Aptauja: katrs otrais Baltijas iedzīvotājs uzskata, ka elektroauto ir pārāk dārgi

Lai arī elektroauto kļūst arvien populārāki, augstā cena joprojām ir galvenais šķērslis, kas attur no to iegādes, liecina Citadele Leasing veiktā Baltijas iedzīvotāju aptauja.
Salīdzinājumā ar pērno gadu, Latvijā pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka elektroauto ir pārāk dārgi – no 40 % līdz 53 %. Vienlaikus trešdaļa respondentu atzīst, ka valsts atbalsts ir būtisks iemesls apsvērt šāda auto iegādi.
Galvenie šķēršļi – nobraucamais attālums un uzlādes iespējas
Respondenti minējuši arī praktiskus apsvērumus. 44 % aptaujāto uztrauc tas, ka ar vienu uzlādi var nobraukt pārāk mazu attālumu. 30 % aptaujāto uzskata, ka uzlādes staciju tīkls nav pietiekami ērts un plašs. Ņemot vērā, ka auto uzlāde aizņem pārāk ilgu laiku, ko atzīmējuši 19 % respondentu, arvien populārāki kļūst plug-in hibrīdi, kas var izmantot gan degvielu, gan pārvietoties elektriskajā režīmā.
Iegādes motivācija – ekonomija, nevis ekoloģija
Analizējot aptauju, redzams, ka ekonomiskie apsvērumi ir galvenais, kas mudinātu iedzīvotājus izvēlēties elektroauto. Tikai 14 % respondentu norāda ilgtspējas faktoru.
Divi populārākie iemesli, ko atzīmējuši 30 % respondentu, ir valsts atbalsts elektroauto iegādei un zemāka uzlādes cena salīdzinājumā ar degvielas izdevumiem. 19 % aptaujāto pievērš uzmanību ilgtermiņa finansiālajam ieguvumam, uzskatot elektroauto par ekonomiski izdevīgāku risinājumu.
Salīdzinājumam – pērn valsts atbalstu kā galveno motivāciju minēja 27 %, bet zemāku uzlādes cenu – 24 %. Ilgtermiņa ieguvumi toreiz bija būtiski tikai 12 % respondentu.
EKII – svarīgs atbalsts iedzīvotājiem
“EKII atbalsta programma elektroauto un hibrīdauto iegādei sākotnēji tika izveidota ciešā sadarbībā ar auto tirgotājiem un līzinga devējiem, veidojot skaidru un saprotamu sistēmu, kā iedzīvotāji var saņemt atbalstu elektroauto iegādei,” skaidro Pēteris Plaudis, Citadele Leasing vadītājs Latvijā. “Aptauja apliecina, ka šis atbalsts ir būtisks – trešdaļa iedzīvotāju to min kā galveno iemeslu, kāpēc apsvērt elektroauto iegādi. Šādas programmas saglabāšana ir stratēģiski svarīga, lai veicinātu pāreju uz videi draudzīgāku mobilitāti,” norāda P. Plaudis.
Līdzīga situācija arī Lietuvā un Igaunijā
Salīdzinot aptaujas rezultātus Baltijas līmenī, līdzīgs skatījums vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. 54 % Lietuvas iedzīvotāju norāda, ka elektroauto cena ir pārāk augsta, un 48 % uzskata, ka braukšanas ilgums ir pārāk īss. Uz augsto cenu norāda 47 % Igaunijas iedzīvotāju, kā arī 44 % piekrīt, ka pārvietošanās ilgums elektriskajā režīmā ir viens no šķēršļiem, kas attur no to iegādes. 35 % aptaujāto Lietuvā un 30 % Igaunijā domā, ka uzlādes tīkls nav pietiekami plašs.
Ilgtspējas faktoram uzmanību pievērš katrs ceturtais Lietuvas iedzīvotājs (25 %), turpretī Igaunijā tam pievērš uzmanību vien 12 % iedzīvotāju. Valsts atbalsts un zemāka uzlādes cena salīdzinājumā ar degvielas izdevumiem ir divi galvenie motivējošie iemesli elektroauto iegādei ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā.
Eiropas ražotāji – pārliecinoši favorīti
Ja šobrīd būtu jāizvēlas elektroauto, vairāk nekā puse jeb 58 % Latvijas iedzīvotāju dotu priekšroku Eiropas ražotāju transportlīdzekļiem. Otrajā vietā ierindojas Āzijas reģiona elektroauto, ko norādījuši 18 % respondentu, savukārt trešajā vietā – ASV ražotie transportlīdzekļi, ko izvēlētos 10 % iedzīvotāju.
Arī kaimiņvalstu iedzīvotāji elektroauto izvēlē dotu priekšroku Eiropā ražotām automašīnām. Igaunijā šādu atbildi norādījuši 53 % aptaujāto, bet Lietuvā – pat 64 %. Mazāk populāri ir Āzijas reģiona ražojumi, tos izvēlētos 24 % igauņu un 16 % lietuviešu. Elektriskajiem transportlīdzekļiem no ASV priekšroku dotu tikai 6 % Igaunijas un 8 % Lietuvas iedzīvotāju.
Iedzīvotāju aptauju par elektroauto iegādes iemesliem Citadele Leasing kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2025. gada aprīlī, tiešsaistē katrā Baltijas valstī aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Vēl par tēmu:
Latvijā finanšu veselība uzlabojas, taču joprojām atpaliek no kaimiņvalstīm
Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība gada laikā ir nedaudz uzlabojusies, tomēr Latvija joprojām ieņem pēdējo vietu starp Baltijas valstīm un Zviedriju. Turklāt gandrīz četri no desmit iedzīvotājiem...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika gatava izaugsmei – cik ļoti pasaules nenoteiktība to bremzēs?
Šī gada sākumā Latvijas ekonomika bija gatava spēcīgai izaugsmei – to balsta mājsaimniecību uzkrājumi, mājokļu tirgus, kreditēšanas kāpums un ieguldījumi eksporta nozarēs. Tomēr...
Lasīt tālākSEB aptauja: Sievietes biežāk izvēlas klusēt par saviem uzkrājumiem
Lai gan par ienākumiem pāri Latvijā runā salīdzinoši atklāti, uzkrājumi joprojām ir jutīgākā finanšu tēma – īpaši sievietēm, liecina SEB bankas aptaujas dati. Ja partnera ienākumu...
Lasīt tālākFinanšu tehnoloģiju nozare neredz pamatojumu uzraudzības reformai un aicina nepieļaut tās sasteigtu ieviešanu jau no nākamā gada
Finanšu tehnoloģiju nozare neredz pietiekamu pamatojumu nebanku kreditēšanas uzraudzības reformas virzīšanai un neatbalsta tās sasteigtu ieviešanu jau no 2027. gada, reaģējot uz Ministru...
Lasīt tālākValdība atbalsta ieceri nebanku patērētāju kreditētāju uzraudzību nodot Latvijas Bankai
Otrdien, 17. martā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, ar kuru rosināts nebanku patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības funkciju,...
Lasīt tālākLatvijā kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu
Lai gan vairumam bērnu Latvijā ir sava nauda, ar kuru viņi var rīkoties patstāvīgi, kabatas naudu regulāri saņem tikai 37 % bērnu. Vienlaikus bērniem tiek dota salīdzinoši liela finansiālā...
Lasīt tālākZeme ir, bet būvēt nedrīkst: ko zināt pirms zemes gabala iegādes?
Izvēloties zemes gabalu privātmājas būvniecībai, uzmanību visbiežāk piesaista skaista ainava, cena vai attālums līdz pilsētas infrastruktūrai. Tomēr bankas pieredze rāda, ka tieši vides...
Lasīt tālākPensijā pavadīsim līdz 20 gadiem: kā tam sagatavoties finansiāli
Latvijas iedzīvotāji pensijā pavadīs ievērojamu dzīves daļu, tāpēc stabils uzkrājums vecumdienām kļūst kritiski svarīgs. Pensijas vecums Latvijā ir 65 gadi, un mūža ilgums turpina...
Lasīt tālākPlāno atvieglot iedzīvotājiem piekļuvi informācijai par savām kredītsaistībām
Lai iedzīvotājiem būtu vienkāršāk iegūt pilnīgu informāciju par savām finanšu saistībām un kredītspēju, Saeima ceturtdien, 5.martā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā...
Lasīt tālākKrāpnieki sasnieguši gandrīz ikvienu – 86 % iedzīvotāju saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem
Krāpšanas mēģinājumi Latvijā ir kļuvuši par daļu no sabiedrības ikdienas – ar tiem pēdējā gada laikā saskārušies 86 % iedzīvotāju, liecina bankas Citadele aptauja. Turklāt 28 %...
Lasīt tālāk