AS “Latvijas gāze” klienti varēs izvēlēties veikt norēķinus par patērēto dabasgāzi pēc izlīdzinātā vai ikmēneša maksājuma

Valdība apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, radot normatīvo regulējumu pārejai no izlīdzinātā maksājuma uz ikmēneša norēķinu par faktiski patērēto dabasgāzi metodi.
Kā zināms, š. g. 25. augustā publiskais tirgotājs, t. i., AS “Latvijas Gāze”, nāca klajā ar paziņojumu, ka šā gada 15. septembrī stāsies spēkā izmaiņas publiskā tirgotāja norēķinu kārtībā par dabasgāzi mājsaimniecībām, paredzot, ka izlīdzinātā maksājuma norēķinu veidu saviem klientiem vairs nepiedāvās. Turpmāk visiem jauniem mājsaimniecību klientiem publiskais tirgotājs piedāvās uzreiz saņemt ikmēneša rēķinu, savukārt esošiem mājsaimniecību klientiem norēķinu veida maiņa notiks pakāpeniski līdz šā gada nogalei. Līdz ar to Ekonomikas ministrija normatīvajā regulējumā iekļāva kārtību, kā tiks nodrošināta pāreja uz ikmēneša maksājumu par faktiski patērēto dabasgāzi.
Līdz ar šodien apstiprinātajiem grozījumiem pārejai no izlīdzinātā maksājuma uz ikmēneša norēķinu par faktiski patērēto dabasgāzi metodi saistītajiem lietotājam būs iespēja katru mēnesi, saņemot rēķinu, redzēt, cik tieši attiecīgajā mēnesī ir patērēta dabasgāze, kā arī, cik konkrēti attiecīgajā mēnesī ir jāmaksā. Tāpat arī katru mēnesi būs uzskatāmi norādīts valsts atbalsta apmērs, kas tiek piemērots noteiktajā laika posmā. Kā vēl viens būtisks ieguvums jānorāda iespēja lietotājam izvērtēt savus dabasgāzes patēriņa paradumus, tādējādi veicinot energoefektivitāti, kā arī samazinot rēķina summu.
Gadījumā, ja saistītais lietotājs tomēr vēlēsies saglabāt izlīdzinātā maksājuma norēķinu metodi, publiskā tirgotāja pienākums ir šo norēķinu veidu saglabāt, nodrošinot skaidru komunikāciju un nosacījumus šīs norēķina metodes saglabāšanai. Paredzēts šo pāreju nodrošināt līdz 2023. gada 31. martam, lai lietotājiem līdz pilnīgai dabasgāzes tirgus atvēršanai (kas paredzēta no 2023. gada 1. maija) varētu nodrošināt gala rēķinu izrakstīšanu un nosūtīšanu. Publiskajam tirgotājam jāinformē saistītos lietotājus par norēķinu veida maiņu un iespēju no tās atteikties ne vēlāk kā 30 dienas pirms norēķinu veida maiņas.
Vienlaikus Ministru kabineta noteikumu projektā noteikts, ja dabasgāzes vidējais ikmēneša patēriņš gazificētajā objektā 12 mēnešu periodā ir līdz 42 kilovatstundām/mēnesī (4 kubikmetriem/mēnesī) (ieskaitot), publiskais tirgotājs nepiemēros maksu par rēķina nosūtīšanu pa pastu. Tāpat arī šo maksu nepiemēros lietotājiem, kuru patēriņš pārsniedz iepriekš norādīto slieksni laika posmā no grozījumu spēkā stāšanās brīža līdz 2022. gada 31. decembrim. Šis slieksnis skaidrojams ar to, ka lielākoties līdz 42 kilovatstundām jeb 4 kubikmetriem mēnesī dabasgāze tiek izmantota ēdiena pagatavošanas nolūkos. Šāds lēmums pieņemts, lai patērētās dabasgāzes maksājums nebūtu līdzīgā summā, kā rēķina nosūtīšanas pa pastu izmaksas, vai arī nesastādītu lielu daļu no kopējā maksājuma.
Tāpat līdz šodien apstiprinātajiem grozījumiem, Ministru kabineta noteikumos ietverts regulējums par maksas par patērēto dabasgāzi samazinājuma kompensācijas mehānismu – t.i. noteikti gadījumi, kuros dabasgāzes tirgotājam tiek kompensēti negūtie ieņēmumi (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli), kas rodas, piemērojot atlaidi maksai par patērēto dabasgāzi.
Kā zināms, lai atvieglotu finansiālo slogu energoresursu sadārdzinājuma apstākļos apkurei ar dabasgāzi, mājsaimniecības lietotājiem, kā arī lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki, tai skaitā tādiem iepriekš minētajiem lietotājiem, kas saņem pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu, š.g. 11. augustā Saeima lēmusi piemērot patērētās dabasgāzes maksas samazinājumu attiecībā uz dabasgāzes cenu 0,030 eiro apmērā par vienu kWh bez pievienotās vērtības nodokļa. Būtisks nosacījums ir slieksnis, no kura ir paredzēts sniegt maksas samazinājumu, proti, ja minēto lietotāju gazificētā objekta dabasgāzes patēriņš mēnesī ir no 221 kWh (21 m3).
Prognozējams, ka minētais atbalsts kopumā aptvers aptuveni 65 000 mājsaimniecības un tiks sniegts par periodu no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. aprīlim. Atbalstu paredzēts sniegt jau no š.g. 1. jūlija, ņemot vērā, ka mājsaimniecībām, kas iegādājas dabasgāzi pēc regulētā tarifa, mainās dabasgāzes tarifs nākamajam pusgadam. Atbalsts tiks īstenots, attiecinot to dabasgāzes tirgotāju sastādītajos rēķinos par dabasgāzi jau no 2022. gada septembra (septembra rēķinā parādīsies atbalsts par 2022. gada jūliju un augustu).
Vēl par tēmu:
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa: Šis ir labākais iespējamais budžets esošajos apstākļos
Vakar, 4. decembrī, 2. galīgajā lasījumā Saeimā tika apstiprināts 2026. gada valsts budžets. Kā norāda Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, laikā, kad valsts kopējā prioritāte ir...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālāk