Atbalsta ES fondu līdzekļu pārdali Ukrainas kara bēgļu vajadzībām

Otrdien, 9. maijā, Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus MK rīkojumā “Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmu “Izaugsme un nodarbinātība”. Tie paredz ES fondu finansējuma pārdali Eiropas Atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām saistībā ar Ukrainas kara bēgļu pieplūdumu Latvijā.
Ņemot vērā to, ka 2022. gadā tika pārtraukta Satiksmes ministrijas (SM) pārziņā esošā valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” projekta “Nodrošināt inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu ārējās robežas kontrolē” īstenošana un atbrīvotā finansējuma tālāka izmantošana SM pārziņā esošo investīciju ietvaros netika plānota, tika pieņemts lēmums finansējuma pārdalei citām aktivitātēm. Vienlaikus tika saņemta Labklājības ministrijas informācija par papildu finansējumam nepieciešamību pārtikas un pamata materiālās palīdzības nodrošināšanai Labklājības ministrijas administrētās Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām programmas ietvaros.
Tādejādi darbības programmas grozījumi paredz nodrošināt pārtikas un pamata materiālo palīdzību Ukrainas civiliedzīvotāju (kara bēgļu) atbalstam, novirzot 10 465 225 eiro finansējumu Eiropas Atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām. Vienlaikus ar šiem grozījumiem tiek mazināti riski ES fondu kopējā piešķirtā finansējuma izmantošanai, pārstrukturējot Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda izdevumus optimālai visu fondu finansējuma izmantošanai.
Rīkojuma projektu izskatīja steidzamības kārtā, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” grozījumu iesniegšanu saskaņošanai Eiropas Komisijai, jo grozījumi paredz risinājumus ES fondu pilnīgai izmantošanai, ņemot vērā, ka atbilstoši aktuālākajām deklarējamo izdevumu prognozēm pastāv risks perioda beigās nesaņemt pilnā apjomā Kohēzijas fonda finansējumu. Perioda noslēguma un visu maksājumu veikšanas termiņš ir 2023.gada 31. decembris.
Vēl par tēmu:
Fiskālās disciplīnas padome: bez izmaiņām iespējama budžeta situācijas pasliktināšanās
Kaut gan šobrīd fiskālā situācija ir stabila, bez politikas izmaiņām Latvijai tuvākajos gados draud būtiska fiskālās situācijas pasliktināšanās. Tāpēc valdībai jau šobrīd jāīsteno...
Lasīt tālākKāpēc lielie pārtikas tēriņi liecina par problēmām Latvijas ekonomikā?
Latvijā mājsaimniecību budžeta sadalījums būtiski atšķiras no Eiropas Savienības (ES) vidējiem rādītājiem – iedzīvotāji krietni lielāku daļu ienākumu novirza pirmās nepieciešamības...
Lasīt tālākTrīsistabu dzīvoklis 602. sērijā – biežākā pircēju izvēle Latvijā
Latvijā pērn mājokļu kredītņēmēju vidū populārākā izvēle bija kompakts trīsistabu dzīvoklis 602. sērijas projektā, liecina Luminor bankas dati. Vienlaikus saglabājās augsta interese...
Lasīt tālākLatvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālāk