ASV sankcijas piemērotas tikai vārdos, ne darbos. Vai tas norāda uz politisko izrēķināšanos ar Lembergu?

2019. gada decembra sākumā Latviju sasniedza ziņa, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs un četras organizācijas, tostarp Ventspils brīvostas pārvalde, iekļauta ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankciju sarakstā. Ar to noteikts, ka šīm organizācijām un Lembergam, kā arī viņa kontrolētajiem uzņēmumiem, liegta pieeja ASV finanšu sistēmai, bet sankcijas jāievēro arī bankām Latvijā. Pēc pusotra gada gan nācies secināt, ka sankcijas pielietotas tikai selektīvi, kas, protams, liek uzdot jautājumu – vai Latvijas valdība apzināti sankcijas vērš tikai pret Lembergu?
Kā zināms, pēc OFAC sankcijām medijos amatpersonas aktīvi runāja par sankciju piemērošanu, to ietekmi uz Latviju un Ventspili. No paziņojumiem par sankcijām izrietēja, ka ASV noteiktās sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem Latvijā, kuros Lembergs ir patiesais labuma guvējs, piemēram, AS “Ventbunkers”, AS “Ventspils tirdzniecības osta”, AS “Kālija parks” un citiem.
Jau dažas dienas pēc ziņas saņemšanas par Ventspils mēra un triju organizāciju iekļaušanu sankciju sarakstā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas ir noteikto sankciju galvenā koordinējošā iestāde Latvijā, izsūtīja vēstuli visām Latvijas finanšu iestādēm, skaidrojot sankciju izpildes kārtību. Tika paziņots, ka, ja ar sankcionētu personu sadarbosies kāds uzņēmums vai banka, arī pret to var noteikt sankcijas. FKTK pārstāvji skaidri lika noprast, ka ASV sankcijas ir vērstas pret visiem uzņēmumiem, kurus kontrolē sankcionētā persona, kas nozīmē, ka sankcijas attiecas arī uz citiem uzņēmumiem, kuri atrodas Lemberga kontrolē un kuros viņš skaitās patiesais labuma guvējs.
Tika uzsvērts, ka šīs organizācijas turpinās darboties, taču to darījumi tiks rūpīgi vērtēti, lai noskaidrotu, vai sankcijās iekļautā persona – Aivars Lembergs – negūst no tā labumu. Ņemot vērā, ka Lembergs norādīts kā patiesais labuma guvējs AS “Kālija parks” un “Ventbunkers”, SIA “PMT Balticum” un “Inter-Rīga”, skaidrs, ka varētu uzskatīt, ka sankcijas pilnā mērā attiecas arī uz šiem uzņēmumiem.
Kamēr Lembergam atstāts viens bankas konts, lai saņemtu pabalstus un pensiju, maksātu nodokļus un komunālos rēķinus, kā arī citu pamatvajadzību apmierināšanai nepieciešamu maksājumu veikšanai, secināts, ka Lemberga it kā kontrolētie uzņēmumi turpina strādāt, nejūtot nekādu sankciju ietekmi. Pat radies iespaids, ka Latvijas bankas nemaz neievēro norādi tiem sniegt pakalpojumus pastiprinātā uzraudzības režīmā.
Pats politiķis ne reizi vien norādījis, ka šos uzņēmumus nekontrolē un patiesībā tos apsaimnieko bijušais Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kam, kā raksta mediji, tie pārvērtušies par personisko ienākumu avotu.
Nav gan īsti saprotams, kāpēc Kariņa-Bordāna valdība ASV sankcijas neievēro, it īpaši ņemot vērā, ka valdības pārstāvji pietiekami daudzas reizes ir demonstrējuši savu kritisko attieksmi pret Ventspils mēru un viņa sacīto. Tātad ASV sankcijas apzināti attiecinātas tikai uz Lembergu, lai ierobežotu viņa politisko darbību?
Uz to savulaik norādījis arī pats Lembergs, sakot, ka ASV sankcijas pret viņu ir politiski motivētas un tās izkārtojis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) un citas augsta līmeņa Latvijas amatpersonas, un tas esot darīts ar mērķi graut Lemberga reputāciju un iegūt politiskās priekšrocības Latvijā.
Kamēr Latvijas amatpersonas nav īpaši reaģējušas ne uz Lemberga paziņojumiem, ne vēstulēm, kurās viņš pieprasījis plašāku informāciju un pierādījumus sankciju pamatojumam, vienlaikus redzams, ka sankcijas piemērotas visai selektīvi – pret Lembergu, bet ne pret uzņēmumiem, kuros viņš ir patiesais labuma guvējs.
No vienas puses mēs dzirdam, ka bankām ir pienākums apzināt personas, kas darbojas Lemberga kontrolē un interesēs, ka Ārlietu ministrija ir paziņojusi, ka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem jāievēro ASV sankcijas, ka satiksmes ministrs Tālis Linkaits ir uzsvēris, ka visiem uzņēmumiem, kur Uzņēmumu reģistrā ir norādīta sankcijām pakļautā persona kā patiesā labuma guvējs, piemērotās sankcijas pašlaik ir attiecinātas, bet no otras mēs redzam, ka visi uzņēmumi netraucēti darbojas.
Saprotams, ka valdība šobrīd ir aizņemta ar Covid-19 krīzi un vakcināciju, taču vai tāpēc pieļaujams, ka tiek ignorētas ASV sankcijas? Diez kas par šo situāciju būtu sakāms mūsu partneriem ASV? Vai to acīs Latvija joprojām būtu tiesiska valsts, vai tomēr valsts, kas visādiem instrumentiem izrēķinās ar valdošās koalīcijas politiskajiem konkurentiem?
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Vai jūsu māja ir riska zonā? Kā dažu sekunžu laikā pārbaudīt plūdu un citus riskus savam īpašumam
Pēdējā laika vētras un intensīvie lietusgāzieni Latvijā vēlreiz atgādinājuši, ka īpašuma atrašanās vieta var būt saistīta ar konkrētiem, izmērāmiem riskiem — applūšanu, koku lūšanu,...
Lasīt tālākLatvija šogad aug straujāk nekā gaidīts, taču lētāka dzīve vēl jāatliek
Latvijas ekonomika šogad aug straujāk, nekā iepriekš gaidīts – šo izaugsmi balsta eksports, investīcijas, mājokļu tirgus un kreditēšanas kāpums. Taču gada nogalē arvien izteiktāks kļūs...
Lasīt tālākEiropas Parlaments pieprasa stingrāku ES reakciju uz hibrīddraudiem
Jaunajā ziņojumā Eiropas Parlamenta (EP) deputāti brīdina par arvien biežākiem Krievijas un tās sabiedroto hibrīduzbrukumiem Eiropas Savienībai (ES). Pašreizējā drošības vidē, ar ko...
Lasīt tālākFinanšu ministrija paaugstina ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam, bet piesardzīgāk vērtē nākamo gadu attīstību
Uzsākot 2027. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2026.-2030. gadam. Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 2,4%...
Lasīt tālākMinistru prezidents atbrīvo no amata labklājības ministru Reini Uzulnieku
Ministru prezidents Andris Kulbergs svētdien, 13. septembrī, parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Saskaņā ar rīkojumu no 2026. gada 14. septembra...
Lasīt tālākKabatas nauda skolēnam: cik dot, cik bieži un par ko ļaut lemt pašam
Jaunā mācību gada sākums bērniem nozīmē atgriešanos pie ierastās ikdienas un lielāku patstāvību. Ceļš uz skolu un pulciņiem, pusdienas, ārpus skolas izklaides vai nelieli pirkumi kopā...
Lasīt tālākNeraugoties uz pārtikas cenu kritumu, augustā inflāciju veicināja dārgāka degviela
Augustā cenu dinamiku Latvijā galvenokārt noteica straujš degvielas cenu kāpums, savukārt tā ietekmi daļēji mazināja sezonālais pārtikas, kā arī apģērbu un apavu cenu kritums. Saskaņā...
Lasīt tālākTautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8. septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas...
Lasīt tālākAsociācija: Topošie vēja parki rada miljonos mērāmus pasūtījumus Latvijas uzņēmumiem
Vēja parku būvniecība Latvijā jau pirms elektroenerģijas ražošanas sākšanas rada miljonos mērāmu pienesumu Latvijas un reģionu ekonomikai. Smiltenes novadā topošā vēja parka “Augstkalni”...
Lasīt tālākPēc sausāka nedēļās sākuma plašākā teritorijā atgriezīsies lietus
Lai gan jaunā nedēļa iesāksies ar nedaudz sausāku laiku, un lietus būs gaidāms vien vietām, kā arī vējš pūtīs lēnāk, tomēr jau no otrdienas pēcpusdienas, pastiprinoties jaunu ciklonu...
Lasīt tālāk