• Tweet

Arvien palielinās nevienā Latvijas izglītības iestādē nereģistrēto skolas vecuma bērnu skaits: dati liecina, ka 90% no viņiem ir kopā ar vecākiem izceļojuši no valsts un tikai par nelielu daļu nav nekādas informācijas.

Ja 2012. gadā 12 618 šeit dzimušo bērnu nemācījās nevienā no Latvijas skolām, tad 2013. gadā – jau 14 173. «Lielāko daļu šīs statistikas veido uz ārzemēm izbraukušie. 2012. gadā tādu bija 9700, pērn – 12 000. Vēl šajos skaitļos ir bērni invalīdi, taču sadarbībā ar pašvaldībām izdevies šo jautājumu veiksmīgi pavirzīt uz priekšu: 2010. gadā ārpus reģistriem bija palikuši 200 bērni invalīdi, 2013. gadā – tikai 12,» Saeimas Pieprasījumu komisijas deputātus informēja Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča. Viņa uzsvēra, ka beidzamā gada laikā ir ļoti samazinājies to skaits, par kuriem nav nekādas informācijas. Kopumā – 2012. gadā bija 2600 nezināmo, bet 2013. tie bija apmēram 400. Arī divās lielākajās vietvarās – Rīgā un Daugavpilī – esot notikušas šādas pozitīvas izmaiņas, bet 21 pašvaldībā esot tikai pa vienam bērnam, par kuru nekas nav zināms. Iemesli, kāpēc skolēns pazūd, tika minēti šādi: bezvēsts prombūtne, adoptēts, anulēta deklarētā dzīvesvieta. Ir arī tādi, kas neejot skolā, jo, piemēram, meitenei ir piedzimis bērns, bet puisis – strādā. Tomēr ir vēl arī tā sauktie hroniskie kavētāji, kuru skaitu IKVD šobrīd vēl apzinot, raksta NRA.lv.

Deputāti bija pārsteigti par šādu pozitīvu pavērsienu: pirms dažiem gadiem nezināmo skaits bijis krietni lielāks – ne tikai simtos, bet tūkstošos. I. Juhņēviča to skaidroja kā atbildīgo dienestu un vietvaru veiksmīgas sadarbības rezultātu: «Pašvaldības saprot, ka katrs bērns valstij ir svarīgs, tāpēc centīgi tiek skaidrots, kas ar viņiem notiek.» Izskanēja gan šaubas, vai domju darbinieki uz aizbraukušo rēķina nenoraksta arī pārējos skolu neapmeklētājus.

I. Juhņēviča uzsvēra, ka raizes darot arī tas, ka atgriezušos skaits ir niecīgs – labi, ja viņu esot viens procents. Šonedēļ, kad IKVD darbinieki apmeklējuši Daugavpili, to esot apliecinājuši arī šīs pilsētas skolu direktori. «Lai arī cik neliels daudzums tas būtu, ir svarīgi, ko mēs šiem bērniem piedāvājam, un lai nebūtu tā, ka bērns atgriežas no Francijas, kur mācījies 3. klasē, bet šeit viņu atsēdina atpakaļ pirmajā. Līdz ar to negrib iet uz skolu, jo nav kopā ar saviem vienaudžiem, un vecāki pat apsver domu braukt atpakaļ uz Franciju, jo te viņu atvasei nav atbilstošas izglītības iespējas,» teica dienesta vadītāja, piebilstot, ka šobrīd IKVD veicot pētījumu, kā skolas strādā ar tiem bērniem, kas atgriezušies no ārzemēm. Tas ļaus saprast problēmas, kādas jārisina skolām un pašvaldībām, un arī piedāvāt risinājumus.

Deputāti vēlējās arī uzzināt, vai ir informācija, kur un kā mācās izceļojušie bērni. IKVD vadītāja atzina, ka šādas ziņas nav iespējams iegūt, jo vēstniecībām nav pieejami šādi dati. Komisija nolēma rosināt Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē 2015. gada pirmajā pusgadā kā vienu no ES prioritātēm noteikt kvalitatīvas izglītības nodrošināšanu bērniem, kuri visu laiku nedzīvo vienā mītnes zemē. Iespējams, ka šīs problēmas veiksmīgākai risināšanai vajadzēs veidot ES mobilitātes fondu.