ASV sankcijas piemērotas tikai vārdos, ne darbos. Vai tas norāda uz politisko izrēķināšanos ar Lembergu?
2019. gada decembra sākumā Latviju sasniedza ziņa, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs un četras organizācijas, tostarp Ventspils brīvostas pārvalde, iekļauta ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankciju sarakstā. Ar to noteikts, ka šīm organizācijām un Lembergam, kā arī viņa kontrolētajiem uzņēmumiem, liegta pieeja ASV finanšu sistēmai, bet sankcijas jāievēro arī bankām Latvijā. Pēc pusotra gada gan nācies secināt, ka sankcijas pielietotas tikai selektīvi, kas, protams, liek uzdot jautājumu – vai Latvijas valdība apzināti sankcijas vērš tikai pret Lembergu?
Kā zināms, pēc OFAC sankcijām medijos amatpersonas aktīvi runāja par sankciju piemērošanu, to ietekmi uz Latviju un Ventspili. No paziņojumiem par sankcijām izrietēja, ka ASV noteiktās sankcijas attiecas arī uz uzņēmumiem Latvijā, kuros Lembergs ir patiesais labuma guvējs, piemēram, AS “Ventbunkers”, AS “Ventspils tirdzniecības osta”, AS “Kālija parks” un citiem.
Jau dažas dienas pēc ziņas saņemšanas par Ventspils mēra un triju organizāciju iekļaušanu sankciju sarakstā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas ir noteikto sankciju galvenā koordinējošā iestāde Latvijā, izsūtīja vēstuli visām Latvijas finanšu iestādēm, skaidrojot sankciju izpildes kārtību. Tika paziņots, ka, ja ar sankcionētu personu sadarbosies kāds uzņēmums vai banka, arī pret to var noteikt sankcijas. FKTK pārstāvji skaidri lika noprast, ka ASV sankcijas ir vērstas pret visiem uzņēmumiem, kurus kontrolē sankcionētā persona, kas nozīmē, ka sankcijas attiecas arī uz citiem uzņēmumiem, kuri atrodas Lemberga kontrolē un kuros viņš skaitās patiesais labuma guvējs.
Tika uzsvērts, ka šīs organizācijas turpinās darboties, taču to darījumi tiks rūpīgi vērtēti, lai noskaidrotu, vai sankcijās iekļautā persona – Aivars Lembergs – negūst no tā labumu. Ņemot vērā, ka Lembergs norādīts kā patiesais labuma guvējs AS “Kālija parks” un “Ventbunkers”, SIA “PMT Balticum” un “Inter-Rīga”, skaidrs, ka varētu uzskatīt, ka sankcijas pilnā mērā attiecas arī uz šiem uzņēmumiem.
Kamēr Lembergam atstāts viens bankas konts, lai saņemtu pabalstus un pensiju, maksātu nodokļus un komunālos rēķinus, kā arī citu pamatvajadzību apmierināšanai nepieciešamu maksājumu veikšanai, secināts, ka Lemberga it kā kontrolētie uzņēmumi turpina strādāt, nejūtot nekādu sankciju ietekmi. Pat radies iespaids, ka Latvijas bankas nemaz neievēro norādi tiem sniegt pakalpojumus pastiprinātā uzraudzības režīmā.
Pats politiķis ne reizi vien norādījis, ka šos uzņēmumus nekontrolē un patiesībā tos apsaimnieko bijušais Šveices advokāts Rūdolfs Meroni, kam, kā raksta mediji, tie pārvērtušies par personisko ienākumu avotu.
Nav gan īsti saprotams, kāpēc Kariņa-Bordāna valdība ASV sankcijas neievēro, it īpaši ņemot vērā, ka valdības pārstāvji pietiekami daudzas reizes ir demonstrējuši savu kritisko attieksmi pret Ventspils mēru un viņa sacīto. Tātad ASV sankcijas apzināti attiecinātas tikai uz Lembergu, lai ierobežotu viņa politisko darbību?
Uz to savulaik norādījis arī pats Lembergs, sakot, ka ASV sankcijas pret viņu ir politiski motivētas un tās izkārtojis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) un citas augsta līmeņa Latvijas amatpersonas, un tas esot darīts ar mērķi graut Lemberga reputāciju un iegūt politiskās priekšrocības Latvijā.
Kamēr Latvijas amatpersonas nav īpaši reaģējušas ne uz Lemberga paziņojumiem, ne vēstulēm, kurās viņš pieprasījis plašāku informāciju un pierādījumus sankciju pamatojumam, vienlaikus redzams, ka sankcijas piemērotas visai selektīvi – pret Lembergu, bet ne pret uzņēmumiem, kuros viņš ir patiesais labuma guvējs.
No vienas puses mēs dzirdam, ka bankām ir pienākums apzināt personas, kas darbojas Lemberga kontrolē un interesēs, ka Ārlietu ministrija ir paziņojusi, ka finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem jāievēro ASV sankcijas, ka satiksmes ministrs Tālis Linkaits ir uzsvēris, ka visiem uzņēmumiem, kur Uzņēmumu reģistrā ir norādīta sankcijām pakļautā persona kā patiesā labuma guvējs, piemērotās sankcijas pašlaik ir attiecinātas, bet no otras mēs redzam, ka visi uzņēmumi netraucēti darbojas.
Saprotams, ka valdība šobrīd ir aizņemta ar Covid-19 krīzi un vakcināciju, taču vai tāpēc pieļaujams, ka tiek ignorētas ASV sankcijas? Diez kas par šo situāciju būtu sakāms mūsu partneriem ASV? Vai to acīs Latvija joprojām būtu tiesiska valsts, vai tomēr valsts, kas visādiem instrumentiem izrēķinās ar valdošās koalīcijas politiskajiem konkurentiem?
Foto: F64
Vēl par tēmu:
FM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālāk