• Tweet

Mūsdienās masu mediji uzskatāmi par sabiedriskās dzīves un kultūraprites skatuvi – bez tiem nebūtu iedomājama ne valsts politika, ne ekonomika, nedz arvien pieaugošais zvaigžņu un slavenību kults. Neraugoties uz to, ka masu mediju loma ieņēmusi svarīgu vietu cilvēku dzīvē, liela daļa sabiedrības tomēr neuzticas tiem. Kā liecina Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra (SDTIC) veiktā aptauja, teju 60% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzticas masu medijiem.

Medijiem un žurnālistiem tiek pārmesta manipulācija ar sabiedrību un dažādiem nozaru pārstāvjiem, kas izpaužas, kā pasūtījuma uzbrukumi, dezinformācijas un propagandas kultivēšana, kā arī savu īsto īpašnieku slēpšana, pierādot, ka Latvijā plašsaziņas līdzekļu attīstības prioritātes nosaka ļoti šaurs cilvēku loks. Lielāka daļa aptaujāto respondentu atzīst, ka neuzticību medijiem rada iespaids, ka mediju saturs ir pērkams, informācija tiek sagrozīta un atspoguļots tiek tikai vienpusējs viedoklis. Tāpat liela daļa aptaujāto atzīst, ka pētnieciskās un analītiskās žurnālistikas vietā mediji izvēlas sabiedrības uzrunāšanu ar lētām sensācijām. Uz analītiskās pētniecības trūkumu norāda arī fakts, ka medijos pasniegtā informācija netiek pārbaudīta no dažādiem avotiem, kas, pēc respondentu domām, liecina par to, ka mediji lielākoties nav objektīvi un bieži pauž savu lobiju intereses.

Kopumā sabiedrības attieksme pret medijiem nav labvēlīga, liela daļa – 35,1% aptaujāto uzskata, ka Latvijas mediji ir kļuvuši “dzelteni” un ar provokatīviem virsrakstiem cenšas piesaistīt lasītājus un skatītājus ar publikācijām un TV, radio sižetiem, kuros nereti izpaužas virspusējs skatījums, savukārt 19,8 % aptaujāto norāda, ka lielākoties žurnālisti ataino paši savu, nevis sabiedrības viedokli, kas savukārt liek aizdomāties par jautājumu, cik īsti mediji ir objektīvi? Tikai neliela daļa aptaujāto respondentu – 10% uzskata, ka mediji pilda izglītošanas funkcijas un atspoguļo svarīgus notikumus, atmaskojot sazvērestības un pastāstot par to, kas sabiedrības acīm bieži vien ir slēpts.

“Aptaujas rezultāti ir pārsteigums, pat neraugoties uz to, ka mediju loma sabiedrībā bieži vien tiek pārvērtēta, masu mediju informācija kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu lielai daļai sabiedrības, par ko liecina arī aptaujas rezultāti. Mediji tiek uzteikti par viegli pieejamām un ātri sasniedzamām ziņām, kā arī daudzveidīgu saturu, tomēr respondentu atbildes norāda arī to, ka lielākoties šīm ziņām nevar uzticēties, galvenokārt, tāpēc, ka žurnālisti nereti pauž savu vai “piespēlētu” viedokli, informācija ir virspusēja un nepilnīga, kā arī mediji bieži vien manipulē ar faktiem. Lai arī aptauja atklāj, ka teju 60% iedzīvotāju neuzticas masu medijiem, pieļauju, ka šis skaitlis varētu būt pat lielāks. Katrā ziņā šī aptauja kalpo kā satraucošs signāls visiem mediju pārstāvjiem, tāpēc SDTIC turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un tuvāko mēnešu laikā tiks veiktas vairākas, padziļinātas aptaujas par šo tēmu,” atklāj SDTIC projektu direktore Dana Valuškina.

Tikmēr biznesa psihologs Jānis Roze atzīst, ka sabiedrības neuzticība medijiem un žurnālistiem ir izplatīta parādība arī citās valstīs, norādot, ka uzticībai ir gan objektīvi, gan subjektīvi faktori: “Pirmkārt, jau dziļi psiholoģiskais, proti, neuzticība ir arī tāda kā psiholoģiskas sagatavošanās paņēmiens. Katram ir bijuši brīži, kad kādam uzticies vai ceri uz situācijas pozitīvu iznākumu, bet beigās sanāk vilšanās. Līdz ar to, neuzticēties un apšaubīt var nest psiholoģiskus ieguvumus – negatīva iznākuma gadījumā, vilšanās nav, savukārt veiksmīga iznākuma gadījumā – patīkams pārsteigums. Otrkārt, arī polittehnoloģijas neveicina uzticību. Mūsdienu sabiedrība kļūst arvien izglītotāka, līdz ar to – labāk pārvalda informāciju, daudzpusīgi analizē faktus, labāk atceras, tāpēc ir izvēlīgāki pret informācijas kvalitāti un sevišķi jau avotiem. Treškārt, mārketinga attīstība. Uzņēmumi arvien vairāk saprot, ka sauklis – „Pērciet šo produktu!” – ir banāla produkta reklamēšana, tāpēc arvien vairāk tiek pielietots kontentmārketings un slēptie PR pasākumi. Nojaušot par šādām – mērķtiecīgi slavinošām aktivitātēm cilvēki sāk kļūt aizdomīgi un saskata šādus pasākumus vai aiz katras raksta rindiņas vai TV pārraides.”

Sabiedrības samērā nicinošā attieksme pret žurnālistiem un negatīvais novērtējums norāda uz to, ka mediju vidē pastāv samilzušas, neatrisinātas problēmas, kurām nepieciešama kompetenta pieeja. Medijiem atgūt sabiedrības uzticību var nākties ļoti grūti, taču, cerams, ka aptaujas rezultāti kalpos kā labvēlīga augsne nopietnām pārmaiņām.

Aptauja veikta no š.g. 2. – 4. jūnijam, ar interneta starpniecību aptaujājot 637 Latvijas iedzīvotājus no dažādiem reģioniem, vecumā no 19 – 88 gadiem, no kuriem 91,2 % norādījuši, ka ikdienas saziņai izmanto latviešu valodu. Aptaujā piedalījušies 45,5% respondentu no Rīgas, 25,5% no Vidzemes, 12,7% Kurzemes, 10,6 % no Zemgales un tikai 5,7 % no Latgales.