ASV sankcijas piemērotas tikai vārdos, ne darbos. Vai tas norāda uz politisko izrēķināšanos ar Lembergu?

2019. gada decembra sākumā Latviju sasniedza ziņa, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs un četras organizācijas, tostarp Ventspils brīvostas pārvalde, iekļauta ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankciju sarakstā. Ar to noteikts, ka šīm organizācijām un Lembergam, kā arī viņa kontrolētajiem uzņēmumiem, liegta pieeja ASV finanšu sistēmai, bet sankcijas jāievēro arī bankām Latvijā. Pēc pusotra gada gan nācies secināt, ka sankcijas pielietotas tikai selektīvi, kas, protams, liek uzdot jautājumu – vai Latvijas valdība apzināti sankcijas vērš tikai pret Lembergu?
Kā zināms, pēc OFAC sankcijām medijos amatpersonas aktīvi runāja par sankciju piemērošanu, to ietekmi uz Latviju un Ventspili. No paziņojumiem par sankcijām izrietēja, ka ASV noteiktās sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem Latvijā, kuros Lembergs ir patiesais labuma guvējs, piemēram, AS “Ventbunkers”, AS “Ventspils tirdzniecības osta”, AS “Kālija parks” un citiem.
Jau dažas dienas pēc ziņas saņemšanas par Ventspils mēra un triju organizāciju iekļaušanu sankciju sarakstā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas ir noteikto sankciju galvenā koordinējošā iestāde Latvijā, izsūtīja vēstuli visām Latvijas finanšu iestādēm, skaidrojot sankciju izpildes kārtību. Tika paziņots, ka, ja ar sankcionētu personu sadarbosies kāds uzņēmums vai banka, arī pret to var noteikt sankcijas. FKTK pārstāvji skaidri lika noprast, ka ASV sankcijas ir vērstas pret visiem uzņēmumiem, kurus kontrolē sankcionētā persona, kas nozīmē, ka sankcijas attiecas arī uz citiem uzņēmumiem, kuri atrodas Lemberga kontrolē un kuros viņš skaitās patiesais labuma guvējs.
Tika uzsvērts, ka šīs organizācijas turpinās darboties, taču to darījumi tiks rūpīgi vērtēti, lai noskaidrotu, vai sankcijās iekļautā persona – Aivars Lembergs – negūst no tā labumu. Ņemot vērā, ka Lembergs norādīts kā patiesais labuma guvējs AS “Kālija parks” un “Ventbunkers”, SIA “PMT Balticum” un “Inter-Rīga”, skaidrs, ka varētu uzskatīt, ka sankcijas pilnā mērā attiecas arī uz šiem uzņēmumiem.
Kamēr Lembergam atstāts viens bankas konts, lai saņemtu pabalstus un pensiju, maksātu nodokļus un komunālos rēķinus, kā arī citu pamatvajadzību apmierināšanai nepieciešamu maksājumu veikšanai, secināts, ka Lemberga it kā kontrolētie uzņēmumi turpina strādāt, nejūtot nekādu sankciju ietekmi. Pat radies iespaids, ka Latvijas bankas nemaz neievēro norādi tiem sniegt pakalpojumus pastiprinātā uzraudzības režīmā.
Pats politiķis ne reizi vien norādījis, ka šos uzņēmumus nekontrolē un patiesībā tos apsaimnieko bijušais Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kam, kā raksta mediji, tie pārvērtušies par personisko ienākumu avotu.
Nav gan īsti saprotams, kāpēc Kariņa-Bordāna valdība ASV sankcijas neievēro, it īpaši ņemot vērā, ka valdības pārstāvji pietiekami daudzas reizes ir demonstrējuši savu kritisko attieksmi pret Ventspils mēru un viņa sacīto. Tātad ASV sankcijas apzināti attiecinātas tikai uz Lembergu, lai ierobežotu viņa politisko darbību?
Uz to savulaik norādījis arī pats Lembergs, sakot, ka ASV sankcijas pret viņu ir politiski motivētas un tās izkārtojis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) un citas augsta līmeņa Latvijas amatpersonas, un tas esot darīts ar mērķi graut Lemberga reputāciju un iegūt politiskās priekšrocības Latvijā.
Kamēr Latvijas amatpersonas nav īpaši reaģējušas ne uz Lemberga paziņojumiem, ne vēstulēm, kurās viņš pieprasījis plašāku informāciju un pierādījumus sankciju pamatojumam, vienlaikus redzams, ka sankcijas piemērotas visai selektīvi – pret Lembergu, bet ne pret uzņēmumiem, kuros viņš ir patiesais labuma guvējs.
No vienas puses mēs dzirdam, ka bankām ir pienākums apzināt personas, kas darbojas Lemberga kontrolē un interesēs, ka Ārlietu ministrija ir paziņojusi, ka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem jāievēro ASV sankcijas, ka satiksmes ministrs Tālis Linkaits ir uzsvēris, ka visiem uzņēmumiem, kur Uzņēmumu reģistrā ir norādīta sankcijām pakļautā persona kā patiesā labuma guvējs, piemērotās sankcijas pašlaik ir attiecinātas, bet no otras mēs redzam, ka visi uzņēmumi netraucēti darbojas.
Saprotams, ka valdība šobrīd ir aizņemta ar Covid-19 krīzi un vakcināciju, taču vai tāpēc pieļaujams, ka tiek ignorētas ASV sankcijas? Diez kas par šo situāciju būtu sakāms mūsu partneriem ASV? Vai to acīs Latvija joprojām būtu tiesiska valsts, vai tomēr valsts, kas visādiem instrumentiem izrēķinās ar valdošās koalīcijas politiskajiem konkurentiem?
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLatvijā iestājusies meteoroloģiskā ziema, bet nākamnedēļ kļūs siltāk
Nedēļas izskaņā valsts teritorijas lielākajā daļā saglabāsies vēss laiks un palaikam gaidāmi nokrišņi, bet nākamās nedēļas sākumā gaidāms sausāks un siltāks laiks. Sestdien...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākNākamnedēļ Esplanādē plānots atvērt publisko slidotavu
Nākamnedēļ, 1. decembrī, pie Raiņa pieminekļa Esplanādē, ja būs piemēroti laikapstākļi, tiks atvērta publiskā slidotava, kas strādās līdz pat nākamā gada 1. martam. Slidotava rīdziniekiem...
Lasīt tālāk