ZM pārstāve biznesa konferencē: Covid-19 pandēmijas ekonomiskā ietekme uz pārtikas un lauksaimniecības nozari būs īslaicīga
Pārtikas ražotāji un lauksaimnieki Covid-19 krīzi pārvarēs, un jau šogad sagaidāma ekonomikas atveseļošanās, biznesa konferencē “Pārtika un lauksaimniecība 2022” norādīja Zemkopības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa.
23. septembrī tiešsaistē norisinājās biznesa konference “Pārtika un lauksaimniecība 2022”, kurā tika runāts par aktuāliem izaicinājumiem abās nozarē, Covid-19 un citu apstākļu ietekmi uz to attīstību, kā arī to, kas pārtikas un lauksaimniecības jomu sagaida nākamgad.
Konferencē uzstājās vairāki jomas eksperti, runājot par to, kāda ir sabiedrības attieksme pret Latvijā ražotājiem produktiem, vai viegli mūsdienās ir būt pārtikas ražotājam, kādas tendences novērojamas Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozarē, kā pandēmiju pārcieta putnkopības nozare, kādi būs nākamie izaicinājumi un kādas pārmaiņas atnesīs 2022. gads.
Zemkopības ministrijas Valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa konferencē uzsvēra, ka eksporta vērtība ik gadu palielinās. 2020. gadā eksports ir palielinājusies par +5%. Pēc viņas teiktā, pērn nozīmīgās preces Latvijas kopējā eksportā bijušas pārtikas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti. Raugoties uz produktu kategorijām, cūkgaļas un kviešu eksports veicināja eksporta pieaugumu, bet Latvijas piena ražošanas nozare tika vissmagāk skarta pandēmijas pirmajos mēnešos.
Runājot par Covid-19 ietekmi, eksperti norādīja uz to, ka gadu gaitā esam tikuši pāri daudziem apgrūtinājumiem – tā, piemēram, 2012. gadā turpinājās piena ražošanas nozares koncentrācija. Daļa mazo saimniecību pārtrauca darbību piena nozarē, jo to ganāmpulkos bija grūtības nodrošināt zemu piena pašizmaksu un pietiekami augstu piena kvalitāti. Laika posmā no 2014.–2016. gadam nozare piedzīvoja būtisku izlaides kritumu Krievijas noteiktā embargo ietekmē. Embargo ietekmē samazinājās piena iepirkuma cenas, kā arī veidojās piena pārprodukcija.
2018. gadā samazinājies gan piena govju ganāmpulku, gan slaucamo govju skaits, kā arī kopējais saražotā piena apjoms. Daļai saimniecību bija grūtības pietiekamā apjomā savākt lopbarību, jo lielā daļā Latvijas bija ļoti mazs nokrišņu daudzums.
Līdz ar to, pēc viņas sacītā, piena sektors ātrāk pielāgojās izmaiņām. COVID-19 nav atstājis būtisku un ilgstošu ietekmi uz piena un piena produktu nozari. “Piena nozare ir bijusi samērā izturīga Covid-19 pandēmijas laikā,” sacīja Krieviņa.
Citāda situācija bijusi cūkgaļas sektoram, “Cūkgaļas sektoram šis laiks ir visgrūtākais – sākoties Covid-19 pandēmijai, kā arī saglabājoties Āfrikas cūku mēra negatīvajai ietekmei, bija dramatiska cūkgaļas iepirkuma cenas pazemināšanās – 41%,” atzina ministrijas pārstāve.
Arī liellopu sektors bija starp tiem, kas cieta salīdzinoši vairāk no COVID-19 pandēmijas ietekmes nekā citas nozares. “Liellopu gaļas cenas lejupslīdi un pieprasījuma samazināšanos tieši izraisīja Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu ietekmē izveidojies pārsātinājums Eiropas Savienības tirgū, tostarp Latvijā,” norādīja Krieviņa.
Savukārt, runājot par mājputnu gaļas nozari, tā šogad varētu saskarties ar negatīvām sekām, ko visam Eiropas Savienības (ES) tirgum radīs putnu gripas izplatības dēļ eksporta tirgos ieviestie importa ierobežojumi no ES, un līdz ar to, piedāvājuma pieaugums iekšējā tirgū.
Kopējās prognozes gan par nākotni neesot tik sliktas. OECD prognozes liecina, ka COVID-19 pandēmijas ekonomiskā ietekme būs īslaicīga un galvenokārt ietekmēs gaļas nozari. Pēc sākotnējās ekonomiskās lejupslīdes no COVID-19 šoka OECD prognozes paredz, ka 2021. gadā sagaidāma ekonomikas atveseļošanās.
Saskaņā ar PTO jaunākajiem aprēķiniem, paredzams, ka 2021. gadā globālā tirdzniecība pieaugs par 8% un 2022. gadā par 4%. OECD prognozē, ka 2021. gadā atjaunosies gaļas cenas liellopu gaļai, cūkgaļai un mājputniem, jo pieprasījums valstīs ar augstiem ienākumiem atgūsies no COVID-19 pandēmijas. Dzīvnieku izcelsmes produktu un citu augstvērtīgu pārtikas produktu (piemēram, augļu un dārzeņu) patēriņa pieaugums tomēr paliks ierobežots.
Vēl par tēmu:
7 000 skolēnu jau pieteikušies vasaras darbam
2. maijā tika uzsākta skolēnu elektronisko reģistrāciju dalībai skolēnu vasaras darbam. Iniciatīvu centralizēti organizē Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un līdz 3.maija rītam vasaras...
Lasīt tālākSaeima dod atļauju valstij iegādāties “Air Baltic” vērtspapīrus
Finanšu ministrs valsts vārdā varēs iegādāties akciju sabiedrības "Air Baltic Corporation" jaunemitējamos fiksēta ienākuma vērtspapīrus. To paredz ceturtdien, 2.maijā, Saeimā pieņemtais...
Lasīt tālākNākošgad tiks pārceltas divas darba dienas
2025. gadā tiks pārceltas divas darba dienas. 2. maija darba dienu, piektdienu, kas iekrīt starp svētku dienu ceturtdienu – 1. maiju, un sestdienu – 3. maiju, pārcels uz sestdienu - 10....
Lasīt tālākLSA: Par spīti visam, piena lopkopības nozare Latvijā turpina strādāt un attīstīties
Neskatoties uz to, ka 2023. gads Latvijas piena lopkopības saimniecībām bija izaicinājumu un pārbaudījumu pilns - svaigpiena iepirkuma cenas kritums gada sākumā no gandrīz 50 EUR/100 kg uz...
Lasīt tālākLBAS turpina uzstāt uz sociālajām garantijām līdzšinējā līmenī darba nespējas lapu apmaksā
Šodien, 30. aprīlī, trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse turpinās diskusiju par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba...
Lasīt tālākŽurnālists atklāj šokējošu informāciju par “Olainfarm” meitasuzņēmumu darbību Krievijā
Latvijas farmācijas uzņēmuma AS "Olainfarm" meitaskompānija "Olainfarm Rus" joprojām turpina darboties Krievijā. Kā atklājis žurnālists Ansis Pūpols, Krievijas uzņēmums "Olainfarm Rus"...
Lasīt tālāk“Telegram” kanālos norit elektronisko cigarešu nelegāla tirdzniecība; plāna apkarošanai nav
Sākot ar kokaīnu un beidzot ar eskorta pakalpojumiem. To visu un vēl vairāk piedāvā iegādāties dažādos “Telegram” kanālos. To aktivitāte pēdējā laikā pieaugusi. Tur iespējams iegādāties...
Lasīt tālākEM virza likumprojektu, lai Atkrastes vēja parka projektam ELWIND noteiktu nacionālo interešu objekta statusu
Pirms pusotra gada valdība apstiprināja Latvijas – Igaunijas Atkrastes vēja parka ELWIND tālāku virzību. Projekta aizstāvji uzsver, kas runa nav tikai par gigantisku zaļās enerģijas ražotāju,...
Lasīt tālākEiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...
Lasīt tālākStradiņa slimnīca sagaida no SIA “Velve” būvniecības dokumentācijas atdošanu un skaidrojumu par parādiem apakšuzņēmējiem
Lai risinātu ar A2 būvobjekta pārņemšanu saistītos jautājumus, tostarp par norēķiniem, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) sagaida, ka SIA “Velve”...
Lasīt tālāk