• Tweet

Biedrība “Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība” aicina atbildīgās nozares ministrijas un Finanšu ministriju steidzami mazināt ģimeņu ar bērniem nevienlīdzību, īstenojot trīs biedrības iniciatīvas: palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu par apgādībā esošu personu no 250 līdz 500 eiro mēnesī, nodrošināt sociālo drošību ikvienai māmiņai zīdaiņa kopšanas periodā, kā arī par mājokļa kredīta pamatsummas dzēšanu 15% apmērā par katru nākamo bērnu ģimenē.

Apvienība aicina Saeimai un Finanšu ministrijai nekavējoties uzsākt palielināt IIN atvieglojumu par apgādībā esošu personu līdz 500 eiro mēnesī, nosakot 3 gadu pakāpeniskas palielināšanas periodu un paredzot atvieglojuma palielinājumu līdz 430 EUR mēnesī jau no 2026.gada. Vienlaikus būtu svarīgi izstrādāt regulējumu, kas ļauj vecākiem savā starpā pārnest neizmantoto IIN atvieglojuma daļu par apgādībā esošu personu.

“Iniciatīva palielināt IIN atvieglojumu par bērniem mazinās ienākumu nevienlīdzību un izlīdzinās IIN slogu uz ienākumiem mājsaimniecībās ar un bez bērniem. Nabadzības risks ģimenēs ar bērniem pieaug proporcionāli apgādājamo bērnu skaitam uz 1 apgādnieku. Īstenojot šo iniciatīvu, strādājošu vecāku ģimeņu ienākumi palielinātos par 63,75 EUR mēnesī par katru bērnu,” norāda Elīna Treija, biedrības “Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība” valdes priekšsēdētāja. Šo iniciatīvu iespējams atbalstīt šeit: https://manabalss.lv/i/3705.

Šobrīd IIN atvieglojums par apgādībā esošu bērnu ir 250 eiro mēnesī. Ja neapliekamais minimums strādājošajam vēl nesen ir paaugstināts līdz 510 EUR, pensionāriem līdz 1000 EUR mēnesī, bet IIN atvieglojums par bērnu nav pārskatīts gadiem. Sadalot ģimenes ienākumus uz visiem mājsaimniecības locekļiem, nodokļu slogs uz bērnu uzturēšanai nepieciešamajiem ienākumiem ir kļuvis ievērojami lielāks nekā uz ienākumiem personām, kas dzīvo bezbērnu mājsaimniecībās.

Apvienība arī aicina atbildīgo Labklājības ministriju steidzami novērst netaisnību, liedzot daļai no māmiņām, kas nestrādā, bet kopj mazuli līdz 1,5 gada vecumam, sociālās garantijas – darba stāžu par bērna kopšanas periodu, apdrošināšanu bezdarbam un invaliditātei, iemaksas pensiju kapitālā.

“18% jaundzimušo māmiņas nav sociāli apdrošinātas. Šī brīža likumi paredz, ka bērnu kopšanas pabalstu un vecāku pabalstu var saņemt tikai nedalīti kopā viens no vecākiem, kā rezultātā, ja tētis ir vecāku pabalsta saņēmējs, viņš automātiski ir arī bērna kopšanas pabalsta saņēmējs, bet māmiņa, kas nestrādā, bet kopj zīdaini, paliek bez valsts sociālās apdrošināšanas. Īpaši cieš tās sievietes, kuras periodā, kamēr dzimst vairāki bērni, izlēmušas pārtraukt darba attiecības un veltīt sevi pilnībā rūpēm par bērniem un mājsaimniecību,” norāda Elīna Treija, biedrības “Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība” valdes priekšsēdētāja. Šo iniciatīvu iespējams atbalstīt šeit: https://manabalss.lv/i/3708.

2025.gadā pieaugusi to ģimeņu proporcija, kurā pēc bērniņa piedzimšanas vecāku pabalstu noformē bērna tēvs. Ja vēl 2023.gadā tikai 17% no vecāku pabalstu saņēmējiem bija tēti, tad 2025.gadā to ir jau 22%1. 83% no tēviem, kas saņem vecāku pabalstu turpina strādāt, kamēr ar jaundzimušo ir kopā bērna mamma.

Trešā iniciatīva, ko rosina “Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība”, ir samazināt esoša hipotekārā mājokļa kredīta pamatsummu par 15% (bet ne vairāk kā 15 000 EUR) par katru nākamo bērnu ģimenē, kas piedzimis ne agrāk par 9 mēnešiem pēc hipotekārā kredīta saņemšanas. Tas būtu būtisks atbalsts ģimenēm ar bērniem, kā arī reāls stimuls uzdrīkstēties paplašināt ģimeni.

Apvienība norāda, ka galvenais finansējuma avots varētu būt 2024. gada ALTUM peļņa (~24 miljoni EUR) vai arī ALTUM rezerves kapitāls. Tas ir sociāli atbildīgs veids, kā izmantot valsts kapitālsabiedrības līdzekļus sabiedrības ilgtermiņa labumam.

“Ar katru nākamo bērnu, mājsaimniecības maksātspējas riski pieaug. Ģimenei, kura uzņēmusies hipotekārā kredīta saistības, ir finansiāli nedroši uzņemties rūpes par vēl vienu apgādājamu personu, jo kredītiestādes to var vērtēt kā kredītrisku pieaugumu un draudēt ar kredītlikmju palielināšanu, kā rezultātā vēl vairāk palielinot ģimenes ikmēneša maksājumus un finansiālo spriedzi. Daļēja kredīta dzēšana pēc vēl viena bērniņa piedzimšanas kompensētu kredītrisku pieaugumu. Tas būtu finansiāli drošāk gan ģimenēm, gan kredītdevējiem un finanšu tirgum kopumā,” norāda Gatis Eglītis, biedrības “Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienība” valdes loceklis. Šo iniciatīvu iespējams atbalstīt šeit: https://manabalss.lv/i/3707.

Šīs iniciatīvas ir ilgstoši aktualizētas un izdiskutētas reģionālo daudzbērnu ģimeņu biedrību vidū, kā arī atbalstītas nesen notikušajā Daudzbērnu ģimeņu salidojumā, kurā bija pārstāvētas 12 reģionālo biedrību daudzbērnu ģimenes.