• Tweet

Publiskajā sektorā nepieciešami daudzi būtiski pilnveidojumi, lai tas būtu gatavs identificēt un novērst “naudas atmazgāšanas” un sankciju pārkāpšanas riskus – secināts Valsts kontroles revīzijā ar mērķi preventīvi izvērtēt, kāda ir prakse, lai savlaicīgi atklātu aizdomīgus darījumus un izvairītos no darījumiem ar sankcijām pakļautām personām, tā novēršot negatīvas sekas Latvijas valstij un iedzīvotājiem.

“Latvijā jau kopš 2008. gada publiskajam sektoram ir pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par katru aizdomīgu darījumu, tomēr nacionālā līmenī līdz šim publiskajā sektorā aktuālie riski nav tieši vērtēti un analizēti. Revīzijas rezultāti atklāj, ka publiskajā sektorā nav vienotas izpratnes par “naudas atmazgāšanas” un sankciju risku pārvaldības nozīmīgumu un praktiski veicamajām darbībām, lai gan šādiem riskiem pakļauto darījumu apjoms Latvijā ir liels: piemēram, tikai 18[1] revīzijā vērtētajās pašvaldībās vien riskiem pakļautajās jomās darījumu apmērs gada griezumā sasniedz 340 miljonus eiro,” atklāj Valsts kontroles padomes loceklis, Piektā revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins.

Revīzijas laikā Valsts kontrole izvērtēja 18 pašvaldību, 13 ministriju un 12 centrālo valsts iestāžu iekšējās kontroles sistēmu, iespējas un praksi “naudas atmazgāšanas” un sankciju risku pārvaldībai. Revidenti konstatēja, ka lielākajā daļā pašvaldību un iestāžu nav ieviesta iekšējās kontroles sistēma šo risku pārvaldībai. Turklāt publiskajam sektoram nav pietiekama metodoloģiska atbalsta mācību, vadlīniju vai citā veidā, kā arī ir ierobežota pieeja bezmaksas informācijai. Tāpat revīzijas laikā konstatēti gadījumi, kad, saskaroties ar “naudas atmazgāšanas” un sankciju pārkāpšanas riskiem, publiskais sektors nebija gatavs operatīvi reaģēt un rīkoties. Piemēram:

2019. gadā ASV Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) noteica sankcijas pret Aivaru Lembergu un Ventspils attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju, Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju un Ventspils brīvostas pārvaldi, uzskatot tās par Lemberga ietekmē esošām institūcijām.

2020. gadā AS “Pasažieru vilciens” saskārās ar problēmām iegādāties dīzeļvilcieniem nepieciešamās rezerves daļas, jo to ražotājs ir pakļauts OFAC sankcijām.

2021. gadā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde uzsāka kriminālprocesu SIA “Erbauer group” par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā; minētais uzņēmums pieder Jēkabpils pilsētas domes deputātam un ir uzvarējis Jēkabpils pilsētas pašvaldības, Madonas novada pašvaldības, Pārtikas un veterinārā dienesta, VSIA “Latvijas valsts ceļi” u. c. publisko personu rīkotajos iepirkumos, t. sk. iepirkumos, kas saistīti ar Eiropas Savienības fondu finansētiem projektiem.

2021. gadā Liepājas ostā remontdarbu veikšanai iebrauca kuģis, kura īpašnieks ir iekļauts OFAC sankciju sarakstos.
Edgars Korčagins skaidro, ka “pārkāpumi var ietekmēt gan valsts reputāciju un ekonomikas izaugsmi, gan iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, ja, īstenojoties kādam no riskiem, uzsāktais darījums nevarētu notikt. Piemēram, pašvaldība nevarēs pabeigt objekta būvniecību, nāksies atmaksāt saņemto ES fondu finansējumu vai nebūs iespējams nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus. Tādēļ ir svarīgi proaktīvi sekmēt publiskā sektora izpratni par riskiem un nodrošināt atbalstu iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanai.”

Valsts kontroles revidenti ir pārliecināti, ka revīzijas rezultātus vērtīgi skatīt kontekstā arī ar Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas sistēmas efektivitāti. “Proti, 2019. gadā Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja (Moneyval) norādīja, ka Latvija ir panākusi progresu, stiprinot sistēmu, tomēr saglabāja uzraudzības statusu. 2020. gadā Finanšu darījumu darba grupa (FATF) lēma Latviju neiekļaut tā dēvētajā “pelēkajā sarakstā” un nepakļaut pastiprinātai uzraudzībai, to pamatojot ar visām sekmīgi izpildītajām rekomendācijām, lai cīnītos pret “naudas atmazgāšanu” un atbildētu uz Moneyval ieteikumiem. Šī revīzija ir stratēģisks instruments, ar kura palīdzību Latvijas Republika demonstrē apņemšanos pilnveidot sistēmu, līdz minimumam likvidējot korupcijas, “naudas atmazgāšanas” un sankciju pārkāpšanas riskus, t. sk. publiskajā sektorā,” skaidro Korčagins.

Valsts kontroles ieteikumi praktiskas ieviešanas fāzē

Valsts kanceleja sadarbībā ar Finanšu izlūkošanas dienestu (FID), Ārlietu ministriju (ĀM) un Valsts kontroli jau ir uzsākusi darbu pie mācību organizēšanas atbildīgo personu kvalifikācijas un kompetences paaugstināšanai.

Valsts kontroles revidentu sniegtie priekšlikumi FID, ĀM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Valsts kancelejai ir vērsti uz publiskajai pārvaldei piemītošo risku identificēšanu, metodoloģiskā atbalsta un mācību nodrošināšanu publiskajam sektoram, kā arī datubāzu pieejamības un funkcionalitātes uzlabošanu, lai panāktu samērīgumu pārbaužu veikšanā un mazinātu administratīvo resursu izlietojumu.

Tāpat pašvaldībām un valsts pārvaldes iestādēm pašām ir jāpārskata un jāpilnveido iekšējās kontroles sistēma “naudas atmazgāšanas” un sankciju risku pārvaldībai.