Atkal maksāsim vairāk nekā pērn
Lai gan 2012. gads nav atnesis dramatiskas nodokļu izmaiņas PVN vai akcīzes nodokļa kāpuma veidā, tomēr tas nav izņēmums pēdējo četru gadu laikā, jo ir ieviestas vairākas jaunas nodevas un normas, kas sadārdzina dzīvi Latvijā.
Pašvaldībām lielāka vara
Iepriekšējos gados zemes īpašniekus no pārmērīga nodokļa kāpuma sargāja likuma norma, kas nepieļāva nodoklim pieaugt vairāk par 25% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad šāds ierobežojums vairs nav spēkā. Tagad pašvaldības pašas var lemt, vai nodokļa pieaugumam jāpiemēro ierobežojums. Tas nozīmē, ka viena pašvaldība varēs neierobežot nodokļa kāpumu, savukārt cita noteikt kaut vai 0 procentu ierobežojumu, kas nozīmē, ka nodoklis nepaaugstināsies ne par santīmu, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Šogad ar nekustamā īpašuma nodokli apliks arī dzīvojamo ēku palīgēkas un šķūnīšus, kas ir lielāki par 25 m2, un garāžas neatkarīgi no to lieluma. Iepriekš nekustamā īpašuma nodokli maksāja tikai to garāžu īpašnieki, kam tā bija zem viena jumta ar dzīvojamo māju. Šķūnīšu nodoklis ar šo gadu ir ieviests pirmo reizi. Tiesa, pašvaldībām ir dota iespēja pašām izlemt iekasēt vai neiekasēt nodokli par dzīvojamo māju palīgēkām.
Aviobiļetes dārgākas
Ar šo gadu ieviestā drošības nodeva lidostā Rīga, aviobiļetes cenu sadārdzinās par teju pieciem latiem. Visas aviokompānijas, kuras izmanto lidostas Rīga pakalpojumus, izņemot aviokompāniju Ryanair, drošības maksu 4,57 latu apmērā kopš 1. janvāra jau iekļauj biļetes cenā, savukārt pasažieriem, kas uz citām zemēm dodas ar Ryanair, drošības maksa 4,92 latu apmērā ir jāsamaksā lidostā.
Drošības maksas nav jāmaksā tranzīta un transfēra pasažieriem, bērniem līdz divu gadu vecumam un pasažieriem, kas biļetes bija iegājušies līdz 2011. gada 31. decembrim.
Turklāt, kā Neatkarīgajai norāda starptautiskās darījumu ceļojumu tūrisma kompānijas Carslon Wagolit Travel (CWT) eksperti, šogad Eiropas reģiona lidsabiedrības sagaida nelielu kāpumu biļešu cenām, kas ir saistīts ar degvielas cenu nepastāvību. CWT prognozē, ka aviobiļešu cenas Eiropā šī gada pirmajā pusgadā pieaugs no 2,1 līdz 3,7 procentiem.
Iegrožo preču plūsmu
Savukārt ceļotājiem, kuri atgriežas Latvijā no trešajām valstīm, piemēram, Krievijas un Baltkrievijas, jāņem vērā, ka kopš svētdienas ir ierobežota savam patēriņam paredzēto akcizēto preču ievešana Latvijā. Nemaksājot PVN, muitas un akcīzes nodokli, fiziska persona savam patēriņam akcīzes preces – alkoholu, tabakas izstrādājumus – noteiktā apjomā drīkst ievest tikai reizi nedēļā. Iepriekš šādu daudzumu akcizējamo preču, piemēram, vienu litru stiprā alkoholiskā dzēriena, varēja ievest kaut vai katru dienu. Degvielas ievešana tiks uzraudzīta vēl stingrāk. Lai nedēļas periodā degvielas ievešanai vairākkārt netiktu izmantots viens un tas pats transportlīdzeklis, mainoties tikai automašīnas vadītājiem, minētais nosacījums attiecas gan uz konkrētu fizisko personu, gan uz konkrētu sauszemes bezsliežu transportlīdzekli, kas nav komerciāls transportlīdzeklis.
Ievedot Latvijā degvielu, cigaretes vai alkoholu biežāk nekā reizi nedēļā vai arī pārsniedzot noteikto daudzumu, preces ir jādeklarē un jāmaksā attiecīgie nodokļi – akcīzes nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis un muitas nodoklis.
Nav noslēpums, ka daļa pierobežas iedzīvotāju piepelnījās, teju ik dienas ievedot no Krievijas un Baltkrievijas alkoholu, tabaku un degvielu, ko pārdeva Latvijā.
Lielākas nodevas bankām
Ar 1. janvāri stājas spēkā grozījums Finanšu stabilitātes nodevas likumā, kas paredz dubultot nodevas likmi no 0,036 uz 0,072 procentiem. Šo nodevu maksā Latvijā reģistrētās kredītiestādes un to filiāles ārvalstīs, kā arī ārvalstīs reģistrēto kredītiestāžu filiāles Latvijā.
Ar janvāri stājušies spēkā arī grozījumi likumā par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli, kas paredz palielināt azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu mehāniskajiem automātiem, kāršu un kauliņu spēlēm, ruletei un videospēlēm par aptuveni 15 procentiem.
Simtlatniekus liks pie darba
Pašvaldībās tā saukto Simtlatnieku programmu aizstās algotie pagaidu sabiedriskie darbi. Četrus mēnešus šajos darbos varēs iesaistīties un saņemt 100 latu ikmēneša atlīdzību tie bezdarbnieki, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, kas nav priekšlaicīgi pensionējušies un kas bez darba ir vismaz sešus mēnešus.
Ar šo gadu ieviesti arī grozījumi mikrouzņēmumu likumā, kas paredz, ka situācijā, ja mikrouzņēmumam nav apgrozījuma taksācijas periodā, tas zaudē mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu pēctaksācijas periodā.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk