Apstrādes rūpniecībā pēc desmit mēnešu pārtraukuma atgriežas izaugsme

Latvijas apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi 2024. gada novembrī pirmo reizi pērnā gada vienpadsmit mēnešu laikā uzrādīja pieaugumu +0,3% apmērā pret 2023. gada novembri, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tomēr kopējās rūpniecības apjomi samazinājās par 3%, ko ietekmēja 20,7% samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomos.
Pērnā gada vienpadsmit mēnešos kopā apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 3%, bet elektroenerģijas un gāzes apgāde pieauga par 3,6%. Nelielā ieguves rūpniecība pieauga par 15,5%, kas kopējās rūpniecības kritumu attiecībā pret apstrādes rūpniecību samazināja līdz -1,4%.
Pagājušā gada novembrī apstrādes rūpniecības pieaugumu nodrošināja tieši lielākās apakšnozares. Kokrūpniecība, kas ir nozīmīgākā apakšnozare, uzrādīja ievērojamu pieaugumu 8,9% apmērā pret 2023. gada novembri. Arī pārtikas nozare, kas ir otra lielākā apakšnozare, uzrādīja 6,7% pieaugumu. Abām minētajām nozarēm pieaugumi novembrī bijuši lielākie visa 2024. gada laikā. Arī nemetālisko minerālu ražošana pieauga par 2,2%, bet metālizstrādājumu ražošana samazinājās vairs tikai par 0,5% pret 2023. gada novembri, kur sarukumi ik mēnesi kļūst arvien mazāki. No mazākām nozarēm būtisku devumu kopējā apstrādes rūpniecības pieaugumā veidoja gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana (+34,2%), poligrāfija (+21,8%) un mēbeļu ražošana (+14,2%). Savukārt no lielākas izaugsmes apstrādes rūpniecību atturēja dzērienu ražošana (-24,2%), citur nekvalificētu iekārtu ražošana (-20,4%) un autobūve (-19,8%).
Rūpniecības apakšpozīcija elektroenerģijas un gāzes apgāde, kas aizņem 19,8% no kopējās rūpniecības, pērnā gada novembrī samazinājās par 20,7%. To ietekmēja siltais pērnā gada novembris, kas bija vidēji par 2,5 grādiem siltāks par novembri 2023. gadā. Elektroenerģijas ražošana gada griezumā saruka par 29,7%, samazinoties gan hidroelektrostaciju, gan koģenerācijas staciju izlaidei, bet turpinot pieaugt vēja un saules ģenerētai elektroenerģijai. Arī dabasgāzes patēriņš 2024. gada novembrī samazinājās par 7,8%, ko ietekmē arī dabasgāzes globālais cenu pieaugums pēdējā pusgada laikā.
Eiropas apstrādes rūpniecības jaunākie konfidenču indeksi norāda uz pozitīvām tendencēm gan Eiropas Komisijas, gan Standart&Poors apkopotajos datos. Tas liecina par gaidāmu situācijas uzlabošanos nozarē, tomēr faktiskajos apjomu datos uzlabojumi vēl nav manāmi. Eiropas Savienības kopējie apstrādes rūpniecības apjomi nevienā no 2024. gada vienpadsmit mēnešiem nav bijuši augstāki nekā 2023. gada attiecīgajā periodā. Lejupslīde Eiropas apstrādes rūpniecībā turpinās jau divarpus gadus. Arī pērnā gada decembrī Eiropā atkal samazinājās pasūtījumu apjomi kopā ar ražošanas apjomiem un nodarbinātību. Tendences Eiropas apstrādes rūpniecībā ir cieši saistītas ar apstrādes rūpniecības izaugsmi Latvijā, tomēr, neraugoties uz to, pozitīvas tendences vērojamas gan Latvijas apstrādes rūpniecības, gan eksporta apjomos.
2024. gadā kopā apstrādes rūpniecība varētu noslēgt ar 2,8% apjomu samazinājumu, kas veidos zemu bāzi un pamatu lielākai šā gada izaugsmei. Latvijas rūpnieki aptaujās norāda, ka pasūtījumu apjomi pēdējo mēnešu laikā ir nedaudz pieauguši, tomēr zemais pieprasījums joprojām uzskatāms par galveno apstrādes rūpniecības izaugsmes ierobežotāju. Procentu likmju samazināšana veicinās būvniecību Eiropā, tādējādi sagaidāms pieprasījuma pieaugums pēc kokmateriāliem un citiem būvmateriāliem.
Vēl par tēmu:
Plāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: memoranda rezultāts ir izaicinošāka sadarbība ar lielveikaliem
Biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis...
Lasīt tālākSaeimas komisija: dzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības...
Lasīt tālākAttālināts un biroja darbs joprojām piesaista lielāko uzmanību Latvijas darba tirgū
Trešajā ceturksnī darba meklētāju vidū vislielāko interesi izraisījuši darba piedāvājumi administrācijas jomā un darbs ar iespēju strādāt attālināti, liecina CVMarket.lv jaunākā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecības apjomi uzrādījuši pēdējo gadu pieauguma rekordu
Saglabājoties augošam ārējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības izlaide 2025. gada septembrī gada griezumā bija straujākā kopš 2022. gada jūnija. Izaugsme turpinās jau septīto mēnesi...
Lasīt tālākReformas pusceļā: nepieciešama politiskā griba un mērķtiecīga īstenošana
Ārvalstu investori novērtē atklātu dialogu ar valdību un manāmu reformu progresu, taču atzīmē, ka reformas bieži norit pārāk lēni un progress nereti apstājas pusceļā. Turklāt investorus...
Lasīt tālāk