bažījas, ka ilgstoši nespēs kompensēt pašizmaksas sadārdzināšanos un tas agri vai vēlu novedīs pie cenu kāpuma citiem produktiem. Augstās graudu cenas visvairāk ietekmēs tos produktus, kuros to īpatsvars ir vislielākais, piemēram, miltus un lopkopības produkciju – olas, cūkgaļu un putnu gaļu.
Tieši šī iemesla dēļ Latvijas cūku audzētāju asociācija ir lūgusi Zemkopības ministrijai rast iespēju kompensēt ražošanas zaudējumus. Pēc cūku audzētāju aplēsēm, augstās graudu cenas rada aptuveni 120 latu zaudējumus uz katru sivēnmāti. Ja ministrija nevarēšot kompensēt zaudējumus, tas nozīmēšot nozares iznīcību.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē, kurā šis jautājums tika apspriests, Zemkopības ministrijas speciālisti ātru risinājumu nesolīja. Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Dace Lucau pieļāva, ka kompensācijas iespējamā piešķiršana varētu tikt skatīta gada nogalē, tomēr iznākums būšot atkarīgs no budžeta iespējām. Turklāt kompensāciju vēlas saņemt ne tikai cūku audzētāji, bet arī citās lauksaimniecības nozarēs strādājošie – gan putnkopji, gan piena lopkopji, gan liellopu audzētāji.
Savukārt cūku audzētāji brīdina, ka, nespējot segt graudu cenu kāpuma izraisītos zaudējumus, cūku audzētāji būs spiesti samazināt ganāmpulkus vai pat vispār pārtraukt šo biznesu. No tā īslaicīgu labumu varētu gūt pircējs, jo, strauji izkaujot ganāmpulkus, tirgū vienlaikus nonāks liels daudzums cūkgaļas, kas savukārt būs signāls iepircējiem samazināt cenas. Līdzīga situācija bija arī pirms trim gadiem, kad, graudu cenām kāpjot, cūkgaļas cena veikalos samazinājās. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati – 2010. gadā graudu vidējā cena, salīdzinot ar 2009. gadu, pieauga par 38%, savukārt cūkgaļas mazumtirdzniecības vidējā cena samazinājās par 6 procentiem.
Piena iegūšana par 30% dārgāka
Kooperatīva Trikāta KS komunikācijas vadītāja Iveta Tomsone Neatkarīgajai atklāja, ka graudu cenu kāpumam arī piena lopkopībā ietekme ir milzīga. «Piena lopkopēji rēķina, ka pērn lopbarības graudus varēja nopirkt lētāk par 100 latiem tonnā, šogad par tiem jāmaksā jau 160 lati tonnā. Līdz ar graudu cenu kāpušas arī citas lopbarības, piemēram, rapšu raušu cenas,» sacīja I. Tomsone. Piena lopkopji lēš, ka izmaksas augušas aptuveni par 30%, nerēķinot degvielas cenu. Tai pašā laikā ienākumi sarūkot.
«Tendences gan ir pozitīvas, jo rudenī piena iepirkumu cena varētu kāpt. Taču, vai tas kompensēs izdevumu pieaugumu, nav zināms. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē cūku audzētāji lūdza zaudējumu kompensāciju. Taču zaudējumus cieš ne tikai šī nozare, tāpēc atbalsts, ja tāds tiek piešķirts, ir jāsaņem visām nozarēm, kas cietušas zaudējumus graudu cenu kāpuma dēļ. Turklāt zinot, ka lielākie cūkkopības kompleksi pieder dāņiem, jājautā, kam mēs gribam maksāt,» retoriski jautāja I. Tomsone.
Cāļi un olas būs dārgākas
Graudu cenu kāpumu izjūt arī putnu kopēji. Ik gadu Balticovo iepērk apmēram 55 000 tonnu graudu un vēl apmēram 85 000 tonnu izaudzē paši. Balticovo valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs ir neizpratnē, kāpēc šogad Latvijā ir tik augsta labības cena, ja graudiem gaidāma rekordraža. Augstās graudu cenas nenoliedzami ietekmē arī olu ražošanas pašizmaksu. Viņš gan atturējās prognozēt iespējamo cenu paaugstinājumu. «Tad es varētu jums pajautāt, kāda būs graudu cena nākotnē. Ja to varētu precīzi zināt, tad arī varētu precīzi aprēķināt izmaksas,» teica A. Veinbergs. Arī putnu gaļas ieguvēji bažījas par pašizmaksas pieaugumu, ziņo LETA. A/s Putnu fabrika «Ķekava» valdes loceklis Andris Vilcmeiers norādī
ja – raugoties uz prognozēm attiecībā uz graudu cenas kāpumu pasaulē, skaidrs, ka tas veicinās dažādu produktu sadārdzināšanos. Visticamāk, pieaugums gaidāms arī gaļas cenām. Viņš atzīmēja, ka Putnu fabrikas «Ķekava» saimnieciskās darbības izmaksu ievērojamu daļu – 45% – veido tieši barība, kas tiek dota putniem. Graudi ir tās pamatelements. Tāpēc, sadārdzinoties graudu cenām, jārēķinās, ka var sadārdzināties arī vistas gaļa.
***
VIEDOKLIS
Ingūna Gulbe, assoc. prof., Dr. oec., Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja:
– Pretēji Latvijai, pasaules valstu lielākajā daļā šogad graudi ir padevušies slikti un to trūkst. Tai pašā laikā pieprasījums pēc tiem nav mazinājies ne pārtikas, ne arī biodegvielas sektorā. Tas ir izraisījis graudu cenu kāpumu pasaulē. Mūsu labības audzētāji var priecāties, jo Latvijā šogad ir reta kombinācija – augsta cena un laba raža.
Taču graudu cenu kāpums, jo īpaši ja tas notiek vairākus gadus pēc kārtas, neizbēgami sadārdzina arī to produktu ražošanu, kuru sastāvā ir graudi. Vislielākais graudu īpatsvars ir miltos – aptuveni 80%, un tāpēc šis produkts viskrasāk reaģē uz graudu cenu maiņu. Mazāka ietekme graudu cenu izmaiņām ir maizes cepšanā.
Vienlaikus graudu cenu kāpumu izjūt arī lopkopības nozares, piemēram, cūkkopība. Loģiski būtu, ja pieaugtu arī cūkgaļas cena. Taču šobrīd cūkgaļas cena ir daudz zemāka, nekā tai vajadzētu būt, pat neskatoties uz to, ka līdz ar graudu cenu kāpusi arī citas lopbarības cena. Pēdējo gadu laikā cūku barība sadārdzinājusies pat divas reizes. Iemesls zemajai cūkgaļas cenai varētu būt tas, ka nerentablos saimniekošanas apstākļos cūku audzētāji samazina ganāmpulkus. Taču jārēķinās, ka šādā gadījumā cenas kritums nav uz ilgu laiku. Nākotnē cūkgaļas cenai atkal ir jākāpj. No otras puses, šo procesu var ierobežot pirktspēja, kura Latvijā un vēl vairākās citās Eiropas valstīs nav augstākā.
***
UZZIŅAI
Dobeles dzirnavnieka graudu iepirkuma cenas 15. septembrī*, bez PVN, Ls/t
Kvieši Elite 182,73
Kvieši I 175,70
Kvieši II 158,13
Kvieši III 154,62
Kvieši pārtikai I vai II grupa 151,10
Kvieši lopbarībai 151,10
Mieži pārtikas (vasarāji) 141,97
Mieži lopbarībai 141,97
Rudzi pārtikai 123,00
Rudzi lopbarībai 116,00
Auzas pārtikai 102,00
Auzas lopbarībai 95,00
Tritikāle 116,00
Rapsis 339,10
* cenas ir orientējošas un var mainīties dienas laikā
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk