08/03/2021, Kategorija: Reliģija
Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija joprojām turpina skatīt jautājumu par Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesībām. Sv. Pētera baznīca, kas ir viens no Rīgas simboliem, juridiski šobrīd ir bez īpašnieka un to apsaimnieko galvaspilsētas pašvaldība. Gadiem ilgie mēģinājumi sakārtot īpašumtiesības joprojām ir bez rezultāta, un, lai arī Sv.Pētera baznīca ir Latvijas ekumenisma tradīcijas paraugs, sarunās joprojām nav iesaistīta Romas Katoļu baznīca.

Kā zināms, pirmajā lasījumā 2018. gada 6. decembrī pieņemtais likumprojekts paredzēja baznīcu nodot īpašumā Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai (LELB), taču kopš tā laika pret šādu ideju radušās arī iebildes, apšaubot, vai, LELB īpašumā atrodoties, dievnams paliks tikpat atvērts pilsētas kultūras dzīves pasākumiem un citu kristīgo konfesiju dievkalpojumiem kā šobrīd. Tikmēr Valsts prezidents Egils Levits paudis, ka varētu veidot nodibinājumu tikai no četriem dalībniekiem: valsts, šā brīža apsaimniekotāja – Rīgas domes –, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) un Vācu Svētā Pētera baznīcas draudzes.

Nevienā no šiem variantiem netiek minēta Romas katoļu baznīca, kas ir Pēterbaznīcas vēsturiskā īpašniece un lielākā kristīgā baznīca pasaulē.

Katoļu lomu Pēterbaznīcas jautājumā acīmredzami ignorē arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV), norādot, ka šobrīd izskatīti tiek galvenokārt divi pretendenti – LELB un Rīgas pilsētas pašvaldība, kas jau darbojas kā Sv. Pētera baznīcas apsaimniekotāja bez īpašumtiesībām.

Paziņots, ka šī pretendentu sniegto baznīcas tālākās attīstības vīziju noklausīšanās arī būs nākamās komisijas sēdes centrālais uzdevums.

Šeit gan jāatgādina, ka Pēterbaznīca jau sākotnēji bija Romas Katoļu baznīcas dievnams, kas loģiski rada jautājumu, kāpēc tad šobrīd katoļi ir nostumti malā? Vai arī katoļus nevajadzētu iesaistīt diskusijās, kaut vai, ja paskatāmies no vēsturiskā aspekta un ekumenisma veicināšanas puses? Kāpēc Romas Katoļu baznīcai ir mazākas tiesības izklāstīt savu redzējumu, kā, piemēram, LELB un Rīgas domei?

Latvijas Republikas un Svētā Krēsla līguma 22. pants nosaka, ka Katoļu Baznīcas kultūras un mākslas mantojums ir svarīga Latvijas Republikas nacionālā mantojuma sastāvdaļa. Latvijas Republika un Katoļu Baznīca, savstarpēji vienojoties, uzņemas pienākumu nodrošināt tā uzturēšanu un aizsardzību un padarīt to par pieejamu sabiedrībai, ņemot vērā tā uzglabāšanas drošības prasības un starptautisko tiesību normu noteiktos ierobežojumus.

Tātad varbūt šai jautājumā jāiesaistās arī Vatikānam?

Laikā, kad valsts un kristīgo konfesiju pārstāvji aktīvi runā par ekumenisma nozīmi, mēs redzam, ka tiekšanās pēc vienotības nemaz nav, vismaz ne jautājumā, kas skar Pēterbaznīcu, jo viena konfesija tiek acīmredzami izstumta.

Foto: F64

1,139 skatījumi




Video

Saeima tomēr pieņem Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu

24/03/2022

Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašuma tiesības tiek nodotas Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, ceturtdien, 24.martā, lēmusi Saeima. Trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstītais...

Lasīt tālāk
Video

Aizdomas, ka valsts šaurai interešu grupai ir gatava uzdāvināt Rīgas simbolu – Pēterbaznīcu

26/01/2022 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Rīgas Svētā Pētera baznīca – pilsētas dominante un UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas “pērle”, – jau drīzumā varētu iegūt jaunu saimnieku. Saeimā šobrīd...

Lasīt tālāk
Video

Kam Saeimas deputāti grasās atdot Pēterbaznīcu?

21/01/2022 | Autors: Labdien.lv redakcija

Rīgas Svētā Pētera baznīca zināma kā viena no vecākajām un vērtīgākajām viduslaiku monumentālās arhitektūras celtnēm Baltijas valstīs – Pēterbaznīca ir unikāls dievnams Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Saeima tiek maldināta – t.s. vācu draudzei uz Pēterbaznīcu ir vismazāk tiesību no visiem iesaistītajiem

14/01/2022 | Autors: Latvijas Žurnālistikas centrs

Jau kādu laiku atkal ir aktualizējies jautājums par Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesībām – lai arī baznīca savā vairāk kā 800 gadu ilgajā pastāvēšanas laikā piedzīvojusi...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas deputātu iniciatīva par katoļu līdzdalību Pēterbaznīcā izsauc plašu rezonansi

11/01/2022 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Turpinoties jau pirms vairākiem gadiem aizsāktajām diskusijām par Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesībām, atsevišķi Saeimas deputāti iesnieguši priekšlikumu iekļaut Pēterbaznīcas...

Lasīt tālāk
Video

Romas katoļi: Pēterbaznīcai jākļūst par kopīgu lūgšanu vietu un kristiešu vienotības zīmi

04/01/2022 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Saeimas kuluāros un sabiedrībā turpinās karstas diskusijas par Rīgas Svētā Pētera baznīcu un to, kam jākļūst par baznīcas īpašumtiesību turētāju. Lai arī šobrīd no Saeimas vairākuma...

Lasīt tālāk
Video

Pēterbaznīcas atdošana LELB un Vācu draudzei – kārtējais negodīgais gājiens pret Latvijas sabiedrību un tās īpašumu

30/12/2021 | Autors: Labdien.lv redakcija

Turpinoties diskusijām par to, kam turpmāk jādeliģē Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesības, Saeima decembrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Rīgas svētā Pētera baznīcas...

Lasīt tālāk
Video

Ignorējot katoļu intereses Pēterbaznīcas jautājumā, Saeimas deputāti demonstrē politisko tuvredzību

29/12/2021 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Šomēnes vairāki Saeimas deputāti otrajā lasījumā nobalsoja par to, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesības ir nododamas Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam, ko veido...

Lasīt tālāk
Video

Saeimai lemjot par Pēterbaznīcu nav morālu tiesību ignorēt Bīskapu konferences vēstuli

17/12/2021

            Kamēr Saeimas deputāti vēl lemj, vai Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesības ir nododamas Rīgas Svētā Pētera baznīcas...

Lasīt tālāk
Video

Bīskapu konference Saeimai skaidri norāda uz katoļu interesi Pēterbaznīcas nākotnē

16/12/2021 | Autors: Latvijas Bīskapu konference

Mēs, Latvijas katoļu Baznīcas Bīskapu konferences locekļi, pulcējušies savā kārtējā plenārsēdē, kā katoļu Baznīcas Gani, vēlamies atjaunot savu uzticību kalpošanā Kunga Jēzus...

Lasīt tālāk