Akcentē vajadzību pēc palīdzības fonda tautiešiem
Lai palīdzētu Latvijas valstspiederīgajiem, Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) ir ierosinājusi veidot speciālu fondu, kura līdzekļus varētu izmantot, sniedzot ārkārtas palīdzību ārpus mūsu valsts. Vakar Ministru kabinets (MK) atbalstīja ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska ierosinājumu veidot Materiālās palīdzības fondu.
ĀM sniegtā informācija liecina, ka fondam būtu nepieciešami 50 000 latu. Paredzēts, ka fonda līdzekļi tiks piešķirti kā materiālā palīdzība personai, izmaksātajā summā iekļaujot atpakaļceļa biļetes izmaksas, citus ar atgriešanos Latvijā saistītus pakalpojumus, kā arī personai piešķirtus nelielus skaidrās naudas līdzekļus. Ar personu paredzēts slēgt aizdevuma līgumu, jo naudu vajadzēs atmaksāt, vienojoties par termiņu. Ja persona neatmaksās aizdotos līdzekļus noteiktajā termiņā un apmērā, tad ĀM vērsīsies tiesā ar lūgumu nodrošināt prasības izpildi.
Sadarbībā ar pārstāvjiem no Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ir paredzēts līdz 3. oktobrim izveidot darba grupu, lai izstrādātu MK noteikumu projektu. Tas būtu jāpaveic līdz šā gada 30. decembrim.
Mūsu tautieši arvien vairāk un biežāk dodas uz ārzemēm – strādāt, mācīties, ceļot, bet ne vienmēr nokārto visas nepieciešamās formalitātes. Gadās, ka ārvalstīs piedāvā strādāt neoficiāli, un cilvēki paliek bez iztikas līdzekļiem vai vispār bez naudas un nespēj atgriezties mājās. ĀM nav īpašu finanšu
līdzekļu, lai varētu palīdzēt. Piemēram, 2008. gadā 52 Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs palikuši bez finanšu līdzekļiem un saņēmuši palīdzību no radiniekiem vai draugiem ar ĀM Konsulārā departamenta starpniecību. Vēl šopavasar ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis brīdināja par riskiem, kas varētu apdraudēt darba meklētājus Vācijā un Austrijā. Tika minēti piemēri, kā no darba meklētājiem izkrāpti vairāki desmiti un pat simti eiro, bet rezultātā Latvijas iedzīvotāji palika gan bez darba, gan bez naudas.
ĀM arī atgādina, ka svarīgs nosacījums ir apdrošināšana, dodoties uz ārzemēm. Ja persona ir apdrošinājusies, tad ekstremālos gadījumos palīdzību sniedz un noteiktas izmaksas sedz arī attiecīgā apdrošināšanas kompānija. Piemēram, pašlaik Latvijas valstspiederīgajam visas izmaksas par medicīniskās palīdzības sniegšanu vai transportēšanu jāsedz pašam vai viņa tuviniekiem, ja ārpus Latvijas izbraukušais nav apdrošināts un viņam nav nepieciešamo finanšu. Īpaši dārga ir medicīniskā evakuācija.
Saskaņā ar ĀM informāciju pacienta atgādāšana uz Latviju no Polijas ar sauszemes transportu izmaksā 2500 latu, ar speciālo avioreisu no Norvēģijas – 12 000 latu, personas ārstēšana un evakuācija no Īrijas izmaksā 80 000 latu. Apmaksājot arī medicīnisko evakuāciju, Materiālās palīdzības fondā varētu aptrūkties līdzekļu, tāpēc valdībai būtu jātiek skaidrībā, kā turpmāk rīkoties šādos gadījumos.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Latvijas Tirgotāju asociācija: nepārdomāta politika iznīcina mazos un nacionālos uzņēmējus, apdraud legālo tirgu un veicina ēnu ekonomiku
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) brīdina, ka pārliekā un nepārdomātā uzņēmējdarbības regulēšana un nodokļu paaugstināšana rada smagas sekas legālajiem tirgotājiem un valsts budžetam.Plānotais...
Lasīt tālākVērojams straujš hipotekāro kredītu pieaugums Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, reģioni tuvojas Rīgas tempam
Latvijas nekustamo īpašumu tirgū šī gada pirmajā pusgadā novērots būtisks aktivitātes kāpums. Swedbank apkopotie dati liecina, ka noslēgto hipotekāro kredītu skaits palielinājies par...
Lasīt tālākLatvijā aug mājokļu īres maksa, taču lēnāk nekā Igaunijā un Lietuvā
Īres maksas pieaugums Latvijā pēdējo 15 gadu laikā ir bijis divreiz lielāks nekā vidēji Eiropas savienībā (ES), tomēr salīdzinot ar abām pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis kāpums...
Lasīt tālākPirmā maksājumu karte bērnam: 5 kļūdas, no kurām vecākiem izvairīties
Arvien biežāk vecāki piešķir saviem bērniem pirmo maksājumu karti salīdzinoši agrā vecumā – vidēji 10 līdz 11 gados, liecina Luminor bankas dati. Lai gan tas ir lielisks veids, kā veicināt...
Lasīt tālākRažas apjoms un graudu gala cena šobrīd ir lielais nezināmais
Aptuveni trešdaļa ražas vēl ir uz lauka, jo laikapstākļi neļauj to novākt, turklāt, liela daļa no nokultajiem graudiem ir lopbarības kvalitātē, tāpēc jautājums par kopējo ražas apjomu...
Lasīt tālākFM: nepieciešams stiprināt iestāžu iekšējo kontroli un risku vadību
Otrdien, 9. septembrī, valdības darba kārtībā ir iekļauts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par iekšējā audita darbību ministrijās un iestādēs 2024. gadā....
Lasīt tālākCenas turpina augt: lielākais slogs – pārtika un mājoklis
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie patēriņa cenu dati rāda, ka augustā, salīdzinot ar jūliju, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas ir samazinājušās par 0,3 %. Taču...
Lasīt tālākRīgas dome lems par nakts sabiedriskā transporta pilotprojekta pagarinājumu
Pirmdien, 8. septembrī, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja lēmumu pagarināt nakts sabiedriskā transporta pilotprojektu līdz oktobra beigām. Šogad, pēc piecu...
Lasīt tālākLatvijas mājsaimniecību patēriņa paradumi mainās – kopējais labklājības līmenis pieaug
Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš, un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi...
Lasīt tālākKonstatēts jauns ĀCM uzliesmojums mājas cūku novietnē
Informējam, ka šodien apstiprināts jauns Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums mājas cūkām Mārupes novada Salas pagastā novietnē ar 29 mājas cūkām. Šogad tas ir jau desmitais konstatētais...
Lasīt tālāk