• Tweet

“Augstskolas Latvijā ir pārāk sadrumstalotas, tas attiecas ne vien uz studiju programmām, kas nereti pārklājas, bet arī uz augstākās izglītības iestāžu pārvaldību. Jābūt caurskatāmai pārvaldības struktūrai, pēc iespējas izslēdzot dublēšanos. Ja gribam celt kvalitāti, jānovērš sadrumstalotība,” trešdien, 16.maijā, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs.

“Audzis arī piedāvāto studiju programmu skaits, šobrīd Latvijā iespējams apgūt jau vairāk nekā 900 studiju programmu, taču studējošo skaits valstī kopumā arvien sarūk. Mums vajag spēcīgas, kvalitatīvas studiju programmas, tādēļ rūpīgi jāizvērtē, vai šāda sadrumstalotība ir pamatota,” piebilda Izglītības komisijas priekšsēdētājs.

Augstākās izglītības kvalitātes veicināšanai svarīgi rosināt plašas diskusijas, lai rastu studentiem, izglītības iestādēm un visai valstij piemērotāko risinājumu. Vērtīgu ieskatu var sniegt arī skatījums no malas, proti, starptautisku ekspertu rekomendācijas, tādēļ komisijas sēdē iepazināmies ar iespējamiem soļiem augstākās izglītības pilnveidei, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) veidojusi, balstoties uz Pasaules Bankas veiktā pētījuma rezultātiem, sacīja A.Adamovičs.

Kā deputātiem uzsvēra IZM valsts sekretāra vietniece Agrita Kiopa, kā vienu no galvenajiem izaicinājumiem augstskolu iekšējās pārvaldības jomā pētījums izceļ izglītības iestāžu struktūrvienību sadrumstalotību. Kompleksas pārvaldības struktūras ar lielu skaitu iesaistīto struktūru un personu, un plašiem neformālo sarunu procesiem mazina iekšējās pārvaldības procesu efektivitāti un produktivitāti.

Tāpat augstskolām būtiski vairāk fokusēties uz savām stratēģijām, nepieciešami uzlabojumi stratēģiju ieviešanā un pārraudzības procesā, akcentēja IZM pārstāve.

Ieteikumi aptver ne vien jautājumus par augstskolu iekšējo pārvaldību, bet arī iekšējo finansēšanu un citiem jautājumiem.

Pasaules Bankas veiktais pētījums var būt kā vērtīgs atbalsta punkts un iedvesmas avots, domājot par reformām augstskolu pārvaldībā un finanšu sadalījumā, piebilda Izglītības komisijas priekšsēdētājs.

Pētījumā analizētas septiņas augstskolas: Daugavpils Universitāte, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, Latvijas Universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Vidzemes Augstskola.

Arī sēdē klātesošo augstskolu pārstāvji pauda gandarījumu par sniegtajām rekomendācijām, uzsverot augsta līmeņa starptautiskas ekspertīzes nozīmi darba pilnveidē.

Foto: Saeimas kanceleja