Biznesa konferencē “Personāla vadība 2022” uzsver attālinātā darba izaicinājumus un mikroklimata nozīmi darba vidē

Ceturtdien, 30. septembrī, tiešsaistē norisinājās biznesa konference “Personāla vadība 2022”, kurā eksperti diskutēja par personāla vadības nākotni, darbaspēku, darba tiesiskajām attiecībām, vadītāju kompetencēm, darbinieku labsajūtu un citām aktualitātēm.
Konferencē uzstājās vairāki jomas eksperti, runājot par aktualitātēm personāla vadības nozarē. Vairāki referenti runāja par to, ka arvien nozīmīgāku lomu ieņem emocionālā labsajūta darbā. GROWING biznesa konsultante un trenere Jana Strogonova norādīja – ņemot vērā, ka bizness bez cilvēkiem nav iedomājams, darba devējiem ir nepieciešams lielāku uzmanību pievērst tam, kā veicināt darbinieku produktivitāti. “Emocijas ietekmē cilvēku uzvedību un darba sniegumu. Pētījumi liecina, ka cilvēki ar augstu sniegumu organizācijās piedzīvo vairāk pozitīvas emocijas un retāk negatīvas emocijas.”
Viņa atzina, ka produktivitāte pasliktinājusies attālinātajā darbā, jo grūti nošķirt to, kur sākas darbs, bet kur beidzas mājas. “Ja cilvēkam nav pilnvērtīga atpūta, tad viņš nevar pilnvērtīgi strādāt,” piebilda eksperte.
Arī “DTE” juriste Diāna Grīnberga uzsvēra, ka pandēmijas laikā pieaugušas darbinieku sūdzības par mobingu darba vietā: “Arvien biežāk darbinieki vēršas ar sūdzībām par nepatīkamu mikroklimatu darba vidē. Tas īpaši ir saasinājies pandēmijas laikā, kad darbinieki jūtas izstumti. Ja mēs paskatāmies no tiesas prakses puses, tad redzams, ka psihoemocionālais terors no darba devēju puses un pazemošana kļūst par arvien aktuālāku tēmu.”
Tāpat konferencē eksperti iezīmēja jaunākās aktualitātes Darba likumā, it īpaši attiecībā uz attālināto darbu. Kā uzsvēra Latvijas Māsu asociācijas jurists Andris Alksnis – nav šaubu, ka attālinātais darbs saglabāsies un sekos vēl citi grozījumi saistībā ar to. Kopumā gan viņš redz to tikai kā ieguvumu gan darba devējiem, gan arī darbiniekiem.
Pārmaiņas saistībā ar attālināto darbu iezīmēja arī biedrības “Modus Vivendi A” valdes priekšsēdētāja Anita Rošāne, runājot par digitālo etiķeti un atšķirībām starp klātienes un tiešsaistes komunikāciju. “Mūsu sadzīves apstākļi katram ir ļoti atšķirīgi, un, apzinoties, ka darba vietas iekārtošana ir mūsu pašu atbildība, te būs saruna ar ģimenes locekļiem, mājiniekiem par to, vai viņi izprot jūsu darba situāciju. Izveidot savu darba vietu mājās, kur varat netraucēti strādāt, ir ne tikai svarīgi, bet arī nepieciešami,” uzsvēra Rošāne, norādot uz vairākiem punktiem, kas jāievēro, lai tiešsaistē izskatītos pieņemami.
Savukārt komunikācijas arhitekte un personīgā zīmola meistare llze Rasa, runājot par to, kā parādīt savu “es” hibrīda darba režīmā, atzina, ka attālinātais darbs ir palīdzējis darbiniekiem vairāk parādīt savu autentiskumu un veidot daudz cilvēciskākas attiecības ar kolēģiem. “Atslēga šajā hibrīdā darba režīmā ir individuāla pieeja katram, bet jāatceras, ka birojs ir bez sienām un arī darba devējiem ir jādomā vairāk par jauno, attālināto pieeju,” uzsvēra Rasa.
Konferencē uzstājās arī Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO prezidente Irēna Liepiņa, kas runāja par sociālo dialogu Latvijā un pasaulē, to nozīmi un problēmām. Mainīgas vides izaicinājumus iezīmēja arī “ASTRAL Executive Search” vecākā konsultante Sandra Liepa un SIA “Aveluk Grupa” uzņēmuma vadītāja, rekrutēšanas vecākais speciālists Kristīne Kuļeva, kas runāja vairāk par trešo valstu darbinieku un jauniešu piesaisti, it īpaši būvniecības sektorā. Konferenci noslēdza “Improvin Business” pielietojamās improvizācijas trenere komunikācijas, sadarbības un radošuma jomā ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi improvizācijā – Elīna Biseniece, kas runāja par improvizācijas metožu pielietošanu personāla atlasē.
Vēl par tēmu:
LDDK: Valdība virza budžeta grafiku bez vienošanās un bez plāna izdevumu mazināšanai
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž bažas, ka Finanšu ministrijas rīkojuma projekts par valsts budžeta un turpmāko gadu budžeta plānošanas grafiku Ministru kabineta 2026. gada...
Lasīt tālākLai gan ceļu būves sezona ir apdraudēta, valdība klusē un nereaģē
Krievijas agresijas pret Ukrainu un Tuvo Austrumus karadarbības radītās sekas ceļu būvniecības nozarē ir izraisījušas nepieredzēta apjoma būvniecības izmaksu un būvmateriālu cenu kāpumu....
Lasīt tālākTiks aktualizēts Profesiju klasifikators
Profesiju klasifikators tiks papildināts ar vairākām jaunām profesijām, nosakot tām atbilstošus pamatuzdevumus. Profesiju klasifikatorā iekļautas tādas profesijas kā digitālās transformācijas...
Lasīt tālākBiedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālāk