• Tweet

Ceturtdien, 20. martā, finanšu ministrs Arvils Ašeradens iepazīšanās vizītē tikās ar Vācijas vēstnieci Latvijā Gudrunu Maslohu (Gudrun Masloch). Viņi pārrunāja ģeopolitiskās norises, aizsardzības izdevumu palielināšanu Eiropas līmenī un nepieciešamību veidot ilgtspējīgu Eiropas Savienības (ES) finansējuma modeli kopējai aizsardzībai.

Sarunas laikā tika uzsvērta nepieciešamība būtiski palielināt aizsardzības izdevumus, lai stiprinātu Eiropas drošību. Latvija pauda gatavību turpināt investēt aizsardzības kapacitātē.

“Vācija ir viens no Latvijas lielākajiem un nozīmīgākajiem tirdzniecības un sadarbības partneriem. Tādēļ diskutējām arī par iespēju paplašināt un izvērst sadarbību aizsardzības industrijas attīstībā, kas ir īpaši nozīmīgi mūsdienu ģeopolitiskajā realitātē. Mēs skaidri apzināmies, ka aizsardzības izdevumu palielināšana nav īstermiņa jautājums – tas ir jauns finanšu realitātes standarts, uz kuru mērķtiecīgi un ilgtermiņā jāvirzās gan Latvijai, gan Eiropai kopumā,” uzsvēra finanšu ministrs Arvils Ašeradens. Viņš norādīja, ka Latvija, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ir apņēmusies tuvāko gadu laikā palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tikšanās laikā tika diskutēts arī par Eiropas Investīciju bankas lomu aizsardzības spēju stiprināšanā un par iespējamiem jauniem mehānismiem, kas palīdzētu dalībvalstīm piesaistīt papildu finansējumu kopējai drošībai. Tāpat tika pārrunāta ciešā sadarbība ar Vāciju finanšu un ekonomikas jomā, tostarp fakts, ka Latvijā strādā Vācijas centrālās bankas Deutsche Bundesbank pārstāvis, kas veicina abu valstu sadarbību finanšu sektorā.

Vācijas vēstniece uzsvēra, ka ES ir jāmeklē jauni risinājumi kopējās aizsardzības stiprināšanai un jānodrošina efektīvāka finanšu plānošana visā blokā. Viņa norādīja, ka pašreizējās finansēšanas pieejas nav pietiekamas, lai ilgtermiņā nodrošinātu nepieciešamo aizsardzības spēju attīstību, un Eiropai jābūt vienotai un ambiciozai šajā jomā.

Abas puses bija vienisprātis, ka aizsardzības budžeta palielināšana ir būtiska ne tikai Latvijas un Baltijas drošībai, bet arī ES stratēģiskajai autonomijai. Tāpat tika uzsvērts, ka efektīvs un ilgtspējīgs ES finansējums kopējai aizsardzībai ir būtisks solis ceļā uz spēcīgāku un drošāku Eiropu.