Atbalstam jaunu darba vietu radīšanai papildu iešķirti 4 miljoni latu
Ministru kabineta sēdē šodien tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas ierosinājums piešķirt papildu 4 miljonus latu atbalstam jaunu darba vietu radīšanai, tādējādi programmas kopējo finansējumu palielinot līdz 7 miljoniem latu, kas ļaus kopumā atbalstīt gandrīz 600 jaunu darba vietu radīšanu.
“Latvija investīciju piesaistē konkurē ne tikai ar tuvākajiem kaimiņiem – Lietuvu un Igauniju, bet arī citām Austrumeiropas valstīm. Turklāt konkurence par ārvalstu investīcijām pieaug. Latvijas pašas rokās ir radīt atbalsta instrumentus, kas vairotu mūsu investīciju vides pievilcību un nostiprinātu mūsu pozīcijas starpvalstu konkurences cīņā. Tāpēc līdztekus atbalsta instrumentiem, kas vērsti uz mazo un vidējo uzņēmumu atbalstu, izveidota programma lielu, starptautiska mēroga kompāniju piesaistei Latvijas tirgum un jaunu darba vietu izveidei. Starptautisku uzņēmumu un ārvalstu investīciju piesaiste ir iespēja ne tikai Latvijā radīt jaunas darbavietas, bet sekmē arī jaunu zināšanu un pieredzes ienākšanu ekonomikā, kā arī piekļuvi starptautiskajiem tirgiem. Ņemot vērā lielo interesi par atbalsta programmu darbavietu radīšanai, papildu šim mērķim novirzīsim 4 miljonus latu, lai piesaistītu jaunas investīcijas un radītu vairākus simtus darbavietu, kas būtu labāk apmaksātas par vidējo algu līmeni valstī,” skaidro ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
Projektu iesniegumu pieņemšana aktivitātē “Atbalsts darbavietu radīšanai” turpinās līdz š.g. 28.martam, bet jau šobrīd prognozējams, ka komersantu interese par atbalsta saņemšanu ir lielāka par līdzšinējo programmas finansējumu (3 milj. LVL). Papildu finansējums aktivitātei “Atbalsts darbavietu radīšanai” piešķirts, pārdalot programmā “Augstas pievienotās vērtības investīcijas” neizmantoto finansējumu 4 milj. LVL apmērā.
Projekta iesniedzējs var būt Latvijā reģistrēts komersants. Atbalsts tiks piešķirts par tām jaunradītajām darba vietām, kuras ir tieši saistītas ar veiktajām investīcijām un kuru atalgojuma līmenis ir vismaz par 20 % augstāks par vidējo tautsaimniecībā.
Programmas ietvaros atbalsts tiks sniegts komersantiem, kuri rada vismaz 50 jaunas darba vietas un kuri investē ne mazāk kā LVL 3,5 milj., vai kuri rada vismaz 50 jaunas darba vietas un kuru saistīto personu grupas kopējā bilances vērtība ir vismaz LVL 250 milj. un kuri investē ne mazāk kā LVL 1000 par katru jaunizveidoto darba vietu. Izveidotajām darba vietām jābūt ilgtermiņā (vismaz 3-5 gadi) noturīgām.
Projekta minimālais līdzfinansējuma apmērs nav ierobežots, maksimālais apmērs ir 12 000 LVL par katru jaunradīto darba vietu. Programmas ietvaros attiecināmas ir neto darba algas izmaksas un jaunizveidoto darba vietu darbinieku apmācību izmaksas. Maksimālais līdzfinansējuma apmērs neto darba algas izmaksām mēnesī ir ne vairāk kā 500 lati par katru jaunizveidoto darba vietu.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Sociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākVK: Ārvalstu darbaspēka piesaistei trūkst skaidras politikas, darba atļauju process ir lēns, bet kontrole – ne vienmēr efektīva
Latvijā nav skaidras un uz darba tirgus vajadzībām balstītas pieejas ārvalstu darbaspēka piesaistei. Nav noteikts, kādās nozarēs un profesijās, kādā apjomā un no kurām valstīm nepieciešams...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākKP: lielākie pārtikas mazumtirgotāji PVN likmes samazinājumu patērētājiem pārsvarā nodevuši pilnā apmērā
Konkurences padome (KP) tirgus uzraudzībā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes pilotprojektu un pārtikas produktu uzcenojumu”, kas uzsākta 28.05.2026., vērtē samazinātās...
Lasīt tālākMēneša laikā degvielas cenas pieauga par 8,8%
2026. gada augustā, salīdzinot ar 2026. gada jūliju, vidējais patēriņa cenu līmenis degvielai pieauga par 8,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Būtiskākā ietekme uz degvielas...
Lasīt tālākSatiksmes ministrija: sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai tiks novirzīti papildu 9,8 milj. eiro
Piektdien, 4. septembrī, Satiksmes ministrija iesniedza pieprasījumu par papildu nepieciešamajiem 9,8 miljoniem eiro sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas nepārtrauktībai. Finansējums...
Lasīt tālāk