Atbalsta ES fondu līdzekļu pārdali Ukrainas kara bēgļu vajadzībām
Otrdien, 9. maijā, Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus MK rīkojumā “Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020.gada plānošanas perioda darbības programmu “Izaugsme un nodarbinātība”. Tie paredz ES fondu finansējuma pārdali Eiropas Atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām saistībā ar Ukrainas kara bēgļu pieplūdumu Latvijā.
Ņemot vērā to, ka 2022. gadā tika pārtraukta Satiksmes ministrijas (SM) pārziņā esošā valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” projekta “Nodrošināt inovatīvu tehnoloģisko risinājumu ieviešanu ārējās robežas kontrolē” īstenošana un atbrīvotā finansējuma tālāka izmantošana SM pārziņā esošo investīciju ietvaros netika plānota, tika pieņemts lēmums finansējuma pārdalei citām aktivitātēm. Vienlaikus tika saņemta Labklājības ministrijas informācija par papildu finansējumam nepieciešamību pārtikas un pamata materiālās palīdzības nodrošināšanai Labklājības ministrijas administrētās Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām programmas ietvaros.
Tādejādi darbības programmas grozījumi paredz nodrošināt pārtikas un pamata materiālo palīdzību Ukrainas civiliedzīvotāju (kara bēgļu) atbalstam, novirzot 10 465 225 eiro finansējumu Eiropas Atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām. Vienlaikus ar šiem grozījumiem tiek mazināti riski ES fondu kopējā piešķirtā finansējuma izmantošanai, pārstrukturējot Kohēzijas fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda izdevumus optimālai visu fondu finansējuma izmantošanai.
Rīkojuma projektu izskatīja steidzamības kārtā, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” grozījumu iesniegšanu saskaņošanai Eiropas Komisijai, jo grozījumi paredz risinājumus ES fondu pilnīgai izmantošanai, ņemot vērā, ka atbilstoši aktuālākajām deklarējamo izdevumu prognozēm pastāv risks perioda beigās nesaņemt pilnā apjomā Kohēzijas fonda finansējumu. Perioda noslēguma un visu maksājumu veikšanas termiņš ir 2023.gada 31. decembris.
Vēl par tēmu:
Cik lielus uzkrājumus būtu vēlams izveidot ikvienam? Skaidro bankas eksperte
Šī gada pavasarī veiktās aptaujas dati liecina, ka Latvijā 19% iedzīvotāju nav nekāda veida uzkrājumu. Luminor bankas finanšu eksperte Jekaterina Ziniča vērš uzmanību – lai justos droši...
Lasīt tālākBērni un kabatas nauda – kad vislabāk to piešķirt un ar ko sākt?
Māka pārvaldīt naudu un apzināties tās vērtību ir viena no būtiskākajām prasmēm, ko vecākiem nepieciešams iemācīt saviem bērniem. Turklāt īpaši svarīgas šīs prasmes kļūst tajā...
Lasīt tālākKur pensionāru dzīve zaļāka – Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā?
Lai gan Latvijā vidējais pensijas apmērs ir 576 eiro, katram ceturtajam sirmgalvim ik mēnesi nākas iztikt vien ar 400 līdz 500 eiro lielu pensiju. Pozitīvāka situācija ir vērojama mūsu kaimiņvalstīs,...
Lasīt tālāk“Maksājumu radars”: bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā – 77 % pret 23 %
Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024. gada augustā bijusi 77 % pret 23 %, liecina jaunākais, 2024. gada rudens, Latvijas Bankas "Maksājumu radars". Bezskaidrās...
Lasīt tālāk5 padomi, kas pozitīvi ietekmēs tavu labklājību pēc 20 gadiem
Teju ikviens sapņo par labklājību un lielāku finansiālo drošību pēc desmit, divdesmit gadiem vai vecumdienās. Tomēr, lai tas tā notiktu, ir jāievieš zināmi finanšu paradumi, jo diemžēl...
Lasīt tālākPirmā maksājumu karte bērnam: kādā vecumā tāda vajadzīga?
Sākoties rudenim un jaunajai mācību sezonai, vecāki bieži vien pārskata līdzšinējo bērna kabatas naudas apjomu un pielāgo to atbilstoši skolēna ikdienas vajadzībām. Vecākiem tas var...
Lasīt tālākBankomātos nedrīkstēs izmantot krievu valodu
Latvijas komercbanku bankomātos vairs nebūs pieejama krievu valoda, to noteic Saeimā ceturtdien, 19.septembrī, pieņemtie grozījumi Kredītiestāžu likumā. Noteikts, ka klienta saskarne bankomātā...
Lasīt tālākDomājot par nākotni, Latvijas iedzīvotāji visbiežāk rūpējas par finansiālo stabilitāti
Kamēr 15% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka šobrīd nedara neko savas nākotnes labā, vairāk nekā puse jau tagad rūpējas gan par finansiālo labklājību, gan savu fizisko veselību,...
Lasīt tālāk3 padomi, kā droši izmantot savu Smart-ID un neiekrist krāpnieku nagos
Lai droši iepirktos internetā, apskatītu konta atlikumu internetbankā vai izmantotu kādus citus tiešsaistes pakalpojumus, ir nepieciešama iespēja droši autentificēties jeb pierādīt savu...
Lasīt tālākSāk vākt parakstus par pensiju 2. līmeņa uzkrājumu nesamazināšanu
IPAS Indexo *INDEXO) sabiedrības līdzdalības platformā Mana Balss ir ierosinājusi iniciatīvu par pensiju 2. līmeņa iemaksu nesamazināšanu, kas ir pretstatā ar valdības ieceri par gandrīz...
Lasīt tālāk