• Tweet

Dānijas cietumā vairāk nekā gadu pavadījusī Latvijas pilsone Kristīne Misāne ar lidmašīnas reisu no Kopenhāgenas pagājušajā nedēļā atgriezās Latvijā. Iļģuciemā cietumā viņu trešdien apmeklēja advokāts. Pēc viņa teiktā, apstākļi esot apmierinoši, Kristīne Misāne esot atguvusies un priecīga beidzot būt mājās, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Drīzumā aizstāvji prasīs viņai drošības līdzekļa maiņu. Šī sarežģītā lieta ar atrisinājumu pašā pēdējā brīdī prasa nopietnu izvērtējumu prokuratūras, Ārlietu un Tieslietu ministrijas darbībām. Taču, kamēr tāds vēl nav tapis, Ārlietu ministrija saviem darbiniekiem jau pasteigusies piešķirt naudas balvas par profesionālu darbu Misānes tiesību aizstāvēšanā.

Kristīne Misāne uz Latviju ar bērniem atbēga 2018. gada pavasarī. Un pārkāpa jaunākā bērna saskarsmes tiesības ar tēvu Dienvidāfrikas pilsoni. Gada beigās Misāne darba braucienā caur Kopenhāgenu devās uz Mozambiku, taču uz robežas viņu aizturēja, jo viņa bija “Interpola” meklēšanā. Tālāk viņa būtu jāizdod Dienvidāfrikai.

Dānijas prokuratūra informēja Latvijas kolēģus un prasīja, vai Latvija neprasīs Misāni izdod uz mājām. Dāņu tiesībsargi norādīja uz iespējamo Misānes krāpšanu, ko Latvija varētu izmeklēt. Tomēr prokurors Kristaps Kalniņš šādu iespēju noraidīja. Ne iespējamo krāpšanu, ne dokumentu viltošanu Kalniņš nevērtēja, jo tas nebija viņa pienākums.

Latvijas puses atteikums nozīmēja, ka dāņiem jāizdod Latvijas pilsone Dienvidāfrikai. Tur Misānei draudēja līdz pat 15 gadiem cietumā. Dienvidāfrikas ieslodzījuma vietās notikuši vairākkārtīgi cilvēktiesību pārkāpumi. Latvijas prokuratūra un Ārlietu ministrija neapzinājās, ka prokuratūras atteikums nozīmē Misānes nonākšanu Dienvidāfrikā, ar ko Latvijai nav sadarbības līguma. Tikai vasarā prokuratūra sāka interesēties, kā iegūt pierādījumus, kas dotu pamatu izglābt Misāni. Ārlietu ministrija Dānijas vēstnieku tikai oktobrī lūdza neizdod Misāni Dienvidāfrikai. Šā gada sākumā sākās Latvijas sabiedrības aktīvi protesti un aicinājums aktīvi rīkoties savas pilsones un divu nepilngadīgu bērnu mātes glābšanā.

Kad jau šā gada 14. februārī bija izsmeltas visas tiesāšanās iespējas Dānijā un Misāne sākusi bada streiku, Latvija vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā par pagaidu noregulējumu, taču tā prasību noraidīja. Bija skaidrs, ka Misānes izvešana uz Dienvidāfriku var notikt kuru katru brīdi.

18. februārī Misāne uzrakstīja Latvijas prokuratūrai atzīšanos, ka izmantojusi civilvīra bankas karti Dienvidāfrikā un viltojusi dokumentus, un tad prokuratūra triecientempā sagatavoja Eiropas aresta orderi. Dānijas prokuratūra gadu un trīs mēnešus pēc Misānes turēšanas apcietinājumā, atdeva viņu uz mītnes zemi tiesāšanai Latvijā.

Misāne vēl nemaz nebija atstājusi cietumu Kopenhāgenā, kad Ārlietu ministrija vēstniecības darbiniekus Dānijā un vēl vairākus ārlietu resora darbiniekus apbalvoja ar Atzinības rakstu par pašaizliedzīgu un augsti profesionālu darbu, aizstāvot Dānijā apcietinātās Latvijas valstspiederīgās Kristīnes Misānes tiesības un intereses, un piešķīra viņiem naudas balvas.

• Alda Vanaga, Latvijas vēstniece Dānijā – 1330 eiro
• Līga Usilenoka, LR vēstniecības Dānijā padomniece – 1190 eiro
• Inese Buiķe, LR vēstniecības Dānijā sekretāre – 70%
• Guna Japiņa, ĀM Konsulārā departamenta direktore – 1342 eiro
• Santa Dālmane, ĀM Konsulārās palīdzības nodaļas vadītājas vietniece – 1036 eiro
• Māris Burbergs, ĀM Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļas vecākais referents – 749 eiro
• Jānis Beķeris, ĀM Valsts sekretāra biroja preses sekretārs – 1120 eiro
• Emīls Emīlija Plaksins, Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja nodaļas vadītāja vietnieks – 967 eiro
• Elīna Luīze Vītola, Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja juriskonsulte – 812 eiro

“Visi šie cilvēki ir pelnījuši pat lielākas balvas, nekā tas ir piešķirts,” uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

“Mēs runājam par to, ka darbs bija šeit daudz plašāks nekā parasta konsulārā palīdzība. Parasta konsulārā palīdzība ir pārliecināties, vai ir advokāts. Bet šeit bija gan tiesas procesi, gan jāgatavo papildu materiālu vākšana par situāciju Dienvidāfrikā,” turpināja ministrs.

“Ģenerālprokurora ieskatā, prokuratūras darbinieki profesionāli veica savus pienākumus. Īpaši vēlētos uzsvērt, par februāra vidū veikto darba apjomu, kad faktiski vienas nakts laikā pēc nepieciešamo pierādījumu saņemšanas prokurori un tulkotāji sagatavoja Eiropas apcietinājuma orderi. Taču atsevišķas prēmijas vai papildu piemaksas par veiktajiem darbiem un pienākumiem nav plānotas un nav arī izmaksātas līdz šim,” raidījumam  norāda LR Prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns norādījis, ka neplāno prēmēt savus darbiniekus saistībā ar Misānes lietu.

Kristīnes Misānes māsu naudas balvu izmaksāšana Latvijas amatpersonām izbrīna. Viņa uzskata, ka rīcība bijusi novēlota. Viņa uzteic tikai vienas Ārlietu ministrijas darbinieces Gunas Japiņas pašaizliedzīgo darbu, pateicas Valsts prezidenta kancelejai un kādam bijušajam diplomātam.

“To visu varēja atrisināt daudz ātrāk un profesionālāk jau gadu atpakaļ. Šoreiz tā prokuratūras, teikšu atklāti, – nolaidība, vienpersoniska tāda lēmuma pieņemšana nestandarta gadījumā, tā kā veicināja šo ļoti ilgo procesu. Kas attiecas uz prēmijām (naudas balvām) – ja var teikt, ka pēdējā minūtē izrāva no Dienvidāfrikas nagiem Kristīni Misāni, tad pateicoties manis minētajām personām,” norāda Misānes māsa.

“Šis ir pirmais tāda veida gadījums Latvijā. Ja man būtu kritika, tad par to, ka mums nebija nekāda sistēma izveidota, kur mēs mainītos ar informāciju starp dažādām iestādēm, piemēram, no prokuratūras, kas bija visā šajā iesaistīta. Es pats uzzināju par visu šo tikai šā gada 1. janvārī. Es vispār nezināju, ka tāda lieta bija,” atzina premjers Krišjānis Kariņš.

Ja būtu bijusi tā informatīvā apmaiņa, vai rezultāts būtu bijis cits, to grūti pateikt, tā būtu zīlēšana. Bet jebkurā gadījumā būtu bijis daudz labāk, ja zinātu labā roka, ko dara kreisā roka; būtu bijis iespējams labāk koordinēt visu, tai skaitā ietaupīt vairāk budžeta līdzekļus.

Foto: Parlamentul Republicii Moldova