• Tweet

Pasludinot saīsināto spriedumu tā sauktajā Aivara Lemberga tiesas prāvā, Rīgas apgabaltiesa Lembergam piesprieda piecus gadus cietumā, 20 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju. Lembergam konfiscēti īpašumi, uzņēmumu kapitāldaļas, automašīnas, naudas līdzekļi un citas mantas vairāku desmitu miljonu vērtībā. Vienlaikus iedziļinoties tajā, ko tiesa nolēma konfiscēt Lembergam, atklājies, ka spriedumā tiesa saka, ka Lembergam piederot kaut kas viens, bet konfiscēt grib kaut ko citu – atsevišķos gadījumos pat vēlas konfiscēt īpašumus, kas nemaz neeksistē.

“Neatkarīgā” atklājusi, ka Lemberga krimināllietas spriedumā iespaidīgos apjomos – pat veselām lappusēm – ir vienkārši pārkopēta apsūdzība. Arī salīdzinot divas tā dēvētās Lemberga lietas saīsinātā sprieduma sadaļas – to, kurā tiesa norāda, kādas kapitāla daļas ārvalstu kompānijās Aivaram Lembergam piederot, ar sadaļu par mantas konfiskāciju –, atklājās, ka visās pozīcijās tiesa ir pārrakstījusi prokuroru sastādītos dokumentus, pārceļot visas prokuroru pretrunas un absurdus jau uz tiesas spriedumu. Arī 22. jūnijā paziņotajā pilnajā spriedumā atklājies, ka visas pretrunas un absurdi jautājumā par mantu ir saglabāti.

Jau iepriekš atklājies, ka apsūdzība ir vienkārši nokopēta no prokuroru sarakstīta procesuālā dokumenta – ar visām acīmredzamajām aplamībām un pretrunām. Tā, piemēram, pēc principa “copy – paste” tiesa ir rīkojusies arī saīsinātā sprieduma sadaļā par mantas konfiskāciju. Tiesa ir vienkārši nokopējusi prokuroru 2007. gada 17. decembrī sarakstīto lēmumu par aresta uzlikšanu mantai, nepārbaudot faktus un pilnīgi nemaz nevērtējot to, kas tiesas izmeklēšanā tiešām tika atklāts. Turklāt tiesa ir ignorējusi pat to, ka šis prokuroru lēmums ir pretrunā ar pašu prokuroru sarakstīto apsūdzību.

Tāpat “Neatkarīgā” jau iepriekš atklāja, ka, vārds vārdā nokopējot apsūdzības tekstu, pirmās instances tiesa saīsinātajā spriedumā apgalvo, ka tiesas izmeklēšanā esot konstatēts – Aivars Lembergs savā amatpersonas deklarācijā nav norādījis viņam piederošās “ne mazāk kā 33,33 kapitāla daļas” kompānijā “Beleggingsmaatschappij Geit B.V.”, tāpēc saucams pie kriminālatbildības atbilstīgi Krimināllikuma 219. pantam.

Neskatoties uz to, tiesa lēma, ka šīs reālās kapitāla daļas nav jākonfiscē, bet jākonfiscē “patiesā labuma guvēja tiesības”: “Aivaram Lembergam un Anrijam Lembergam piederošās 33,34% patiesā labuma guvēja tiesības kompānijā „Beleggingsmaatschappij Geit B.V. … – konfiscēt.”

Līdzīgas pretrunas atklātas arī citos tiesas spriedumos, tā, piemēram, spriedumā apgalvots, ka arī kompānijā “Yelverton Investments B.V.” Aivaram Lembergam piederot kapitāla daļas, tomēr šīs kapitāla daļas neesot jākonfiscē – konfiscēt vajagot “patiesā labuma guvēja tiesības”.

Medijs piemin, ka kompānija “Yelverton Investments B.V.” nebūt nav kāds tur “kaktu kantoris” – bez kontroles pār šo kompāniju nav iespējams kontrolēt AS “Ventbunkers”. Savukārt kontrole pār AS “Ventbunkers” ļauj kontrolēt AS “Latvijas naftas tranzīts” (pamatkapitāls – 104,7 miljoni), SIA “Noord Natie Ventspils termināls”, SIA “VB Investments” (pamatkapitāls – 40 miljoni) u.c. uzņēmumus.

Bet minētos uzņēmumus šobrīd kontrolē neviens cits kā Rūdolfs Meroni, tieši pateicoties kontrolei pār kompāniju “Yelverton Investments B.V.”, kas nozīmē, ka, ja prokurori sākotnēji arestētu reālas kompānijas “Yelverton Investments B.V.” kapitāla daļas un tagad ar lēmumu par konfiskāciju to akceptētu arī tiesa, domājams, Meroni nevarētu kontrolēt minētos aktīvus, kuru vērtība mērāma simtos miljonu.

“Neatkarīgā” minējusi vēl vairākus piemērus, uzsverot, ka arī 22. jūnija pilnajā spriedumā ir saglabātas visas minētās pretrunas.

Medijs norāda, ka prokuroru sarakstītās apsūdzības autors (to parakstījis prokurors Juris Juriss, kurš pēc notiesājoša sprieduma pasludināšanas saņēmis strauju karjeras kāpumu, kļūstot par Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanas koordinācijas nodaļas virsprokuroru), visticamāk, nav gribējis rādīt, ka šajās kompānijas var runāt tikai par “patiesā labuma guvēja tiesībām”, nevis reālām īpašumtiesībām, jo tajos gados valsts amatpersonām “patiesā labuma guvēja tiesības” deklarācijās nemaz nebija jānorāda.

Savukārt sprieduma sarakstītājiem, vienu sprieduma sadaļu nokopējot no apsūdzības, bet citu sprieduma sadaļu pārrakstot no citiem procesuālajiem dokumentiem, acīmredzami gali neiet kopā. Pārkopējot dokumentus viņi pat nav mēģinājuši iedziļināties būtībā un novērst jebkādas pretrunas. Tāpat sprieduma sarakstītāji nav pat apskatījušies, vai konkrētie uzņēmumi vispār vairs eksistē. Tā, piemēram, “Ventk Company Limited” jau 2008. gadā ir likvidēts, tomēr tiesa liek konfiscēt šā uzņēmuma 22 turētāja akcijas!

Arī pats Lembergs ir norādījis, ka konfiscējot mantu, nav ņemts vērā tiesas debatēs klāstītais, tostarp, ka vairāki uzņēmumi, kas tagad tiek konfiscēti, vairs neeksistē. “Spriedums, tā ir pirmā instance. Vēl ir apelācijas un, ja kas, kasācijas instance. Jāsaka, ka tiesa vispār nav ņēmusi vērā debates. Pat nav lasījuši tās. Tāpēc, ka tur ir arestētas kompānijas, kuras 10–15 gadus neeksistē. Tā kā laiks, kas ir tērēts debatēs, tas ir pa tukšo,” sacīja Lembergs.

Tāpat ir uzņēmums, kurā Aivaram Lembergam piederot ne mazāk kā 20 000 kapitāla daļu. Tomēr tiesa uzskata, ka esot jākonfiscē 15 000 turētāja akciju, no kā it kā būtu jāsecina – 5000 turētāja akciju (vai kapitāla daļu) jāpaliek A. Lemberga īpašumā. Jāatzīst, ka kapitāla daļas un akcijas ir jauktas ļoti daudzos piemēros. Kaut vai šajā: “Barnes Industries Limited” A. Lembergam esot piederējušas 333,33 kapitāla daļas, bet, spriedumrakstītājaprāt, jākonfiscē esot 667 akcijas.

Ir arī pretēji piemēri, kad sprieduma sarakstītāji grib, lai konfiscē vairāk, nekā Lembergam esot piederējis. Tāpat vēl jākonfiscē arī tas, kas Lembergam it kā nemaz nav piederējis, jo pie nedeklarēšanas šāda kompānija nav pieminēta.

Vai tas neliecina par tiesas nekompetenci?

Foto: F64