• Failure notice from provider:
    Connection Error:http_request_failed
16/02/2024, Kategorija: Ekonomika

Birokrātija un iestāžu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē kopumā ir pieaudzis, bet administratīvo naudas sodu nomaksas rādītāji būtiski neuzlabojas – secināts Valsts kontroles revīzijā, kurā vērtēts, vai izveidotā administratīvo naudas sodu izpildes sistēma darbojas efektīvi un vai sodu izpildi nodrošina ar iespējami mazākiem resursiem.

Administratīvās atbildības likums (AAL) stājās spēkā 2020. gada 1. jūlijā, nosakot vairākas izmaiņas administratīvo naudas sodu izpildes procesā. Revīzijas secinājumi izgaismo sākotnējās ietekmes novērtējuma un ietekmes pēcpārbaudes nozīmību, ieviešot jaunus regulējumus un reformas. “Lai arī AAL sākotnējās ietekmes novērtējumā prognozēja, ka jaunais regulējums finansiāli neietekmēs valsts pārvaldes iestāžu un tiesu ikdienas funkcijas un tādēļ neplānoja papildu resursus, realitātē noticis pretējais – iestādēm vajag vairāk resursu nekā iepriekš un tas bija paredzams reformu plānošanas posmā. Nevērtējot iecerēto izmaiņu ietekmi uz iestāžu funkcijām un tam nepieciešamos resursus, nav arī vērtēts, vai izmaiņas ir samērīgas, salīdzinot ar plānotajiem ieguvumiem. Līdzīgi arī savlaicīgi veikta jaunā regulējuma ietekmes pēcpārbaude ļautu izvērtēt izmaiņu efektivitāti, apzināt trūkumus un pilnveidot jauno regulējumu, redzot, ka darām vairāk, bet rezultāti būtiski neuzlabojas,” skaidro Valsts kontroles padomes locekle Kristīne Jaunzeme.

Pēc reformas visvairāk ietekmēts Valsts policijas (VP) darbs – apjoms pieaudzis piecas reizes

Līdz ar jauno regulējumu darba apjoms administratīvo naudas sodu izpildē iestādēs kopumā ir pieaudzis. Revīzijā 10 no 27 valsts pārvaldes iestādēm, kuras uzliek administratīvos naudas sodus (bez pašvaldībām), atzina, ka tām ir palielinājies darba apjoms.

Tā kā 90 % no visiem uzliktajiem naudas sodiem ir par administratīvajiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, visvairāk ietekmēts VP darbs. Iepriekš VP naudas sodus piespiedu izpildei nodeva, ja tie nebija samaksāti gada laikā no dienas, kad stājās spēkā lēmums par sodu. Līdz tā nomaksai pārkāpējam bija liegti noteikti pakalpojumi saistībā ar dalību ceļu satiksmē. Šī kārtība nodrošināja gan efektīvu naudas sodu izpildi, gan ekonomisku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Savukārt jaunais AAL regulējums paredz sodu nodošanu piespiedu izpildei jau mēneša laikā un vienlaikus arī ātrākus ierobežojumus pakalpojumu saņemšanai. Tagad VP ir jāveic virkne administratīvo darbību, kas nebija jādara iepriekš. Vairs netiek veicināta labprātīga administratīvo sodu nomaksa, ierobežojot pakalpojumu saņemšanu, kas ļautu panākt naudas sodu nomaksu un jau tā būtiski ierobežotos VP cilvēkresursus izmantot, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību.

Lai gan VP iegulda ievērojami vairāk resursu, tomēr rezultāti būtiski neuzlabojas: 2018. un 2019. gadā labprātīgi tika samaksāti 79 % (t. sk. 85 % sodu – par pārkāpumiem ceļu satiksmē), bet 2021. un 2022. gadā vien 71 % (t. sk. 73 % sodu ceļu satiksmē) no piemērotajiem naudas sodiem. No visiem uzliktajiem administratīvajiem sodiem 2018. un 2019. gadā vispār netika samaksāti 16% (t. sk. 13% par pārkāpumiem ceļu satiksmē), savukārt 2021. un 2022. gadā – 14% (t. sk. 12% par pārkāpumiem ceļu satiksmē). Pēc vidējā ātruma radaru ieviešanas uz Latvijas ceļiem 2023. gadā administratīvo naudas sodu par pārkāpumiem ceļu satiksmē īpatsvars aizvien pieaug. Lai nodrošinātu sodu nodošanu piespiedu izpildei, no 2022. gada VP papildus iesaistīja 23 amatpersonas, nodarbinātajiem jāveic virsstundu darbs un plānots piesaistīt vēl papildu resursus. “Valsts kontroles vērtējumā sodu sistēmas jautājumi nav skatāmi atrauti no pienākuma valsts pārvaldes darbu organizēt efektīvi un resursus izlietot lietderīgi. Ja tos pašus rezultātus ir iespējams panākt ar mazāku resursu patēriņu, valsts pārvaldes pienākums ir pilnveidot regulējumu un funkciju īstenošanas procesu, lai to nodrošinātu,” uzsver Kristīne Jaunzeme.

Naudas sodu izpildes funkcija jācentralizē, lai mazinātu birokrātiju un taupītu resursus

Pašreiz decentralizētais process iestādēm prasa lielus resursus – ar administratīvo naudas sodu izpildi tiešajā valsts pārvaldē 27 iestādēs strādā 1570 dažāda līmeņa un kompetenču nodarbinātie, no kuriem vairums (79 %) ir amatpersonas, kas nodrošina iestādes pamatfunkcijas. Centralizējot administratīvo sodu izpildi, šīs funkcijas izpildei vajadzētu vien 73 pilnas slodzes nodarbinātos un, pēc revidentu aplēsēm, to skaitu varētu samazināt vēl uz pusi. Tā varētu ietaupīt valsts budžeta resursus, vienuviet uzkrāt funkcijas izpildei nepieciešamās kompetences un nodrošināt taisnīgāku un vienlīdzīgāku attieksmi pret administratīvi sodītajām personām, jo tagad, atkarībā no iestādes, vidējais dienu skaits, kādā naudas sodus pēc brīvprātīgās izpildes termiņa beigām nodod piespiedu izpildei, svārstās no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem.

Jāmin, ka jau pirms vairāk nekā 10 gadiem Latvijā valdība izvirzīja mērķi – pēc iespējas centralizēt atbalsta funkcijas valsts pārvaldē. 2009. gadā Ministru kabinets uzdeva ministrijām un centrālajām valsts iestādēm izvērtēt iespēju izveidot centralizētas grāmatvedības un personāla vadības sistēmas, likvidējot šīs funkcijas padotības iestādēs. Administratīvo naudas sodu izpildes funkciju, kas pēc būtības ir atbalsta funkcija, Valsts kontroles ieskatā, varētu veikt VID, kas jau šobrīd nodrošina VID administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā.

E-pakalpojumi un automatizēta sodu izpildes administrēšana ļautu novērst kļūdu risku maksājumos un ietaupītu iestāžu resursus

Atšķirībā no e-pakalpojumiem, kuros maksājuma uzdevuma sagatavē ir iekļauti visi rekvizīti, izmantojot vairumu citu samaksas veidu, kļūdu risks būtiski pieaug. Atteikšanās no pašrocīgi veidotiem maksājuma uzdevumiem uzlabotu maksājumu kvalitāti un samazinātu iestāžu resursus, kas tiek patērēti naudas sodu manuālai sasaistei ar veikto maksājumu.

Stājoties spēkā AAL (01.07.2020.), funkcionēt sāka jauna informācijas sistēma – Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma (APAS). Mērķis – nodrošināt elektronisku procesu, automatizējot dažādu lēmumu sagatavošanu pēc sistēmā ievadītajiem datiem, tā ietaupot papīra un pasta izdevumus, kā arī cilvēkresursus. Pašlaik ik gadu aptuveni 40 tūkst. maksājumiem ir jāveic manuāla atpazīšana. Gan VP, gan VID norādīja, ka bieži ir problēmas ar maksājumu identificēšanu APAS. Ja maksājumu nevar identificēt arī manuāli, naudas sods tiek nodots zvērinātiem tiesu izpildītājiem piespiedu izpildei.

2021. gadā Valsts kontrole revīzijā konstatēja, ka ir būtiskas problēmas ar datu kvalitāti APAS un ka VP manuālais darbs ir pat palielinājies. Joprojām turpinās Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešana. 2022. gadā sākta APAS pilnveide, lai samazinātu iestāžu resursu patēriņu un nodrošinātu daļēju piespiedu sodu izpildes procesa automatizāciju. Pēc revidentu aprēķiniem, pēc uzlabojumiem process būs ātrāks un valsts iestādes varēs ieekonomēt līdz 62 % laika šīs funkcijas izpildē.

Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas

Revīzijā sniegti četri ieteikumi: (1) Tieslietu ministrijai izvērtēt iespējas, kā sekmēt labprātīgu naudas sodu izpildi, mazinot naudas soda izpildes kontrolei vajadzīgos resursus; (2) Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju un Iekšlietu ministriju izvērtēt iespējas naudas sodu izpildes funkcijas centralizācijai; (3) Finanšu ministrijai sadarbībā ar Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju izvērtēt alternatīvus risinājumus naudas sodu samaksas kārtībai, t. sk. izvērtēt iespējas atteikties no samaksas veidiem, kas saistīti ar pašrocīgu maksājuma uzdevumu veidošanu; (4) Iekšlietu ministrijai un Tieslietu ministrijai vienoties par konkrētu termiņu datu apmaiņas nodrošināšanai – lai mērķtiecīgi organizētu darbu un ieviestu APAS funkcionalitāti naudas sodu piespiedu izpildes procesa automatizācijai. Ieteikumu ieviešanas termiņš ir līdz 2026. gada 1. februārim.

Par Administratīvo naudas sodu sistēmas reformu

Reforma paredzēja risināt būtiskas administratīvo naudas sodu izpildes problēmas. AAL izstrādes mērķis bija ieviest mūsdienu tiesiskajiem standartiem atbilstošu no procesuālā viedokļa vienkāršu un ātru administratīvā pārkāpuma procesu, kas nodrošinātu cilvēktiesību ievērošanu, procesuālo taisnīgumu un soda neizbēgamību. Tāpat bija paredzēts nodrošināt, ka sods tiek izpildīts, paredzot labprātīgu soda izpildi veicinošus piespiedu mehānismus.

1,011 skatījumi




Video

Visu izšķirs tirgi

04/04/2024 | Autors: Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists

Apstrādes rūpniecība šo gadu sāka ar dramatiskiem skaitļiem, jo janvārī kritums gada griezumā bija 7,3%, bet pret iepriekšējo mēnesi apjomi samazinājās par 4,7%. Februārī ražošana...

Lasīt tālāk
Video

Vai pārtikas produktu cenu kāpums ir apstājies?

03/04/2024 | Autors: Labdien.lv redakcija

Pārtikas cenu kāpums ir apstājies, šorīt intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" sacīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe. Gulbe...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Banka samazina gan IKP pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes

28/03/2024

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās (sagatavotas 2024. gada martā) makroekonomiskās prognozes. Samazinātas gan Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma, gan inflācijas īstermiņa prognozes. Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu

28/03/2024

Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...

Lasīt tālāk
Video

Latvijas Bankas prezidents: Šajā gadījumā tirgošanās ar Krieviju ir kā sēdēšana uz pulvera mucas

27/03/2024 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Latvijai un visam reģionam būtu jāiet prom no Krievijas tirgus, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. "Kādēļ gan mums būtu jāmeklē...

Lasīt tālāk
Video

Šonedēļ pāriesim uz vasaras laiku, pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu

25/03/2024

Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiks šā gada 31. martā plkst.03:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu uz priekšu. Tā kā Eiropas Savienības...

Lasīt tālāk
Video

Aizsardzības ministrija piedāvā risinājumus vēja parku attīstībai Latvijā

25/03/2024

Aizsardzības ministrija ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par vēja parku attīstību Latvijā un aizsardzības nozares operacionālajām vajadzībām” un Latvijas teritorijas karti, lai...

Lasīt tālāk
Video

Sankcionētās personas vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus

22/03/2024

Sankcionētās personas, kurām Latvijā pieder nekustamais īpašums, no šī gada 1.jūlija vairs nesaņems nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, tostarp brīvostās un speciālajās ekonomiskajās...

Lasīt tālāk
Video

Dombrovskis: Finanšu ministrs nedrīkst paļauties tikai uz vieglāko ES fondu apguvi

21/03/2024

Ekonomikas doktors, kādreizējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis nosodījis finanšu ministra Arvila Ašeradena izteikumus, ka "vienīgā izaugsmes atslēga Latvijā ir tā, vai valdība...

Lasīt tālāk
Video

Ābrama: Siltumapgādes tarifam jābūt zemākam un prognozējamam

21/03/2024

“Šī brīža tarifi neatspoguļo aktuālās energoresursu cenu izmaiņas. Siltumapgādes tarifiem ir jābūt zemākiem un iedzīvotājiem jābūt iespējai savlaicīgi prognozēt izmaksas nākamajā...

Lasīt tālāk