Akcentē vajadzību pēc palīdzības fonda tautiešiem
Lai palīdzētu Latvijas valstspiederīgajiem, Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) ir ierosinājusi veidot speciālu fondu, kura līdzekļus varētu izmantot, sniedzot ārkārtas palīdzību ārpus mūsu valsts. Vakar Ministru kabinets (MK) atbalstīja ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska ierosinājumu veidot Materiālās palīdzības fondu.
ĀM sniegtā informācija liecina, ka fondam būtu nepieciešami 50 000 latu. Paredzēts, ka fonda līdzekļi tiks piešķirti kā materiālā palīdzība personai, izmaksātajā summā iekļaujot atpakaļceļa biļetes izmaksas, citus ar atgriešanos Latvijā saistītus pakalpojumus, kā arī personai piešķirtus nelielus skaidrās naudas līdzekļus. Ar personu paredzēts slēgt aizdevuma līgumu, jo naudu vajadzēs atmaksāt, vienojoties par termiņu. Ja persona neatmaksās aizdotos līdzekļus noteiktajā termiņā un apmērā, tad ĀM vērsīsies tiesā ar lūgumu nodrošināt prasības izpildi.
Sadarbībā ar pārstāvjiem no Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ir paredzēts līdz 3. oktobrim izveidot darba grupu, lai izstrādātu MK noteikumu projektu. Tas būtu jāpaveic līdz šā gada 30. decembrim.
Mūsu tautieši arvien vairāk un biežāk dodas uz ārzemēm – strādāt, mācīties, ceļot, bet ne vienmēr nokārto visas nepieciešamās formalitātes. Gadās, ka ārvalstīs piedāvā strādāt neoficiāli, un cilvēki paliek bez iztikas līdzekļiem vai vispār bez naudas un nespēj atgriezties mājās. ĀM nav īpašu finanšu
līdzekļu, lai varētu palīdzēt. Piemēram, 2008. gadā 52 Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs palikuši bez finanšu līdzekļiem un saņēmuši palīdzību no radiniekiem vai draugiem ar ĀM Konsulārā departamenta starpniecību. Vēl šopavasar ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis brīdināja par riskiem, kas varētu apdraudēt darba meklētājus Vācijā un Austrijā. Tika minēti piemēri, kā no darba meklētājiem izkrāpti vairāki desmiti un pat simti eiro, bet rezultātā Latvijas iedzīvotāji palika gan bez darba, gan bez naudas.
ĀM arī atgādina, ka svarīgs nosacījums ir apdrošināšana, dodoties uz ārzemēm. Ja persona ir apdrošinājusies, tad ekstremālos gadījumos palīdzību sniedz un noteiktas izmaksas sedz arī attiecīgā apdrošināšanas kompānija. Piemēram, pašlaik Latvijas valstspiederīgajam visas izmaksas par medicīniskās palīdzības sniegšanu vai transportēšanu jāsedz pašam vai viņa tuviniekiem, ja ārpus Latvijas izbraukušais nav apdrošināts un viņam nav nepieciešamo finanšu. Īpaši dārga ir medicīniskā evakuācija.
Saskaņā ar ĀM informāciju pacienta atgādāšana uz Latviju no Polijas ar sauszemes transportu izmaksā 2500 latu, ar speciālo avioreisu no Norvēģijas – 12 000 latu, personas ārstēšana un evakuācija no Īrijas izmaksā 80 000 latu. Apmaksājot arī medicīnisko evakuāciju, Materiālās palīdzības fondā varētu aptrūkties līdzekļu, tāpēc valdībai būtu jātiek skaidrībā, kā turpmāk rīkoties šādos gadījumos.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Kāda ir pensiju plaisa starp algotiem darbiniekiem un pašnodarbinātajiem?
Latvijā pašnodarbināto personu teorētiskā nākotnes pensija, ņemot vērā atšķirīgās sociālo iemaksu likmes, ir aptuveni 60 % apmērā no tā, ko līdzvērtīgos apstākļos saņemtu algots...
Lasīt tālākStājas spēkā jauns rotaļlietu drošuma regulējums
2026. gada 1. janvārī Eiropas Savienībā (ES) ir stājies spēkā jauns rotaļlietu regulējums, kas ievērojami pastiprinās prasības rotaļlietu drošībai un aizsardzībai. Eiropas parlamenta...
Lasīt tālākNegūstot atbildes uz jautājumiem, pasažieru pārvadātāji pamet tikšanos ar satiksmes ministru
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un pārvadātāji šodien pameta tikšanos ar satiksmes ministru Ati Švinku, jo neieguva apliecinājumu ministra izpratnei par nozares problēmām un...
Lasīt tālākLatvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem
Latvijas iedzīvotāji jaunajā gadā atsakās no lieliem tēriņiem, priekšroku dodot uzkrājumu veidošanai un finanšu drošībai, liecina bankas Citadele veiktā aptauja par iedzīvotāju finanšu...
Lasīt tālākVairumā pārbaudīto kosmētikas piedāvājumu internetā trūkst obligātās informācijas
Ņemot vērā, ka kosmētikas līdzekļu tirdzniecība arvien biežāk notiek tiešsaistē, 2025. gadā Veselības inspekcija veica tematisko kontroli, pārbaudot, kāda informācija par kosmētikas...
Lasīt tālākAptauja: iedzīvotāji kopumā tiek galā ar rēķiniem, bet ziemā daļai grūtības pieaug
Lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša rēķinu apmaksa nesagādā grūtības, liecina Luminor bankas aptauja. Ekonomiskā situācija kopumā stabilizējas, lai gan atsevišķās patēriņa...
Lasīt tālāk6. janvārī stājas spēkā vienotais būves reģistrācijas pakalpojums – ātrāka, lētāka, digitāla būvju reģistrācija
No otrdienas, 2026. gada 6. janvāra, iedzīvotājiem un uzņēmējiem pieejams vienotais būves reģistrācijas pakalpojums, kura ieviešana būtiski samazinās birokrātisko slogu, vienkāršos pakalpojumu...
Lasīt tālākNo 2026. gada 1. janvāra palielināts minimālo ienākumu apmērs
Līdz ar Jaunā gada iestāšanos palielināts atbalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem, minimālo vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju saņēmējiem, sociālās...
Lasīt tālākGada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālāk
