ASV sankcijas piemērotas tikai vārdos, ne darbos. Vai tas norāda uz politisko izrēķināšanos ar Lembergu?

2019. gada decembra sākumā Latviju sasniedza ziņa, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs un četras organizācijas, tostarp Ventspils brīvostas pārvalde, iekļauta ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankciju sarakstā. Ar to noteikts, ka šīm organizācijām un Lembergam, kā arī viņa kontrolētajiem uzņēmumiem, liegta pieeja ASV finanšu sistēmai, bet sankcijas jāievēro arī bankām Latvijā. Pēc pusotra gada gan nācies secināt, ka sankcijas pielietotas tikai selektīvi, kas, protams, liek uzdot jautājumu – vai Latvijas valdība apzināti sankcijas vērš tikai pret Lembergu?
Kā zināms, pēc OFAC sankcijām medijos amatpersonas aktīvi runāja par sankciju piemērošanu, to ietekmi uz Latviju un Ventspili. No paziņojumiem par sankcijām izrietēja, ka ASV noteiktās sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem Latvijā, kuros Lembergs ir patiesais labuma guvējs, piemēram, AS “Ventbunkers”, AS “Ventspils tirdzniecības osta”, AS “Kālija parks” un citiem.
Jau dažas dienas pēc ziņas saņemšanas par Ventspils mēra un triju organizāciju iekļaušanu sankciju sarakstā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas ir noteikto sankciju galvenā koordinējošā iestāde Latvijā, izsūtīja vēstuli visām Latvijas finanšu iestādēm, skaidrojot sankciju izpildes kārtību. Tika paziņots, ka, ja ar sankcionētu personu sadarbosies kāds uzņēmums vai banka, arī pret to var noteikt sankcijas. FKTK pārstāvji skaidri lika noprast, ka ASV sankcijas ir vērstas pret visiem uzņēmumiem, kurus kontrolē sankcionētā persona, kas nozīmē, ka sankcijas attiecas arī uz citiem uzņēmumiem, kuri atrodas Lemberga kontrolē un kuros viņš skaitās patiesais labuma guvējs.
Tika uzsvērts, ka šīs organizācijas turpinās darboties, taču to darījumi tiks rūpīgi vērtēti, lai noskaidrotu, vai sankcijās iekļautā persona – Aivars Lembergs – negūst no tā labumu. Ņemot vērā, ka Lembergs norādīts kā patiesais labuma guvējs AS “Kālija parks” un “Ventbunkers”, SIA “PMT Balticum” un “Inter-Rīga”, skaidrs, ka varētu uzskatīt, ka sankcijas pilnā mērā attiecas arī uz šiem uzņēmumiem.
Kamēr Lembergam atstāts viens bankas konts, lai saņemtu pabalstus un pensiju, maksātu nodokļus un komunālos rēķinus, kā arī citu pamatvajadzību apmierināšanai nepieciešamu maksājumu veikšanai, secināts, ka Lemberga it kā kontrolētie uzņēmumi turpina strādāt, nejūtot nekādu sankciju ietekmi. Pat radies iespaids, ka Latvijas bankas nemaz neievēro norādi tiem sniegt pakalpojumus pastiprinātā uzraudzības režīmā.
Pats politiķis ne reizi vien norādījis, ka šos uzņēmumus nekontrolē un patiesībā tos apsaimnieko bijušais Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kam, kā raksta mediji, tie pārvērtušies par personisko ienākumu avotu.
Nav gan īsti saprotams, kāpēc Kariņa-Bordāna valdība ASV sankcijas neievēro, it īpaši ņemot vērā, ka valdības pārstāvji pietiekami daudzas reizes ir demonstrējuši savu kritisko attieksmi pret Ventspils mēru un viņa sacīto. Tātad ASV sankcijas apzināti attiecinātas tikai uz Lembergu, lai ierobežotu viņa politisko darbību?
Uz to savulaik norādījis arī pats Lembergs, sakot, ka ASV sankcijas pret viņu ir politiski motivētas un tās izkārtojis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) un citas augsta līmeņa Latvijas amatpersonas, un tas esot darīts ar mērķi graut Lemberga reputāciju un iegūt politiskās priekšrocības Latvijā.
Kamēr Latvijas amatpersonas nav īpaši reaģējušas ne uz Lemberga paziņojumiem, ne vēstulēm, kurās viņš pieprasījis plašāku informāciju un pierādījumus sankciju pamatojumam, vienlaikus redzams, ka sankcijas piemērotas visai selektīvi – pret Lembergu, bet ne pret uzņēmumiem, kuros viņš ir patiesais labuma guvējs.
No vienas puses mēs dzirdam, ka bankām ir pienākums apzināt personas, kas darbojas Lemberga kontrolē un interesēs, ka Ārlietu ministrija ir paziņojusi, ka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem jāievēro ASV sankcijas, ka satiksmes ministrs Tālis Linkaits ir uzsvēris, ka visiem uzņēmumiem, kur Uzņēmumu reģistrā ir norādīta sankcijām pakļautā persona kā patiesā labuma guvējs, piemērotās sankcijas pašlaik ir attiecinātas, bet no otras mēs redzam, ka visi uzņēmumi netraucēti darbojas.
Saprotams, ka valdība šobrīd ir aizņemta ar Covid-19 krīzi un vakcināciju, taču vai tāpēc pieļaujams, ka tiek ignorētas ASV sankcijas? Diez kas par šo situāciju būtu sakāms mūsu partneriem ASV? Vai to acīs Latvija joprojām būtu tiesiska valsts, vai tomēr valsts, kas visādiem instrumentiem izrēķinās ar valdošās koalīcijas politiskajiem konkurentiem?
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Ratnieks aicina ievērot uguņošanas noteikumus Jaungadā Rīgā
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks aicina iedzīvotājus ievērot jaunos uguņošanas noteikumus Rīgā Jaungada naktī un izmantot pirotehniku tikai laika posmā no pusnakts līdz vieniem naktī. “Latvijā...
Lasīt tālākBiežākie nelaimes gadījumi Jaungada pirmajās dienās: kā no tiem izvairīties?
Pirmās Jaungada dienas daudziem asociējas ar garāku svētku atpūtu, taču apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia dati liecina, ka šajā laikā ievērojami pieaug arī nelaimes gadījumu...
Lasīt tālākŠī gada pēdējā nedēļā laiks kļūs vēsāks un veidosies noturīga sniega sega
Nedēļas pirmajā pusē valsts centrālajos un rietumu rajonos turpinās pūst brāzmains vējš, kā arī teju visā valstī aizvien biežāk novērosim nokrišņus. Šajās dienās valstī sāks...
Lasīt tālākSvētku dienas būs vēsas, bet ne sniegotas
Ziemassvētku nedēļas pirmajā pusē Latvijā no ziemeļaustrumiem ieplūdīs aukstāka gaisa masa (skatīt animāciju). Tās rezultātā pāris dienas ir gaidāms sals, austrumu rajonos diennakts...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas aktivitāte 2025. gadā atsākusi pieaugt
Pateicoties mērenam izaugsmes paātrinājumam Latvijas galveno tirdzniecības partnervalstu ekonomikās un Eiropas Savienības fondu ieplūdei, kā arī valdības īstenotajiem ekonomikas veicināšanas...
Lasīt tālākTuvākajās dienās Latvijā palaikam gaidāmi nokrišņi un migla
Šīs nedēļas izskaņā Latvijā saglabāsies pārsvarā pelēcīgs laiks. Lietainākā diena būs sestdiena – jau no nakts sākuma Latviju šķērsos nokrišņu zona, tādējādi daudzviet gaidāms...
Lasīt tālākPirmssvētku nedēļā gaidāms pārsvarā sauss laiks
Šonedēļ tiks novērots sauss laiks, kas izriet no plaša anticiklona ietekmes reģionā. Atsevišķās naktīs termometra stabiņš noslīdēs zem 0° atzīmes, taču dienās gaisa temperatūra...
Lasīt tālākDecembra sākums Latvijā bija vairākus grādus siltāks par normu
Decembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,4 °C, kas ir 3,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 2. decembrī Alūksnē,...
Lasīt tālāk