Ārpus ES iegādāto preču deklarēšanas kārtība skars lielāko daļu Latvijas iedzīvotāju

Interneta veikalos ārpus Eiropas Savienības (ES) kaut reizi ir iepirkušies 62% Latvijas iedzīvotāju, galvenokārt Ķīnas tiešsaistes tirdzniecības platformās, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja . Turklāt katrs piektais ārpus ES iepērkas regulāri – vismaz reizi mēnesī. Tieši šos pircējus visvairāk ietekmēs izmaiņas no 1. jūlija, kad stāsies spēkā jaunais ES regulējums. Tas paredz, ka visas trešajās valstīs iegādātās preces būs jādeklarē un par tām jāapmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN).
Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji (82%) pirkumiem ārpus ES izvēlas Ķīnas interneta veikalus. Īpaši raksturīga šāda izvēle ir pircējiem, kuri ārpus ES iepērkas regulāri – vismaz reizi mēnesī. Citās valstīs šādi pirkumi tiek veikti ievērojami mazāk, otrajā vietā ierindojoties Lielbritānijai, kur iepērkas 29% patērētāju no Latvijas, un pārējām valstīm iepaliekot vēl vairāk. Visintensīvāk ārpus ES iepērkas jaunieši 18–29 gadu vecumā – 17% aptaujāto šajā vecuma grupā norāda, ka to dara biežāk nekā divas reizes mēnesī, turklāt visvairāk – gandrīz trešā daļa – ASV interneta veikalos.
“Cilvēku iepirkšanās paradumus būtiski ietekmējis Covid-19 laiks, kad daudzi veikali strauji pārgāja uz digitālām platformām vai papildināja jau esošās. Lielais regulāro pircēju skaits nav pārsteigums, sevišķi jaunu cilvēku auditorijā, kuriem digitālie paradumi ir pašsaprotama ikdienas daļa. Atsevišķi skatāms būtu paradums internetā ārpus ES iepirkties vairākas reizes mēnesī – visticamāk, šiem iedzīvotājiem drīzāk ir regulārs ieradums iepirkties, radot bažas par iegādāto preču lietderīgumu un nepieciešamību. Šajā gadījumā būtu vērts rūpīgi pārdomāt savu finanšu plānošanu: atsevišķi nelieli pirkumi mēneša vai pat gada griezumā var veidot ievērojamu summu,” skaidro Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.
Interneta pirkumiem ārpus ES tērētās summas vairumā gadījumu nav lielas, līdz pat 80% pircēju šim mērķim atvēl ne vairāk par 50 eiro mēnesī, bet katrs desmitais atļaujas iztērēt arī vairāk. Vislielākos ikmēneša tēriņus uzrāda iedzīvotāji, kuri izvēlas iepirkties Krievijas interneta veikalos: šajā grupā ir gandrīz trīskārt lielāks patērētāju īpatsvars, kas pirkumiem ārpus ES ik mēnesi tērē vairāk nekā 50 eiro mēnesī. Tikmēr pirkumiem Ķīnas interneta veikalos raksturīgi izteikti zemi tēriņi: 38% šo veikalu klientu tērē summas, kas nepārsniedz 10 eiro mēnesī, bet vēl 48% iekļaujas 10–50 eiro robežās.
“Ķīnas tirgum ir raksturīgs ļoti plašs zemo cenu segments – ne velti Ķīnas interneta veikali ir iecienīti visā pasaulē. No 1. jūlija gan būs jāsāk izvērtēt, vai nodoklis, kas jāsamaksā, lai atmuitotu maza apjoma sūtījumu, pārāk nesadārdzina preces cenu. Turklāt var izrādīties, ka pircējs daudz labprātāk iztiek bez šīs preces vai atrod līdzvērtīgu risinājumu ES interneta veikalos, nekā katru reizi veic atmuitošanas procedūru,” stāsta Evija Kropa.
Iedzīvotāji, kas ikdienā iepērkas internetā, kopumā ir labi informēti par izmaiņām, iepērkoties ārpus ES – 90% ir dzirdējuši par jaunajām prasībām, kas stāsies spēkā no šī gada 1. jūlija. Vairums pircēju (64%) uz tām raugās ar bažām, atzīstot, ka nepieciešamība deklarēt un veikt PVN apmaksu par visiem, arī neliela apjoma sūtījumiem no valstīm, kas atrodas ārpus ES, viņiem ir nepatīkams jaunums. To patērētāju vidū, kuri patiešām regulāri iepērkas ārpus ES valstīm, sevišķi Ķīnā, neapmierinātība ir vēl augstāka.
Reaģējot uz netīkamām izmaiņām preču iegādes kārtībā, 23% iedzīvotāju, kas iepriekš iepirkās ārpus ES, plāno pilnībā atteikties no šī ieraduma, bet vēl 57% prognozē, ka turpmāk šādos veikalos iepirksies retāk, tam tērējot mazākas summas. Sagaidāms, ka trešdaļa iedzīvotāju nākotnē varētu pārorientēties un pirkumus biežāk veikt ES valstu interneta veikalos. Šādu prognozi visbiežāk izsaka patērētāji, kas līdz šim iepirkušies Lielbritānijas (32%) un Krievijas (51%) interneta veikalos.
Būtisks pirkumu apjoma kritums sagaidāms zemo cenu segmentā. 38% pircēju, kas pirkumiem ārpus ES līdz šim tērēja ne vairāk kā 10 eiro mēnesī, apsver iespēju no tā pilnībā atteikties līdz ar direktīvas stāšanos spēkā. Tikmēr līdzšinējā apjomā ārpus ES arī pēc 1. jūlija iepirkties plāno vien 9% šo valstu interneta veikalu klientu no Latvijas, galvenokārt iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem virs 1000 eiro (18%).
Vēl par tēmu:
Stiprinās Latvijas iedzīvotāju noturību pret finanšu krāpšanu
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums, kas tapis sadarbībā ar Latvijas Banku, liecina, ka finanšu krāpšanas mēģinājumi Latvijā kļuvuši par ikdienas parādību....
Lasīt tālākApstiprinātas 15. Saeimas deputāta pilnvaras deviņiem deputātiem
Saeima piektdien, 20. novembrī, apstiprināja 15. Saeimas deputāta mandātus Valteram Bolevicam, Mārim Dadzim, Jānim Grasbergam, Laurim Gruntmanim, Jurģim Klotiņam, Ģirtam Lapiņam, Jānim Liepiņam,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņa būs nokrišņiem bagāta, vietām veidosies neliela sniega kārta
Šīs nedēļas izskaņā, kā arī jaunās darba nedēļas pašā sākumā laikapstākļus mūsu teritorijā aizvien turpinās noteikt ciklonu darbība, tādēļ teju visā Latvijā gaidāmi nokrišņi...
Lasīt tālākJau piekto gadu neizdodas ierobežot un sakārtot internātu jeb slēpto bērnunamu darbību bērnu labākajās interesēs
Valsts kontrole izteikusi iebildumus pret Ministru kabineta noteikumu projektu, kura mērķis ir ieviest revīzijā sniegto ieteikumu – ierobežot visu izglītības iestāžu internātu un dienesta viesnīcu...
Lasīt tālāk100 eiro algai vai pensijai? Aptauja atklāj Latvijas iedzīvotāju izvēli
Katrs otrais Latvijas iedzīvotājs jeb 50 % dotu priekšroku lielākai algai šodien, nevis papildu uzkrājumam pensijai, liecina bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Atklātā pensiju fonda aptauja....
Lasīt tālākMinistru prezidenta amata kandidāts Andris Kulbergs iepazīstina ar valdības sastāvu un aicinās apstiprināt savu otro valdību
Otrdien, 17. novembrī, pašreizējais Ministru prezidents Andris Kulbergs, kuram Valsts prezidents uzticēja jaunās valdības veidošanu, informēja par jaunās valdības sastāvu un iepazīstināja...
Lasīt tālākPTAC rosinās pilnveidot Latvijas valsts karoga tehniskās prasības
Latvijas valsts (LV) karogs ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas valsts simboliem, kas reprezentē mūsu valsti gan Latvijā, gan starptautiskajā vidē. Tāpēc īpaši svarīgi ir nodrošināt, lai...
Lasīt tālākLiepājniekus biļešu cenu pieaugums nebiedē, taču pārvadātāji brīdina par jauniem protestiem
Nākamgad reģionālajos autobusu un vilcienu maršrutos biļešu cenas plānots paaugstināt vidēji par 10%. Daļa Liepājā aptaujāto pasažieru uzskata, ka biļešu cenu kāpums ir neizbēgams, tikmēr...
Lasīt tālākGaidāma nokrišņiem bagāta nedēļa
Brīvdienās piekrastes rajonos pūta brāzmains vējš, tāds tas arī saglabāsies jaunās darba nedēļas sākumā, vietām brāzmās sasniedzot 15 m/s. Jaunajā nedēļā sinoptisko situāciju Latvijā...
Lasīt tālākMājoklis Rīgā – pirmā izvēle; lauku reģioni populārāki nekā pilsētas
Vairāk nekā ceturtā daļa jeb 28 % Latvijas iedzīvotāju vislabprātāk mājokli iegādātos galvaspilsētā Rīgā, noskaidrots Luminor bankas aptaujā. Savukārt par otru iecienītāko vietu mājokļa...
Lasīt tālāk