Septembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijā pieaugusi par vairāk nekā 40%
Septembrī Latvijā pirmo reizi kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas mēneša vidējā cena veidojās no trīsciparu skaitļa, sasniedzot 123,50 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 41,4% vairāk nekā augustā, bet attiecībā pret 2020. gada septembri cena bija vairāk nekā trīs reizes augstāka.
Elektroenerģijas cenas būtiski pieaugušas arī citur Eiropā – tā Polijā septembrī cena bija 102,26 EUR/MWh, pārējās Baltijas valstīs, Dānijā un Zviedrijas 4. tirdzniecības apgabalā – 120 līdz 124 EUR/MWh robežās, bet Vācijā, Francijā, Beļģijā, Nīderlandē un Austrijā vidējā mēneša cena svārstījās ap 135 EUR/MWh, liecina atvijas pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls” sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.
Cenu pieaugums Latvijā galvenokārt ir saistīts ar šādiem iemesliem: būtiski ir pieaugušas gāzes un CO2 kvotu cenas, mazāks ir ūdens rezervuāru piepildījums Norvēģijā, zemāka vēja parku izstrāde, kā rezultātā elektroenerģijas biržas robežcenu noteica energoavoti ar augstāku piedāvāto cenu. Īslaicīgus cenu pieaugumus atsevišķās dienās Baltijā izraisīja arī starpsavienojumu nepieejamība apkopes darbu dēļ.
Septembrī par 33% ir samazinājies elektroenerģijas imports uz Baltiju no trešajām valstīm un arī par 19% no Eiropas Savienības valstīm attiecībā pret augustu. Izmaiņas importā saistītas ar ražošanas apjoma palielinājumu Baltijā pēc ļoti zemā ražošanas līmeņa šī gada augustā, un noteiktajiem tehniskajiem ierobežojumiem. No 15. septembra Lietuvas regulējošo iestāžu lēmuma dēļ par 19% ir samazinātas līniju caurlaides spējas no Krievijas uz Baltiju, salīdzinot ar mēneša pirmo pusi, lēmuma mērķis ir neļaut Baltijas valstu tirgū nonākt elektroenerģijai no Baltkrievijā uzceltās Astravjecas atomelektrostacijas.
Savukārt importa samazinājums no Eiropas skaidrojams ar faktu, ka četras dienas Lietuvas – Zviedrijas starpsavienojumam tika veikti apkopes darbi un tas nebija pieejams elektroenerģijas tirdzniecībai, tāpat trīs dienas apkopes darbi tika veikti Somijas – Igaunijas starpsavienojumam un tirgum nebija pieejami 35% no tā jaudas.
No oktobra AST apskats tiks papildināts vairākas reizes mēnesī, saglabājot savu līdzšinējo datu analīzes periodu – viens mēnesis. Mēneša sākumā līdz 5. datumam tiks publicēti dati par cenām un starpvalstu starpsavienojumu noslodzi, kā arī Baltijā importētās elektroenerģijas apjomu un elektroenerģijas balansēšanas tirgu Baltijā, bet līdz mēneša 20. datumiem tiks publicēta oficiāli apstiprināta Latvijas elektroenerģijas tirgus bilance – dati par elektroenerģijas ģenerāciju un patēriņu Latvijā, ģenerācijas veidiem un to izmaiņām mēneša griezumā.
Vēl par tēmu:
Apstrādes rūpniecība uzņēmusi apgriezienus, maijā izaugsmei sasniedzot 5,6%
Apstrādes rūpniecības apjoms salīdzināmajās cenās šā gada maijā pieaudzis par 5,6% pret pagājušā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vairākas...
Lasīt tālākEiropas Komisija piešķir 295,5 miljonus eiro Rail Baltica projekta tālākai attīstībai
Kopuzņēmums RB Rail AS, kas sadarbībā ar Rail Baltica projekta īstenotājiem koordinē arī Eiropas Savienības finansējuma pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu, informē, ka Rail Baltica...
Lasīt tālākPilnībā “atslēgties” no darbiem vai daļēji būt pieejamam – par ko liecina mūsu atvaļinājuma paradumi?
[caption id="attachment_35407" align="alignnone" width="300"] Beautiful business woman looking at papers she holding in her arms while working on computer at her office[/caption] Vasara ir atvaļinājumu...
Lasīt tālākEkonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālākMazumtirdzniecībā maijā aug pieprasījums pēc IT iekārtām un elektroprecēm
2025. gada maijā, salīdzinot ar 2024. gada maiju, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 2,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri koriģētie dati...
Lasīt tālākLux Express izskata iespēju vērsties tiesā pret valsti
Baltijas reģionā lielākais autobusu pārvadājumu uzņēmums Lux Express izskata iespēju vērsties tiesā pret valsti, jo pretēji Satiksmes ministrijas (SM) vēlmei atrisināt ieilgušo problēmu...
Lasīt tālākLDDK: sabiedrība neizjūt valdības centienus mazināt birokrātiju
83% iedzīvotāju bieži novēro birokrātijas negatīvās izpausmes un uzskata, ka pēdējā gada laikā situācija ar birokrātiju valsts un pašvaldību iestādēs nav mainījusies (53%) vai ir...
Lasīt tālākSamazinās administratīvo slogu digitālo platformu operatoriem
Trešdien, 25. jūnijā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus “Noteikumos par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot...
Lasīt tālākVienkāršoti noteikumi inovāciju un izaugsmes atbalstam uzņēmumiem
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Ministru kabinets šodien apstiprināja Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālāk