Akcentē vajadzību pēc palīdzības fonda tautiešiem
Lai palīdzētu Latvijas valstspiederīgajiem, Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) ir ierosinājusi veidot speciālu fondu, kura līdzekļus varētu izmantot, sniedzot ārkārtas palīdzību ārpus mūsu valsts. Vakar Ministru kabinets (MK) atbalstīja ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska ierosinājumu veidot Materiālās palīdzības fondu.
ĀM sniegtā informācija liecina, ka fondam būtu nepieciešami 50 000 latu. Paredzēts, ka fonda līdzekļi tiks piešķirti kā materiālā palīdzība personai, izmaksātajā summā iekļaujot atpakaļceļa biļetes izmaksas, citus ar atgriešanos Latvijā saistītus pakalpojumus, kā arī personai piešķirtus nelielus skaidrās naudas līdzekļus. Ar personu paredzēts slēgt aizdevuma līgumu, jo naudu vajadzēs atmaksāt, vienojoties par termiņu. Ja persona neatmaksās aizdotos līdzekļus noteiktajā termiņā un apmērā, tad ĀM vērsīsies tiesā ar lūgumu nodrošināt prasības izpildi.
Sadarbībā ar pārstāvjiem no Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ir paredzēts līdz 3. oktobrim izveidot darba grupu, lai izstrādātu MK noteikumu projektu. Tas būtu jāpaveic līdz šā gada 30. decembrim.
Mūsu tautieši arvien vairāk un biežāk dodas uz ārzemēm – strādāt, mācīties, ceļot, bet ne vienmēr nokārto visas nepieciešamās formalitātes. Gadās, ka ārvalstīs piedāvā strādāt neoficiāli, un cilvēki paliek bez iztikas līdzekļiem vai vispār bez naudas un nespēj atgriezties mājās. ĀM nav īpašu finanšu
līdzekļu, lai varētu palīdzēt. Piemēram, 2008. gadā 52 Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs palikuši bez finanšu līdzekļiem un saņēmuši palīdzību no radiniekiem vai draugiem ar ĀM Konsulārā departamenta starpniecību. Vēl šopavasar ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis brīdināja par riskiem, kas varētu apdraudēt darba meklētājus Vācijā un Austrijā. Tika minēti piemēri, kā no darba meklētājiem izkrāpti vairāki desmiti un pat simti eiro, bet rezultātā Latvijas iedzīvotāji palika gan bez darba, gan bez naudas.
ĀM arī atgādina, ka svarīgs nosacījums ir apdrošināšana, dodoties uz ārzemēm. Ja persona ir apdrošinājusies, tad ekstremālos gadījumos palīdzību sniedz un noteiktas izmaksas sedz arī attiecīgā apdrošināšanas kompānija. Piemēram, pašlaik Latvijas valstspiederīgajam visas izmaksas par medicīniskās palīdzības sniegšanu vai transportēšanu jāsedz pašam vai viņa tuviniekiem, ja ārpus Latvijas izbraukušais nav apdrošināts un viņam nav nepieciešamo finanšu. Īpaši dārga ir medicīniskā evakuācija.
Saskaņā ar ĀM informāciju pacienta atgādāšana uz Latviju no Polijas ar sauszemes transportu izmaksā 2500 latu, ar speciālo avioreisu no Norvēģijas – 12 000 latu, personas ārstēšana un evakuācija no Īrijas izmaksā 80 000 latu. Apmaksājot arī medicīnisko evakuāciju, Materiālās palīdzības fondā varētu aptrūkties līdzekļu, tāpēc valdībai būtu jātiek skaidrībā, kā turpmāk rīkoties šādos gadījumos.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Apstrādes rūpniecība uzņēmusi apgriezienus, maijā izaugsmei sasniedzot 5,6%
Apstrādes rūpniecības apjoms salīdzināmajās cenās šā gada maijā pieaudzis par 5,6% pret pagājušā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vairākas...
Lasīt tālākEiropas Komisija piešķir 295,5 miljonus eiro Rail Baltica projekta tālākai attīstībai
Kopuzņēmums RB Rail AS, kas sadarbībā ar Rail Baltica projekta īstenotājiem koordinē arī Eiropas Savienības finansējuma pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu, informē, ka Rail Baltica...
Lasīt tālākPilnībā “atslēgties” no darbiem vai daļēji būt pieejamam – par ko liecina mūsu atvaļinājuma paradumi?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Vasara ir atvaļinājumu...
Lasīt tālākMazumtirdzniecībā maijā aug pieprasījums pēc IT iekārtām un elektroprecēm
2025. gada maijā, salīdzinot ar 2024. gada maiju, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati...
Lasīt tālākBrīdinājums par jaunu krāpniecību: kibernoziedznieki vilina ar veselības solījumiem
Multipakalpojumu uzņēmuma “Tele2” dati liecina, ka kibernoziedznieki arvien biežāk izmanto cilvēku vēlmi uzlabot savu veselību. Proti, ir aktivizējušās dažādas viltus interneta vietnes,...
Lasīt tālākLux Express izskata iespēju vērsties tiesā pret valsti
Baltijas reģionā lielākais autobusu pārvadājumu uzņēmums Lux Express izskata iespēju vērsties tiesā pret valsti, jo pretēji Satiksmes ministrijas (SM) vēlmei atrisināt ieilgušo problēmu...
Lasīt tālākLDDK: sabiedrība neizjūt valdības centienus mazināt birokrātiju
83% iedzīvotāju bieži novēro birokrātijas negatīvās izpausmes un uzskata, ka pēdējā gada laikā situācija ar birokrātiju valsts un pašvaldību iestādēs nav mainījusies (53%) vai ir...
Lasīt tālākVienkāršoti noteikumi inovāciju un izaugsmes atbalstam uzņēmumiem
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Ministru kabinets šodien apstiprināja Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākIzstrādās noteikumus pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam
Patēriņa preču cenu izsekojamībai, caurskatāmībai un monitoringam, tostarp pārtikas preču cenu salīdzināšanas rīkam nepieciešamo informāciju, no mazumtirgotāja ievāks un apstrādās...
Lasīt tālākPapildu tūkstoši vecumdienās? Iemaksas šodien var nodrošināt finansiālo labklājību pensijā
Pensiju 3. līmenis ir viens no veidiem, kā jau savlaicīgi parūpēties par to, lai, sasniedzot vecumdienas, nebūtu pārlieku jālauza galva par savu finanšu situāciju. Tā ir iespēja atbildīgi...
Lasīt tālāk