Atbalsta ES fondu līdzekļu pārdali Ukrainas kara bēgļu vajadzībām

Otrdien, 9. maijā, Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus MK rīkojumā “Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmu “Izaugsme un nodarbinātība”. Tie paredz ES fondu finansējuma pārdali Eiropas Atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām saistībā ar Ukrainas kara bēgļu pieplūdumu Latvijā.
Ņemot vērā to, ka 2022. gadā tika pārtraukta Satiksmes ministrijas (SM) pārziņā esošā valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” projekta “Nodrošināt inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu ārējās robežas kontrolē” īstenošana un atbrīvotā finansējuma tālāka izmantošana SM pārziņā esošo investīciju ietvaros netika plānota, tika pieņemts lēmums finansējuma pārdalei citām aktivitātēm. Vienlaikus tika saņemta Labklājības ministrijas informācija par papildu finansējumam nepieciešamību pārtikas un pamata materiālās palīdzības nodrošināšanai Labklājības ministrijas administrētās Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām programmas ietvaros.
Tādejādi darbības programmas grozījumi paredz nodrošināt pārtikas un pamata materiālo palīdzību Ukrainas civiliedzīvotāju (kara bēgļu) atbalstam, novirzot 10 465 225 eiro finansējumu Eiropas Atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām. Vienlaikus ar šiem grozījumiem tiek mazināti riski ES fondu kopējā piešķirtā finansējuma izmantošanai, pārstrukturējot Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda izdevumus optimālai visu fondu finansējuma izmantošanai.
Rīkojuma projektu izskatīja steidzamības kārtā, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” grozījumu iesniegšanu saskaņošanai Eiropas Komisijai, jo grozījumi paredz risinājumus ES fondu pilnīgai izmantošanai, ņemot vērā, ka atbilstoši aktuālākajām deklarējamo izdevumu prognozēm pastāv risks perioda beigās nesaņemt pilnā apjomā Kohēzijas fonda finansējumu. Perioda noslēguma un visu maksājumu veikšanas termiņš ir 2023.gada 31. decembris.
Vēl par tēmu:
Ar vienu algu nepietiek? Latvijā aug iedzīvotāju vēlme stiprināt finanšu drošību ar blakusdarbu
Pēdējos piecos gados pieaug blakusdarbā nodarbināto iedzīvotāju skaits, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Pērn papildu ienākumus guva 45,5 tūkstoši iedzīvotāju, visbiežāk...
Lasīt tālākNo “vieglas naudas” līdz noziegumam: kā darbojas naudas mūļu shēmas
Darbs no mājām, ātrs atalgojums un minimālas prasības – piedāvājums, kam grūti pretoties. Tomēr aiz šādiem solījumiem arvien biežāk slēpjas nevis reālas darba iespējas, bet rūpīgi...
Lasīt tālākSkola beigusies – sākas finanšu patstāvība
Līdz ar mācību gada noslēgumu daudzi jaunieši sāk plānot vasaras ieceres – pirmo darbu, ceļojumus, festivālus vai ikdienas tēriņus kopā ar draugiem. Daļai šī vasara būs arī sagatavošanās...
Lasīt tālākPlānotas izmaiņas Noguldījumu garantiju fonda iemaksu kārtībā – paredz atcelt sākotnējo iemaksu un mazināt slogu kredītiestādēm
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 3.jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstīja steidzamības kārtā virzītos grozījumus Noguldījumu garantiju likumā. Tie paredz izmaiņas...
Lasīt tālākTelefonkrāpnieki arvien dod priekšroku taustāmam guvumam – skaidrai naudai un zeltam
Lai gan iedzīvotāju informētība par finanšu krāpniecību pieaug, krāpnieku metodes arī turpina mainīties un pilnveidoties. Luminor novērojumi liecina, ka telefonkrāpniecības gadījumos noziedznieki...
Lasīt tālākBaltijā vairāk nekā 100 000 cilvēku iegulda finanšu tirgos ar pirkumu noapaļošanas funkciju
Gada laikā jau vairāk nekā 100 000 klientu Baltijā sākuši izmantot Swedbank mikroieguldījumu risinājumu, kurš ļauj automātiski ieguldīt nelielas summas no ikdienas pirkumiem. Norēķinoties...
Lasīt tālākInformāciju par pensiju 2. līmeņa mantošanu norādījuši 43 % iedzīvotāju
Pensiju 2. līmeņa uzkrājums tiek veidots un ir obligāts ekonomiski aktīvajai iedzīvotāju daļai Latvijā, un jau vairākus gadus to ir iespējams arī atstāt mantojumā. Patlaban iesniegumu par...
Lasīt tālāk2026. gada pavasara ekonomikas prognoze liecina par izaugsmes palēnināšanos
2026. gada Eiropas Komisijas pavasara ekonomikas prognozē paredzēta vājāka ekonomiskā aktivitāte, jo konflikts Tuvajos Austrumos izraisījis jaunu enerģētikas satricinājumu, kas veicina inflāciju...
Lasīt tālākMājokļu pieejamība šogad saruks
Salīdzinot ar pērnā gada izskaņu, mājokļu pieejamība šī gada pirmajā ceturksnī Rīgā un Viļņā nedaudz sarukusi, dzīvokļu cenām apsteidzot algu kāpumu. Savukārt, Igaunijā iedzīvotāju...
Lasīt tālākVairāk nekā puse iedzīvotāju hobijiem gadā atvēl līdz 1000 eiro
Daļai iedzīvotāju hobiji ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kam atvēlam ne tikai laiku un enerģiju, bet ieguldām arī savus finanšu līdzekļus – no ceļošanas un radošām nodarbēm līdz...
Lasīt tālāk