Ar svinīgu kapsulas iemūrēšanu uzsāk katastrofu pārvaldīšanas centru būvniecību Latvijā

2. jūnijā aizvadīts kapsulas iemūrēšanas pasākums jaunajā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Priekules depo, kurš pildīs katastrofu pārvaldības centra funkciju. Šis ir nozīmīgs solis VUGD infrastruktūras un iekšlietu nozarē strādājošo darba apstākļu uzlabošanā.
Pasākumā piedalījās iekšlietu ministrs, finanšu ministrs, VUGD un Valsts policijas vadība, Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore un būvnieku pārstāvji.
Uzrunājot klātesošos, iekšlietu ministrs Kristaps Eklons akcentēja: “Kapsula, ko šodien iemūrējām pamatos pirmajam no kopumā plānotajiem astoņiem katastrofu pārvaldīšanas centriem, ir simbols mūsu turpmākās iekšējās drošības attīstībai. Tas ir īpaši nozīmīgi šajos ģeopolitiskajos apstākļos, kad visiem dienestiem ir jāstrādā vienoti un koordinēti, lai nodrošinātu Latvijas cilvēkiem drošību.”
Finanšu ministrs Jānis Reirs kapsulas iemūrēšanas pasākumā uzsvēra, ka VUGD depo projekti ir ilgi gaidīti un loloti: “No valsts līdzekļiem tiek finansēti 8 VUGD depo projekti, un vēl depo būvei gaidāmas arī investīcijas no Atveseļošanas fonda. Uzlabosies ne tikai ugunsdzēsēju darba apstākļi, bet arī tiks palielināts darba atalgojums iekšlietu nozarē – tuvākajos trīs gados atalgojumam tiks novirzīti vairāk nekā 20 miljoni eiro gadā.”
“Izceļoties ugunsgrēkam vai notiekot negadījumam, cilvēka dzīvībai nereti ir sekunžu cena. Ja ugunsdzēsēji glābēji uz notikumiem varēs doties no modernām un mūsdienīgām depo telpām, kur viss paredzēts pēc iespējas ātrākai izbraukšanai, tad mēs iegūstam šīs vērtīgās sekundes un glābjam dzīvības. Šis pasākums ir svarīgs ne tikai mums, ugunsdzēsējiem glābējiem, bet arī visai sabiedrībai, jo šodien tika sperts pirmais no astoņiem soļiem pretī stiprākai valsts iekšējai drošībai un drošākai sabiedrībai,” uzsver VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš.
“Šis nozarei tik būtiskais un vēsturiskais mirklis notiek īpaši sarežģītos apstākļos un tieši tādēļ, neskatoties uz materiālu piegāžu ķēžu traucējumiem un būvniecības sadārdzinājumu, jo nozīmīgāk ir turpināt un sekmīgi pabeigt visas plānotās katastrofu pārvaldības centru būvniecības ieceres,” norāda Nodrošinājuma valsts aģentūras direktore Ramona Innusa.
Jau informējām, ka Iekšlietu ministrijas padotībā esošā Nodrošinājuma valsts aģentūra sadarbībā ar A/S “UPB” izstrādājusi tipveida Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta depo ēku skiču projektus, uz kuru pamata SIA “ZENG” un SIA “RERE Būve” izstrādāja būvprojektus un šobrīd veic būvdarbus astoņās Latvijas pilsētās. Būvniecības procesa simboliskai atklāšanai tika izvēlēts Priekules jaunais depo, iemūrējot tā pamatos laika kapsulu ar vēstījumu nākotnes iedzīvotājiem. Minētajā depo ikdienā atradīsies ne tikai ugunsdzēsēji glābēji, bet arī Valsts policijas darbinieki (citviet arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests), tādējādi radot pirmos katastrofu pārvaldības centrus.
“Šo un pārējos depo mēs īstenojam saskaņā ar tipveida projektu. Tam ir savas priekšrocības, jo visos objektos ir līdzvērtīgi risinājumi. Turklāt mēs nebūvēsim tikai ēku, bet arī visu ar to saistīto infrastruktūru – savienojumus ar apkārtējām ielām, stāvvietas, ūdensapgādi, sadzīves notekūdeņu kanalizāciju, elektroapgādi, siltumapgādi un citus inženiertīklus,” norāda “RERE Grupa” valdes loceklis Edgars Vēveris.
Šo astoņu jauno depo būvniecība visā Latvijā izmaksās nedaudz vairāk nekā 11 miljoni eiro. Ņemot vērā šī brīža sadārdzinājumu būvniecības nozarē, papildus nepieciešami vēl aptuveni 3,5 miljoni eiro.
Vēl par tēmu:
LDDK: Valdība virza budžeta grafiku bez vienošanās un bez plāna izdevumu mazināšanai
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž bažas, ka Finanšu ministrijas rīkojuma projekts par valsts budžeta un turpmāko gadu budžeta plānošanas grafiku Ministru kabineta 2026. gada...
Lasīt tālākLai gan ceļu būves sezona ir apdraudēta, valdība klusē un nereaģē
Krievijas agresijas pret Ukrainu un Tuvo Austrumus karadarbības radītās sekas ceļu būvniecības nozarē ir izraisījušas nepieredzēta apjoma būvniecības izmaksu un būvmateriālu cenu kāpumu....
Lasīt tālākArvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākTiks aktualizēts Profesiju klasifikators
Profesiju klasifikators tiks papildināts ar vairākām jaunām profesijām, nosakot tām atbilstošus pamatuzdevumus. Profesiju klasifikatorā iekļautas tādas profesijas kā digitālās transformācijas...
Lasīt tālākBiedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālāk