Aptauja: lielāku algu nākamgad sagaida trešdaļa iedzīvotāju
Katrs trešais jeb 29 % iedzīvotāju tuvākajā pusgadā plāno saņemt lielāku algu, vienlaikus par kopējo savas finansiālās situācijas uzlabošanos vērojams piesardzīgums – tikai katrs ceturtais jeb 24 % cer, ka situācija uzlabosies, liecina bankas Citadele veiktā iedzīvotāju aptauja. Igaunijas iedzīvotāji ir vispesimistiskākie Baltijā par finansiālo situāciju tuvākajā pusgadā.
Algas pieaugumu 10 % robežās nākamā gada pirmajā pusgadā sagaida ceturtā daļa jeb 24 % iedzīvotāju, savukārt vēl 5 % norāda, ka alga pieaugs par vairāk nekā 10 %. Tomēr kopumā iedzīvotājiem nav tik optimistisks noskaņojums par savu finansiālo situāciju – neraugoties uz algas pieaugumu, situācijas uzlabošanos paredz mazāka daļa iedzīvotāju. 17 % saka, ka finansiālā situācija uzlabosies mazliet, savukārt vēl 7 % sagaida būtisku finansiālās situācijas uzlabošanos nākamajā pusgadā, liecina veiktā aptauja.
Visbiežāk cerības par finanšu situācijas uzlabošanos nākamā pusgada laikā paudušas ģimenes ar bērniem un jauni cilvēki vecumā līdz 30 gadiem, savukārt bažas par pasliktināšanos biežāk izteikuši pirmspensijas vecuma iedzīvotāji un tie, kuru ikmēneša ienākumi ir līdz 1000 eiro.
Liela daļa iedzīvotāju uzskata, ka situācija nākamajā pusgadā faktiski nemainīsies – 34 % norāda, ka alga paliks tāda pati un līdz ar to arī 35 % iedzīvotāju norāda, ka viņu finansiālā situācija būs nemainīga.
Daļai iedzīvotāju pagaidām arī vēl nav skaidrības, kā nākamgad mainīsies alga un finansiālā situācija – 18 % nezina, vai mainīsies samaksa par darbu, un 14 % ir grūti pateikt par savām finansēm kopumā.
“Alga uz papīra un arī kontā saņemtā summa var augt, tomēr jāņem vērā patēriņa cenu kāpums, kas ietekmē faktisko pirktspēju un noskaņojumu par savām finansēm. Aptauja liecina, ka iedzīvotāji nākamgad cer saņemt vairāk, vienlaikus ir piesardzīgi, vai ar to pietiks, lai uzlabotos kopējā finansiālā situācija. Tomēr zināmam optimismam ir pamats, jo tiek prognozēts, ka nākamgad vidējā atalgojuma pieaugums saglabāsies lielāks nekā patēriņa cenu kāpums, attiecīgi ap 7 % un 2,2 %. Tāpat izmaiņas darbaspēka nodokļos pozitīvi ietekmēs lielākās daļas darba ņēmēju faktiskos ikmēneša ienākumus,” saka Kārlis Purgailis, bankas Citadele galvenais ekonomists.
Baltijas valstu iedzīvotāju vidū noskaņojums atšķiras. Vispesimistiskākie par savu finansiālo situāciju turpmākā pusgada laikā ir Igaunijas iedzīvotāji – 47 % domā, ka tā pasliktināsies, savukārt 16 % sagaida uzlabošanos. Savukārt Lietuvas iedzīvotāji ir visoptimistiskākie – tikai 20 % prognozē finansiālās situācijas pasliktināšanos un 28 % sagaida uzlabošanos. 35 % iedzīvotāju Lietuvā un 23 % Igaunijā paredz, ka tuvākajā pusgadā saņems lielāku algu.
Vēl par tēmu:
Ekonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālākSamazinās administratīvo slogu digitālo platformu operatoriem
Trešdien, 25. jūnijā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus “Noteikumos par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot...
Lasīt tālākKrievijas un Baltkrievijas pilsoņi Latvijā nedrīkstēs iegādāties nekustamos īpašumus
Lai stiprinātu nacionālo drošību un novērstu iespējamo apdraudējumu tās interesēm, Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas paredz Krievijai un Baltkrievijai,...
Lasīt tālākSaeima noteic principu “parāds seko dzīvoklim” – atbildīgs būs jaunais īpašnieks
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimā ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Tādējādi ieviests...
Lasīt tālākZemākais algas nodokļu plaisas īpatsvars kopš 2020. gada
Jaunākais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veiktais algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas novērtējums...
Lasīt tālākSaeima pieņem likuma grozījumus latviešu valodas lietojuma stiprināšanai kredītiestādēs
Saeima ceturtdien, 12.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, lai stiprinātu valsts valodas lietojumu kredītiestādēs. “Kredītiestādēs darba valodai...
Lasīt tālākPētījums: Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024. gadā turpinājis mazināties
Atbilstoši jaunākajiem Rīgas Ekonomikas augstskolas – Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” datiem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2024....
Lasīt tālākFM: degvielas cenas uz brīdi piebremzē inflācijas kāpumu
Patēriņa cenu pieaugums Latvijā maijā ir kļuvis nedaudz lēnāks – pret iepriekšējo mēnesi cenas ir samazinājušās par 0,1%, bet pieaugums pret pērnā gada attiecīgo mēnesi sarucis līdz...
Lasīt tālākValsts pārvaldes komisija galīgajam lasījumam atbalsta principu “parāds seko dzīvoklim”
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 3. jūnijā, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa...
Lasīt tālāk