• Tweet

Ceturtdien, 12. oktobrī, tiešsaistē norisinājās biznesa konference “Grāmatvedība un nodokļi 2024”, kurā eksperti aplūkoja aktuālākās tendences grāmatvedībā un svarīgākos jautājumus saistībā ar nodokļu politiku. Grāmatvedības speciālisti atzina, ka grāmatvedības profesionāļiem turpmāk digitālie risinājumi būs neatņemama darba sastāvdaļa, tāpat nostiprināsies arī grāmatvežu konsultatīvā loma.

Digitalizācija un mākslīgais intelekts arī grāmatvedībā

Kā atzina Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju komitejas vadītāja Lilita Beķere, tehnoloģijas grāmatvedībā ieņems arvien lielāku lomu un grāmatvežiem nākotnē būs jāuzlabo prasmes arī tehnoloģiju, datu analīzes un vispārīgo prasmju jomā.

“Joprojām ir izplatīta tradicionālā prakse, bet ir jāmēģina tomēr maksimāli ieviest jaunās tehnoloģijas, pretējā gadījumā uzņēmumi riskē zaudēt konkurētspējas cīņā,” norādīja L. Beķere.

Tāpat viņa pauda, ka mūsdienās lielāks uzsvars ir uz to, ka grāmatvedis ir konsultants. “Kāpēc grāmatvedības speciālisti var teikt, ka viņi ir konsultanti? Jo arvien vairāk uzņēmumu pāriet uz mākoņgrāmatvedību, kas prasa sadarbību starp komandām. Arvien vairāk biznesā nāk arī blokķēdes, lielie dati un analītika. [..] Ienāk arī mākslīgais intelekts, kas nodrošina datu ievades automatizēšanu, pamata uzdevumu veikšanu un prognozēšanas analītikas nodrošināšanu. Rutīnas grāmatvedības uzdevumu automatizācija ļauj grāmatvežiem vairāk laika veltīt stratēģisko lēmumu pieņemšanai,” uzsvēra eksperte.

Tam piekrita arī Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas (LRGA) valdes locekle Ilze Palmbaha, kas atzina, ka mākslīgais intelekts jau tuvākajos gados ietekmēs gan grāmatvedības, gan finanšu nozari.
“Mākslīgais intelekts ir instruments, kas var pārveidot finanšu institūciju darbību un padarīt to efektīvāku,” norādīja I. Palmbaha, uzsverot, ka mākslīgais intelekts var palīdzēt ar datu ievadi un apstrādi, atbilstību pārbaudi, datu automatizāciju, risku pārvaldību, finanšu vai tirgus analīzi.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka “grāmatvežu kompetence vienmēr būs nepieciešama un tā vienmēr būs pāri visam.”

No 2024. gada ikvienam uzņēmumam Latvijā būs pieejams savs nodokļu maksātāja reitings

Tāpat konferences dalībniekiem bija iespēja uzzināt par jauno Latvijas uzņēmumu reitingu sistēmu, kas stāsies spēkā no 2024. gada.

Kā konferencē norādīja VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča, jaunās reitingu sistēmas galvenie uzdevumi būs informēt nodokļu maksātāju par viņa nodokļu maksāšanas disciplīnu, motivēt nodokļu maksātājus uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu un atbalstīt nodokļu maksātājus, veidojot rīku, ar kuru viņi var prezentēt savu reputāciju.

“Nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī šāda veida informācijas atklāšana nepastāv – Latvija ir pionieris,” norādīja N. Fiļipoviča.

Reitinga kopējam novērtējumam ir paredzēts lietot 5 klases, kas izteiktas burtos: A – uzņēmums ar labu nodokļu samaksas disciplīnu un bez būtiskiem riskiem attiecībā uz nodokļu saistību izpildi; B – uzņēmums, kam ir nodokļu saistību izpildes riski kādā no jomām – reģistrācija, deklarāciju iesniegšana, deklarēto datu pilnīgums, deklarēto nodokļu samaksa – un kam būtu jāuzlabo nodokļu saistību izpildi raksturojošie rādītāji; C – uzņēmums, kurš pārkāpumu dēļ ir izslēgts no VID PVN maksātāju reģistra vai VID ir lēmis apturēt tā saimniecisko darbību; N – neaktīvs nodokļu maksātājs, jo pēc VID rīcībā esošajiem datiem neveic aktīvu saimniecisko darbību; J – pēdējo sešu mēnešu laikā reģistrēts uzņēmums.

Konferencē piedalījās arī VID Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes Procesu metodikas un atbalsta daļas vadītāja Santa Deksne, kas atklāja, kādas ir jaunas iespējas nodokļu samaksas termiņu pagarināšanā.

Likumdošanā daudz jaunumu

Tāpat konferences dalībnieki tika iepazīstināti ar vairākiem likuma jaunumiem.

COBALT vadošā speciāliste nodokļu jomā un nodokļu konsultāciju vadītāja Sabīne Vuškāne plašāk pastāstīja par plānotajiem grozījumiem PVN likumā Latvijā un Eiropas Komisijas plānotajiem priekšlikumiem PVN sistēmas uzlabošanai Eiropas Savienībā.

Viņa atzina, ka šobrīd Eiropas Komisijā ir izskanējuši vairāki priekšlikumi, tai skaitā “PVN plaisas” samazināšanai, nodokļu iekasēšanas un kontroles uzlabošanai un 30 gadu “vecu” PVN piemērošanas noteikumu modernizēšanai. “Eiropas Komisija iesaka digitālo ziņošanu reālā laikā jeb uzreiz rakstīt e-rēķinus, kas darbojas jau Spānija (SII), Polija (SAF-T), Ungārija (RTIR), Itālija, Grieķija, Portugāle un Serbija.”

Savukārt runājot par e-komercijas platformām, viņa norādīja, ka tām tiks paaugstināta atbildība par nodokļu samaksu. “Platformu operatori būs atbildīgi par PVN iekasēšanu un nomaksu, ja pats pakalpojumu sniedzējs PVN par sniegtajiem pakalpojumiem neaprēķina. Ar to arī tiks precizēta PVN piemērošanas vieta šiem pakalpojumiem” pauda eksperte.

Tāpat plānots iet uz vienu PVN reģistrāciju. “Ir plānots paplašināt OSS un IOSS piemērošanu. Veids, kā to domā panākt, ir nodrošināt reverso PVN kārtību arī vietējām piegādēm. Paplašināt OISS sistēmas lietošanu, nosakot to par obligātu,” sacīja eksperte.

2025. gadā plānoti grozījumi attiecībā uz e-komercijas platformām un vienu PVN reģistrāciju ES, bet 2028. gadā noteikt obligāto e-rēķinu izmantošanu ES darījumos.

Savukārt grāmatvedības un nodokļu eksperte, konsultante, Latvijas Grāmatvedības kluba vadītāja Jadviga Neilande konferences ietvaros plašāk pastāstīja par to, kas jāievēro, nosūtot darbiniekus darba braucienā uz Eiropas Savienību (ES).

Konferencē piedalījās arī LBTU Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes profesore Inguna Leibus, kas iepazīstināja ar pašnodarbināto nodokļu un grāmatvedības aktualitātēm – kādas ir iespējas pašnodarbināto nodokļu maksājumiem, galvenie plusi un mīnusi katrā no nodokļu maksāšanas režīmiem un kā tos mainīt.

Konferencē piedalījās arī BDO Latvia vecākā nodokļu konsultante Kristīne Tēra, kas atzina, ka digitālie nomadi jeb tā sauktie klejotāji kļūst arvien populārāki. “Latvijas rezidentiem, kas ir nodarbināti pie Latvijas darba devēja un dodas veikt darbu attālināti uz ārzemēm, jāņem vērā tās valsts normatīvie akti, tomēr pēc būtības, IIN tiek maksāts rezidences valstī,” sacīja K. Tēra, atzīstot, ka digitālie nomadi kļūst arvien populārāki un šādu darbības veidu izmanto arvien vairāk cilvēku.

Konferenci noslēdza “Johansone un partneri” valdes locekle, zvērināta revidente Modrīte Johansone, kas pastāstīja par to, kā uzņēmumam savlaicīgi sagatavoties gada pārskata revīzijai – kas grāmatvedībai noteikti jāņem vērā un kādi priekšdarbi veicami.