Apstrādes rūpniecībā pēc desmit mēnešu pārtraukuma atgriežas izaugsme

Latvijas apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi 2024. gada novembrī pirmo reizi pērnā gada vienpadsmit mēnešu laikā uzrādīja pieaugumu +0,3% apmērā pret 2023. gada novembri, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tomēr kopējās rūpniecības apjomi samazinājās par 3%, ko ietekmēja 20,7% samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomos.
Pērnā gada vienpadsmit mēnešos kopā apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 3%, bet elektroenerģijas un gāzes apgāde pieauga par 3,6%. Nelielā ieguves rūpniecība pieauga par 15,5%, kas kopējās rūpniecības kritumu attiecībā pret apstrādes rūpniecību samazināja līdz -1,4%.
Pagājušā gada novembrī apstrādes rūpniecības pieaugumu nodrošināja tieši lielākās apakšnozares. Kokrūpniecība, kas ir nozīmīgākā apakšnozare, uzrādīja ievērojamu pieaugumu 8,9% apmērā pret 2023. gada novembri. Arī pārtikas nozare, kas ir otra lielākā apakšnozare, uzrādīja 6,7% pieaugumu. Abām minētajām nozarēm pieaugumi novembrī bijuši lielākie visa 2024. gada laikā. Arī nemetālisko minerālu ražošana pieauga par 2,2%, bet metālizstrādājumu ražošana samazinājās vairs tikai par 0,5% pret 2023. gada novembri, kur sarukumi ik mēnesi kļūst arvien mazāki. No mazākām nozarēm būtisku devumu kopējā apstrādes rūpniecības pieaugumā veidoja gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana (+34,2%), poligrāfija (+21,8%) un mēbeļu ražošana (+14,2%). Savukārt no lielākas izaugsmes apstrādes rūpniecību atturēja dzērienu ražošana (-24,2%), citur nekvalificētu iekārtu ražošana (-20,4%) un autobūve (-19,8%).
Rūpniecības apakšpozīcija elektroenerģijas un gāzes apgāde, kas aizņem 19,8% no kopējās rūpniecības, pērnā gada novembrī samazinājās par 20,7%. To ietekmēja siltais pērnā gada novembris, kas bija vidēji par 2,5 grādiem siltāks par novembri 2023. gadā. Elektroenerģijas ražošana gada griezumā saruka par 29,7%, samazinoties gan hidroelektrostaciju, gan koģenerācijas staciju izlaidei, bet turpinot pieaugt vēja un saules ģenerētai elektroenerģijai. Arī dabasgāzes patēriņš 2024. gada novembrī samazinājās par 7,8%, ko ietekmē arī dabasgāzes globālais cenu pieaugums pēdējā pusgada laikā.
Eiropas apstrādes rūpniecības jaunākie konfidenču indeksi norāda uz pozitīvām tendencēm gan Eiropas Komisijas, gan Standart&Poors apkopotajos datos. Tas liecina par gaidāmu situācijas uzlabošanos nozarē, tomēr faktiskajos apjomu datos uzlabojumi vēl nav manāmi. Eiropas Savienības kopējie apstrādes rūpniecības apjomi nevienā no 2024. gada vienpadsmit mēnešiem nav bijuši augstāki nekā 2023. gada attiecīgajā periodā. Lejupslīde Eiropas apstrādes rūpniecībā turpinās jau divarpus gadus. Arī pērnā gada decembrī Eiropā atkal samazinājās pasūtījumu apjomi kopā ar ražošanas apjomiem un nodarbinātību. Tendences Eiropas apstrādes rūpniecībā ir cieši saistītas ar apstrādes rūpniecības izaugsmi Latvijā, tomēr, neraugoties uz to, pozitīvas tendences vērojamas gan Latvijas apstrādes rūpniecības, gan eksporta apjomos.
2024. gadā kopā apstrādes rūpniecība varētu noslēgt ar 2,8% apjomu samazinājumu, kas veidos zemu bāzi un pamatu lielākai šā gada izaugsmei. Latvijas rūpnieki aptaujās norāda, ka pasūtījumu apjomi pēdējo mēnešu laikā ir nedaudz pieauguši, tomēr zemais pieprasījums joprojām uzskatāms par galveno apstrādes rūpniecības izaugsmes ierobežotāju. Procentu likmju samazināšana veicinās būvniecību Eiropā, tādējādi sagaidāms pieprasījuma pieaugums pēc kokmateriāliem un citiem būvmateriāliem.
Vēl par tēmu:
PTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi
Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...
Lasīt tālākPētījums: martā cenu atšķirība starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās...
Lasīt tālākPTAC: 60% no pārbaudītajām cenām ir neatbilstošas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), veicot cenu monitoringu, secina, ka 60% gadījumu cenas ir norādītas neatbilstoši, tāpēc ir pieņemti četri lēmumi, kopā piemērojot...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākLAKRS atbalsta jaunatnes organizācijas “Protests” rīkoto protesta akciju par darbinieku tiesībām
Saeimas deputāti ir spēruši izšķirošus soļus Darba likuma grozījumos, kas tūkstošiem darba ņēmēju Latvijā samazina darba samaksu. Plānotie grozījumi paredz būtiski samazināt piemaksas...
Lasīt tālākVAS “Latvijas Pasts” ievieš drošu ID pārbaudi visos pakomātos
VAS “Latvijas Pasts”, kas pārvalda plašāko un pieejamāko pakomātu tīklu Latvijā, paziņo par unikālu pakalpojumu – personas identifikāciju pie pakomāta. Tas paredz iespēju adresātam...
Lasīt tālāk2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālāk