• Rīga
    Mostly cloudy
    0°C
     
29/11/2021, Kategorija: Svarīgākais, Veselība
Autors: Nekā personīga, TV3

Lai gan Latvijā vēl ir vairāk nekā 100 000 senioru nav saņēmuši nevienu vakcīnu, tuvākajos mēnešos mums būs jāpanāk, ka vēl vairāki simti tūkstošu cilvēku dodas pēc balsta vakcīnas. Lai to veicinātu, valdībā tiek apsvērta iespēja noteikt vakcinācijas sertifikātam derīguma termiņu, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Vissteidzamākā ir otrās Janssen potes saņemšana, jo ar vienu devu nepietiek ilgstošai aizsardzībai. Tos, kas īpaši izvēlas ”Janssen” vakcīnu, ir grūti pierunāt jau uz vienu devu, bet tagad viņus jāpiedabū atnākt pēc otrās. Taču stacionēto un mirušo statistika liecina, ka, iespējams, tikpat svarīgi ir balstavakcināciju nodrošināt arī ar “AstraZeneca” preparātu potētajiem.

Strīdi valdībā par to, vai ļaut visiem saņemt trešo vakcīnas devu sākās jau rudens sākumā. Oktobrī sāka potēt seniorus, tagad pieteikties var jebkurš, lai gan vakcinēties rekomendē tikai tiem, kam pāri 50 vai ir hroniskas saslimšanas.

Redzot, ka citās valstīs jau vakcinē atkārtoti, daļa sabiedrības to pieprasīja arī Latvijā. Taču situācijā, kad puse iedzīvotāju vēl nebija dabūjuši pat pirmo poti, apzinīgākās daļas balsta vakcinācija nebija mediķu prioritāte.

Politiķi, arī valdības vadītājs, rādīja uz Izraēlu, ASV un citiem piemēriem, kas balsta vakcināciju izveica masveidā. Imunizācijas valsts padome politiķiem ieteica nogaidīt, sacīja, ka pēc tā nav vajadzības. Mediķu pusē nostājās arī veselības ministrs.

Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska norāda: “Vasaras beigās, rudens sākumā pasaule sāka, tai skaitā arī Eiropa, novēroja, ka sāk parādīties arī stacionāros arī pilnībā vakcinēti cilvēki. Tas nebija daudz un, ja mēs sīkāk to visu paskatījāmies, tie bija 65+, nu jau seniori, kas patiesībā arī bija tie, kas vieni no pirmajiem saņēma [pirmās divas potes]. Tajā pat laikā mediķi, kas visbiežāk ir vairāk vai mazāk veselīgi cilvēki, neslimoja biežāk nekā pārējā populācija, neskatoties uz to ka viņi bija vispār paši pirmie, kas saņēma vakcīnas.”

Ārsti arī brīdina, ka ne visas valstis var salīdzināt. Katrā ir izmantota sava vakcinācijas stratēģija. Piemēram, dažās pieņēma lēmumu, ka svarīgāk savakcinēt pēc iespējas vairāk cilvēku īsā laikā ar pirmo poti, bet par otro domāt vēlāk. Tur trešās potes laiks pienāk ātrāk.

“Ir jāskatās arī, kā šīs valstis ir lietojušas pirmās divas devas. Piemēram, tā pati Lielbritānija, Somija, viņiem “Pfizer” otrā deva bija pēc trīs mēnešiem. Un tā ir savādāka vakcīnas efektivitāte un nonākšana pie balstvakcinācijas nepieciešamības. Es noteikti nepiekrītu, ka Latvija kaut ko ir ieviesusi vēlu. Īstenībā, ja mēs skatāmies uz Eiropu, tad viena no pirmajām valstīm, kas tik plaši ir ieviesusi,” sacīja Zavadska.

Imunizācijas padomes vadītāja demonstrē sarakstu ar katrā Eiropas valstī ieviesto trešās potes politiku. Tāpat kā Latvijā daudzviet sākumā balstvakcināciju saņēma seniori, riska grupas un ar “Janssen” potētie. Dažas valstis īpaši izceļ arī vajadzību ātrāk potēt arī tos, kas saņēmuši “AstraZeneca”.

Gada sākumā “Pfizer” piegādes bija niecīgas, tādēļ pansionātu iemītniekus un daudzus sirmgalvjus prioritārajās grupās potēja tieši ar “AstraZeneca”. Šoruden, vīrusam strauji izplatoties, slimnīcā nonāca arī vakcinētie. Bija ”Pfizer” un ”Moderna” saņēmušie, bet visvairāk – “AstraZeneca”. No katriem 100 tūkstošiem ar šo preparātu potētajiem septembrī slimnīcās nonāca 43 cilvēki, oktobrī – 77. “Janssen” atpaliek tikai nedaudz. Līdz novembra sākumam 18 no katriem 100 tūkstošiem ar AstraZeneca vakcinēto bija miruši no Covid. “Pfizer” un “Moderna” šis rādītājs ir četri. Par novembrī stacionētajiem un mirušajiem SPKC datus vēl nav apkopojis.

“Šis ir ļoti komplekss jautājums, viņu nevar tik vienkāršoti skatīties – “AstraZeneca” sliktāka, “Moderna” labāka. Jāskatās, kam, kādā populācijā un jāskatās, kur mēs esam visvairāk lietojuši un tā šie skaitļi ir jāaplūko. Ir tikai loģiski, ka šī efektivitāte sāk samazināties, it īpaši tiem cilvēkiem, kuriem jau dabīgi ir paredzams, ka viņa nebūs tik noturīga. Kas vēl jāņem vērā, ka bija cilvēki un iestādes, kas par spīti tam, ka mēs rekomendējām šo garāko intervālu “AstraZeneca” – astoņas līdz 12 nedēļas -, tomēr mums ir daļa pacientu, kas ir saņēmuši četras nedēļas,” sacīja Zavadska.

Šie cilvēki biežāk nonākuši slimnīcā nekā tie, kas devas saņēma ar ilgāku intervālu starp tām. Savukārt “Janssen” īpaši iecienījuši korumpēti mediķi. Tādēļ, iespējams, ka daļa no “Janssen” saņēmējiem, kas nonāca slimnīcā un mira, patiesībā nav bijuši vakcinēti.

Valsts policijas GKP ENAP 2.nodaļas priekšnieks Vitālijs Polovinskis sacīja: “Šeit ir ekonomisks pamatojums. Vakcīna, kur ir nepieciešama tikai viena deva.”

Policija šonedēļ aizturējusi vēl vienu viltotāju grupējumu. Kopumā tā ierosinājusi 39 kriminālprocesus, 48 resoriskās pārbaudes, pārbauda tuvu 500 cilvēku sertifikātus. Tikt pie īsta sertifikāta bez vakcinēšanās kļūst arvien grūtāk un dārgāk, par to jāmaksā pat 900 eiro.

“Pēc mūsu novērojumiem, tas skaitlis nevar būt liels un cilvēki mēģina tagad, teiksim, tie, kas grib negodīgi nopelnīt naudu, viņi tagad baidās, viņi mēģina shēmas uztaisīt sarežģītākas, un, protams, ka viņi ir uzmanīgāki. Pats process paliek dārgāks,” norādīja Polovinskis.

Līdz šim balsta vakcīnu saņēmuši ap 50 tūkstošiem cilvēku, no kuriem trešā daļa ir seniori. Šobrīd balstvakcinācijai pieteikties var jebkurš pieaugušais, kam no pamatpotes pagājuši seši mēneši. Decembrī un janvārī tie būs jau ap pusmiljonu cilvēku. Speciālisti baidās, ka lielās masas traucēs sasniegt seniorus, kam balsta vakcīnu vajag steidzamāk. Tad atkārtotos pavasara scenārijs, kad neizdevās laikus sapotēt visneaizsargātākos. Aizvien nevienu devu nav saņēmuši 400 tūkstoši pieaugušo un 128 tūkstoši no tiem – seniori.

Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča norādīja: “Mēs esam atraduši vairāk nekā 30 000 senioru, kuri vispār nav piesaistīti nevienam ģimenes ārstam.”

Šonedēļ ministri sākuši kalt plānus par derīguma termiņa ieviešanu sertifikātiem, tādēļ atkārtoti vakcinēties nāksies visiem.

“Jā, es šo sarunu iniciēju koalīcijā slēgtā formā šonedēļ, tātad Veselības ministrija manā personā, mēs nācām ar iniciatīvu uzsākt diskusiju par šo jautājumu. Un jāsaka, šīs nedēļas laikā notikumi ir attīstījušies ļoti strauji. Ir gan Eiropas Savienības līmenī parādījusies šī diskusija un priekšlikums par 9 mēnešiem kā iespējamo termiņu, tāpat arī atsevišķās dalībvalstīs ir jauni lēmumi.Ja Eiropas Savienība kavēsies ar vienota standarta noteikšanu, mēs to izdarīsim nacionālā līmenī. Ne vairāk par deviņiem mēnešiem, es domāju, ka drīzāk amplitūdā no septiņiem līdz deviņiem mēnešiem,” sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts.

793 skatījumi




Video

Latvijā atklāti 8682 Covid-19 gadījumi

28/01/2022

Latvijā aizvadītās diennakts laikā reģistrēti 8682 jauni inficēšanās ar Covid-19 gadījumi un saņemti ziņojumi par deviņiem mirušiem Covid-19 slimniekiem, liecina Slimību profilakses...

Lasīt tālāk
Video

Valsts prezidents: ASV atbilde Krievijai pilnībā atbilst NATO un Latvijas interesēm

28/01/2022

28. janvārī Valsts prezidents Egils Levits Rīgas pilī tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Saeimas...

Lasīt tālāk
Video

Mājokļu cenu pieaugums varētu radīt grūtības gan īpašuma pircējiem, gan to pārdevējiem

28/01/2022 | Autors: Publicitātes materiāls

Mājokļu tirgus ir bijis dažādiem izaicinājumiem bagāts, taču kopumā tā izaugsme vērtējama pozitīvi. Kā norāda Pērkam.lv konsultants Andris Bērziņš, problēmas gan varētu sagādāt...

Lasīt tālāk
Video

Valsts segs OIK un elektrības sadales izmaksas

28/01/2022

Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumu, kas paredz, ka valsts četrus mēnešus pilnībā kompensēs elektrības...

Lasīt tālāk
Video

Aicina atcelt prasību pēc vakcinācijas sertifikāta tirdzniecības centros

28/01/2022

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse Latvijas lielāko tirdzniecības centru vārdā vērsusies pie valdības ar atklāto vēstuli, aicinot izvērtēt jaunākās saslimstības tendences un datus...

Lasīt tālāk
Video

Dumpis: Nekas vēl nebeigsies – balstvakcinācija ir obligāta virknei iedzīvotāju grupu

28/01/2022 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Realitātē Covid-19 inficēto varētu būt trīs reizes vairāk, nekā rāda statistika, TV3 raidījumam "900 sekundes" izteicās Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infektologs...

Lasīt tālāk
Video

Profesors Briģis: Šobrīd vairs nevis valdība veido ierobežojumus, bet vīruss ir nolēmis veikt korekcijas

28/01/2022 | Autors: Zane Grodiņa, Labdien.lv

Lai arī tiek uzskatīts, ka omikrons izraisa mazāk komplikāciju nekā iepriekš valdošais delta paveids, bīstamība ir apstāklī, ja ir kādas citas saslimšanas vai riska faktori, intervijā...

Lasīt tālāk
Video

Nedēļas nogalē gaidāma jauna vētra ar sniegputeni

28/01/2022

Tuvākajās dienās laikapstākļus noteiks aktīva ciklonu darbība. Vējš pakāpeniski pieņemsies spēkā un svētdien sagaidāma jauna vētra, kas kopā ar intensīviem nokrišņiem var radīt...

Lasīt tālāk
Video

Rostovskis: Aicinu Ministru prezidentu publiski atvainoties visiem Latvijas uzņēmējiem

27/01/2022 | Autors: Aigars Rostovskis, LTRK prezidents

Publiski izskanējušais Ministru prezidenta apgalvojums, ka sabiedrība no saviem nodokļiem uztur uzņēmējus, ir pilnīgi aplams, uzņēmējus aizvainojošs un nepamatoti šķeļ sabiedrību. Ņemot...

Lasīt tālāk
Video

Vitenbergs: Mēs piedāvāsim valdībā scenāriju, kur uzsvars būs uz ierobežojumu atcelšanu

27/01/2022 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Jāmaina pieeja no dažu nozaru ierobežošanas uz to, ka cilvēkiem individuāli sevi jāpasargā ar maskām un vakcīnām, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" norādīja ekonomika...

Lasīt tālāk