Atšķirība starp Rietumvalstu un Latvijas produktiem pastāv, atzīst sabiedrība

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šobrīd analizē, vai Latvijā tirgotā, bet ārvalstīs ražotā pārtika atšķiras no šo pašu zīmolu ražojumiem, kas tiek tirgoti Rietumvalstīs.
Dienests sākotnēji nolēmis pārbaudīt 20 Latvijā tirgoto ārvalstīs ražoto pārtikas produktu sastāvu, lai noteiktu, vai šo produktu kvalitāte ir identiska Rietumeiropā tirgotajiem produktiem. Plānots salīdzināt aptuveni 20 Latvijas un Vācijas tirgum piedāvātos produktus, tai skaitā jogurtus, sierus, cepumus, šokolādi, bezalkoholiskos dzērienus un, iespējams, kafiju.
Kā liecina TNS veiktā aptauja, vairākums Latvijas iedzīvotāji ir pamanījuši atšķirību starp Latvijā tirgoto un ārvalstīs ražoto pārtiku.
Vairāk nekā puse jeb 56% Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvajā vecumā atzīst, ka ir novērojuši šādu atšķirību starp dažādiem produktiem. Tikmēr piektā daļa jeb 21% iedzīvotāju to neesot manījuši.
Vēl 16% iedzīvotāju ir norādījuši, ka produktu sastāvam ikdienā uzmanību nepievērš. Savukārt 7% aptaujāto nav snieguši konkrētu atbildi šajā jautājumā.
Kā vēsta raidījums “LNT Ziņu TOP 10”, vairākās Austrumeiropas valstīs – Slovēnijā, Bulgārijā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā – atbildīgās institūcijas jau iepriekš veikuši pētījumus, kas apliecina, ka daudzos gadījumos starptautiski atpazīstamu zīmolu produktu kvalitāte tiešām ir zemāka nekā it kā identiskiem produktiem Rietumos.
Kaimiņvalstī Lietuvā šāds pētījums veikts tikko. Lietuvā pārbaudīti 33 pārtikas produkti, un atklāts, ka 23 no tiem atšķiras sastāvs un garša, salīdzinot ar identiskiem izstrādājumiem, kas pirkti Vācijā. Daudzos gadījumos Vācijas tirgū pieejamie produkti bijuši lētāki nekā Lietuvā.
Pētījumā noskaidrots, ka cepumiem “Milka” Lietuvā pievienoti 32% šokolādes gabaliņu, Vācijā – 35%. Jogurtam “Activia” pievienoti 8,2% zemeņu, Vācijā – 9%. Krēmā “Nutella” Baltijā ir 6,6% vājpiena pulvera, Vācijā – 7,5%. Vācijai paredzētajos kartupeļu čipsos “Lay’s” izmantota saulespuķu eļļa, bet Baltijai paredzētajos – lētākā palmu eļļa. Ledus tējās “Nestea” un “Lipton” Vācijā pievienots tikai cukurs, bet Baltijā arī dažādi aizvietotāji.
“Nestea” ražotāja, uzņēmuma “Coca Cola” pārstāve Dace Dricka tikmēr uzsver – receptes tiešām atšķiras, bet tas nenozīmējot, ka Baltijai piegādātie produkti ir mazāk kvalitatīvi.
Produktu pārbaude Latvijā ilgs aptuveni mēnesi.
Jau ziņots, ka pārtikas produktu sastāva atbilstība analoģiskām citās valstīs tirgotām pārtikas precēm nepieciešama, lai pārbaudītu Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera 13. septembrī sacīto, ka dažās Eiropas daļās cilvēkiem tiek pārdoti zemākas kvalitātes pārtikas produkti, nekā citās valstīs, lai gan iepakojums un zīmols ir identiski.
Foto: StockSnap/https://pixabay.com/en/users/StockSnap-894430/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākA hepatīta uzliesmojumi Eiropā: SPKC aicina ceļotājus ievērot piesardzību
Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka dažās Eiropas valstīs turpinās A hepatīta uzliesmojumi un novērojama pieaugoša saslimstības tendence. Tādējādi SPKC aicina ceļotājus...
Lasīt tālākTuvākajās dienās Latvijā saglabāsies silts un mitrs laiks
Nedēļas nogalē gaidāms pārsvarā mākoņains laiks un nokrišņi visā valsts teritorijā – lietus, smidzināšana un vietām arī slapjš sniegs. Pūšot galvenokārt lēnam vējam, daudzviet...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeima ceturtdien, 4. decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja...
Lasīt tālākJau astoto mēnesi apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi turpināja augt
Saglabājoties stabilam ārējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības izlaide oktobrī pieauga gandrīz visās apakšnozarēs. Izaugsme turpinājās jau astoto mēnesi pēc kārtas. 2025. gada...
Lasīt tālākBaltijas pētījums: cilvēki vēlas strādāt organizācijā ar labu reputāciju un talantīgiem kolēģiem
Nozīmīgākie motivējošie faktori Baltijā, kas nosaka darba devēja izvēli, ir uzņēmuma laba reputācija, talantīgi cilvēki kolektīvā, kā arī iedvesmojoša uzņēmuma attīstības vīzija...
Lasīt tālākBiedrība: Ceturtdaļai spēlētāju nav svarīgi, vai azartspēļu vietne ir legāla
2025. gadā strauji palielinājies to regulāro spēlētāju īpatsvars, kuriem ir pilnīgi nesvarīgi, ka azartspēļu operators, kura interneta vietnē tas spēlē, ir licencēts Latvijā: 24,8%...
Lasīt tālākRīgas dome sveic pasaules čempiones pludmales volejbolā; rosina nosaukt viņu vārdā pilsētas pļavu Lucavsalā
Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs trešdien, 3. decembrī, Rātsnamā svinīgi sveica pludmales volejbolisti Tīnu Graudiņu, kura nesen izcīnījusi pasaules čempiones titulu. Mērs...
Lasīt tālākVDD rosina uzsākt kriminālvajāšanu par mēģinājumu nogādāt Krievijā lielu daudzumu ložu
VDD šā gada 24. novembrī rosināja prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret Krievijas pilsoni par ES noteikto sankciju pārkāpšanas mēģinājumu, cenšoties pārvest pāri Latvijas robežai...
Lasīt tālāk