• Tweet

Lai gan Latvijā vēl ir vairāk nekā 100 000 senioru nav saņēmuši nevienu vakcīnu, tuvākajos mēnešos mums būs jāpanāk, ka vēl vairāki simti tūkstošu cilvēku dodas pēc balsta vakcīnas. Lai to veicinātu, valdībā tiek apsvērta iespēja noteikt vakcinācijas sertifikātam derīguma termiņu, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Vissteidzamākā ir otrās Janssen potes saņemšana, jo ar vienu devu nepietiek ilgstošai aizsardzībai. Tos, kas īpaši izvēlas ”Janssen” vakcīnu, ir grūti pierunāt jau uz vienu devu, bet tagad viņus jāpiedabū atnākt pēc otrās. Taču stacionēto un mirušo statistika liecina, ka, iespējams, tikpat svarīgi ir balstavakcināciju nodrošināt arī ar “AstraZeneca” preparātu potētajiem.

Strīdi valdībā par to, vai ļaut visiem saņemt trešo vakcīnas devu sākās jau rudens sākumā. Oktobrī sāka potēt seniorus, tagad pieteikties var jebkurš, lai gan vakcinēties rekomendē tikai tiem, kam pāri 50 vai ir hroniskas saslimšanas.

Redzot, ka citās valstīs jau vakcinē atkārtoti, daļa sabiedrības to pieprasīja arī Latvijā. Taču situācijā, kad puse iedzīvotāju vēl nebija dabūjuši pat pirmo poti, apzinīgākās daļas balsta vakcinācija nebija mediķu prioritāte.

Politiķi, arī valdības vadītājs, rādīja uz Izraēlu, ASV un citiem piemēriem, kas balsta vakcināciju izveica masveidā. Imunizācijas valsts padome politiķiem ieteica nogaidīt, sacīja, ka pēc tā nav vajadzības. Mediķu pusē nostājās arī veselības ministrs.

Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska norāda: “Vasaras beigās, rudens sākumā pasaule sāka, tai skaitā arī Eiropa, novēroja, ka sāk parādīties arī stacionāros arī pilnībā vakcinēti cilvēki. Tas nebija daudz un, ja mēs sīkāk to visu paskatījāmies, tie bija 65+, nu jau seniori, kas patiesībā arī bija tie, kas vieni no pirmajiem saņēma [pirmās divas potes]. Tajā pat laikā mediķi, kas visbiežāk ir vairāk vai mazāk veselīgi cilvēki, neslimoja biežāk nekā pārējā populācija, neskatoties uz to ka viņi bija vispār paši pirmie, kas saņēma vakcīnas.”

Ārsti arī brīdina, ka ne visas valstis var salīdzināt. Katrā ir izmantota sava vakcinācijas stratēģija. Piemēram, dažās pieņēma lēmumu, ka svarīgāk savakcinēt pēc iespējas vairāk cilvēku īsā laikā ar pirmo poti, bet par otro domāt vēlāk. Tur trešās potes laiks pienāk ātrāk.

“Ir jāskatās arī, kā šīs valstis ir lietojušas pirmās divas devas. Piemēram, tā pati Lielbritānija, Somija, viņiem “Pfizer” otrā deva bija pēc trīs mēnešiem. Un tā ir savādāka vakcīnas efektivitāte un nonākšana pie balstvakcinācijas nepieciešamības. Es noteikti nepiekrītu, ka Latvija kaut ko ir ieviesusi vēlu. Īstenībā, ja mēs skatāmies uz Eiropu, tad viena no pirmajām valstīm, kas tik plaši ir ieviesusi,” sacīja Zavadska.

Imunizācijas padomes vadītāja demonstrē sarakstu ar katrā Eiropas valstī ieviesto trešās potes politiku. Tāpat kā Latvijā daudzviet sākumā balstvakcināciju saņēma seniori, riska grupas un ar “Janssen” potētie. Dažas valstis īpaši izceļ arī vajadzību ātrāk potēt arī tos, kas saņēmuši “AstraZeneca”.

Gada sākumā “Pfizer” piegādes bija niecīgas, tādēļ pansionātu iemītniekus un daudzus sirmgalvjus prioritārajās grupās potēja tieši ar “AstraZeneca”. Šoruden, vīrusam strauji izplatoties, slimnīcā nonāca arī vakcinētie. Bija ”Pfizer” un ”Moderna” saņēmušie, bet visvairāk – “AstraZeneca”. No katriem 100 tūkstošiem ar šo preparātu potētajiem septembrī slimnīcās nonāca 43 cilvēki, oktobrī – 77. “Janssen” atpaliek tikai nedaudz. Līdz novembra sākumam 18 no katriem 100 tūkstošiem ar AstraZeneca vakcinēto bija miruši no Covid. “Pfizer” un “Moderna” šis rādītājs ir četri. Par novembrī stacionētajiem un mirušajiem SPKC datus vēl nav apkopojis.

“Šis ir ļoti komplekss jautājums, viņu nevar tik vienkāršoti skatīties – “AstraZeneca” sliktāka, “Moderna” labāka. Jāskatās, kam, kādā populācijā un jāskatās, kur mēs esam visvairāk lietojuši un tā šie skaitļi ir jāaplūko. Ir tikai loģiski, ka šī efektivitāte sāk samazināties, it īpaši tiem cilvēkiem, kuriem jau dabīgi ir paredzams, ka viņa nebūs tik noturīga. Kas vēl jāņem vērā, ka bija cilvēki un iestādes, kas par spīti tam, ka mēs rekomendējām šo garāko intervālu “AstraZeneca” – astoņas līdz 12 nedēļas -, tomēr mums ir daļa pacientu, kas ir saņēmuši četras nedēļas,” sacīja Zavadska.

Šie cilvēki biežāk nonākuši slimnīcā nekā tie, kas devas saņēma ar ilgāku intervālu starp tām. Savukārt “Janssen” īpaši iecienījuši korumpēti mediķi. Tādēļ, iespējams, ka daļa no “Janssen” saņēmējiem, kas nonāca slimnīcā un mira, patiesībā nav bijuši vakcinēti.

Valsts policijas GKP ENAP 2.nodaļas priekšnieks Vitālijs Polovinskis sacīja: “Šeit ir ekonomisks pamatojums. Vakcīna, kur ir nepieciešama tikai viena deva.”

Policija šonedēļ aizturējusi vēl vienu viltotāju grupējumu. Kopumā tā ierosinājusi 39 kriminālprocesus, 48 resoriskās pārbaudes, pārbauda tuvu 500 cilvēku sertifikātus. Tikt pie īsta sertifikāta bez vakcinēšanās kļūst arvien grūtāk un dārgāk, par to jāmaksā pat 900 eiro.

“Pēc mūsu novērojumiem, tas skaitlis nevar būt liels un cilvēki mēģina tagad, teiksim, tie, kas grib negodīgi nopelnīt naudu, viņi tagad baidās, viņi mēģina shēmas uztaisīt sarežģītākas, un, protams, ka viņi ir uzmanīgāki. Pats process paliek dārgāks,” norādīja Polovinskis.

Līdz šim balsta vakcīnu saņēmuši ap 50 tūkstošiem cilvēku, no kuriem trešā daļa ir seniori. Šobrīd balstvakcinācijai pieteikties var jebkurš pieaugušais, kam no pamatpotes pagājuši seši mēneši. Decembrī un janvārī tie būs jau ap pusmiljonu cilvēku. Speciālisti baidās, ka lielās masas traucēs sasniegt seniorus, kam balsta vakcīnu vajag steidzamāk. Tad atkārtotos pavasara scenārijs, kad neizdevās laikus sapotēt visneaizsargātākos. Aizvien nevienu devu nav saņēmuši 400 tūkstoši pieaugušo un 128 tūkstoši no tiem – seniori.

Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča norādīja: “Mēs esam atraduši vairāk nekā 30 000 senioru, kuri vispār nav piesaistīti nevienam ģimenes ārstam.”

Šonedēļ ministri sākuši kalt plānus par derīguma termiņa ieviešanu sertifikātiem, tādēļ atkārtoti vakcinēties nāksies visiem.

“Jā, es šo sarunu iniciēju koalīcijā slēgtā formā šonedēļ, tātad Veselības ministrija manā personā, mēs nācām ar iniciatīvu uzsākt diskusiju par šo jautājumu. Un jāsaka, šīs nedēļas laikā notikumi ir attīstījušies ļoti strauji. Ir gan Eiropas Savienības līmenī parādījusies šī diskusija un priekšlikums par 9 mēnešiem kā iespējamo termiņu, tāpat arī atsevišķās dalībvalstīs ir jauni lēmumi.Ja Eiropas Savienība kavēsies ar vienota standarta noteikšanu, mēs to izdarīsim nacionālā līmenī. Ne vairāk par deviņiem mēnešiem, es domāju, ka drīzāk amplitūdā no septiņiem līdz deviņiem mēnešiem,” sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts.