Latvijas Pasts piedāvās vienkāršāku un izdevīgāku atmuitošanas pakalpojuma saņemšanu

Saskaņā ar izmaiņām Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos no 1. jūlija pilnīgi visām precēm, kas tiks iegādātas ārpus ES, tajā skaitā interneta veikalos, tiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN). Lai saņemtu sūtījumu, preces būs jādeklarē muitā.
Līdz ar jauno noteikumu stāšanos spēkā atmuitojamo sūtījumu apjoms varētu palielināties vairākkārt, bet Latvijas Pasts jaunajai kārtībai sagatavojies, investējot būtiskus resursus jaunos digitālos risinājumos klientu apkalpošanā un datu apmaiņā, kā arī piesaistot jaunus darbiniekus.
Jaunā nodokļu piemērošanas sistēma pasta sūtījumiem no trešajām valstīm attieksies uz visu pasta nozari visā ES, tostarp uz pilnīgi visiem pasta komersantiem Latvijā un to klientiem, tātad faktiski katru Latvijas iedzīvotāju, kurš iepērkas trešo valstu interneta veikalos vai saņem sūtījumus no draugiem vai radiem, kuri dzīvo ārpus ES.
“Patlaban muitojamo sūtījumu lielāko daļu veido sūtījumu apjoms no Ķīnas – pēc mūsu aprēķiniem, līdz pat 95% no kopējā muitošanai pakļauto sūtījumu apjoma. Ja kopumā 2020. gadā Latvijas Pastā saņemto atmuitojamo sūtījumu skaits vidēji mēnesī nedaudz pārsniedza 5000 vienību, 2021. gada pirmajos mēnešos pēc Brexit tas dubultojās – vidēji tie bija aptuveni 11 000 sūtījumu mēnesī. Potenciālā atmuitošanas apjoma prognoze pēc 1.jūlija varētu būt pat 20 000–25 000 sūtījumu dienā,” stāsta Latvijas Pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.
Gan Latvijā, gan pasaulē kopumā pēdējā gada laikā e-komercijas sūtījumu apjoms ir būtiski palielinājies, un arī tādi starptautiski nozīmīgi notikumi kā Brexit nav to ietekmējuši. Kā liecina Latvijas Pasta pieredze, sūtījumu apjoms no Lielbritānijas kopš gada sākuma faktiski nav samazinājies, tomēr jāņem vērā, ka daļa Lielbritānijas e-komercijas platformu pārcēla savas noliktavas uz ES.
“Iespējams, līdz ar jauno noteikumu stāšanos spēkā sūtījumu apjoms nedaudz samazināsies: pieļaujam, ka kritīsies pavisam nelielas vērtības sūtījumu skaits, kuru muitošana cilvēkiem vienkārši neatmaksāsies. Tāpat iespējams, ka sākotnēji sūtījumu apjoms būs mazāks, jo daļa cilvēku būs piesardzīgi attiecībā uz muitošanas procedūru, negribēs nodarboties ar papildu formalitātēm u. tml. Bet ar laiku šie cilvēki, visticamāk, atkal atgriezīsies pie iepriekšējiem paradumiem,” skaidro Vilcāns.
Tāpat kā līdz šim, klients, kas saņems muitojamu sūtījumu, varēs izvēlēties atmuitošanu veikt pats VID EDS sistēmā vai pieteikt šo pakalpojumu Latvijas Pastā, kura muitas brokeri šogad vidēji mēnesī snieguši pakalpojumus ap 700 sūtījumu atmuitošanai.
Lai klientiem atvieglotu sūtījumu atmuitošanas un saņemšanas procesu, no 1. jūlija Latvijas Pasts piedāvās vēl ērtāku, vienkāršāku un izdevīgāku atmuitošanas pakalpojuma saņemšanu – elektronisku rīku, kas no katram saņēmējam unikālas saites būs izmantojams jebkurā viedierīcē vai datorā un ļaus ērti un viegli veikt atmuitošanas procedūru un nodokļu samaksu. Jaunajos digitālajos klientservisa risinājumos un starptautiskās datu apmaiņas nodrošināšanā no 1. jūlija Latvijas Pasts līdz šim investējis ap 285 000 eiro. Gatavojoties izmaiņām, jau pieņemti un apmācīti 15 jauni darbinieki gan muitas jautājumos, gan klientu servisā.
Vienlaikus sagaidāms, ka līdz ar jaunajiem noteikumiem palielināsies ne tikai sūtījumu apjoms, kas būs jāuzglabā, līdz sūtījumi tiks atmuitoti, jo tikai tad tos varēs nodot klientiem, bet arī sūtījumu apjoms, kas netiks atmuitots, un Latvijas Pasts jau savlaicīgi nodrošinājis papildu telpas šādu sūtījumu glabāšanai noteiktu laiku. Tāpat iespējami sarežģījumi situācijās, kad trūks sūtījuma atmuitošanai nepieciešamo datu, piemēram, nebūs iespējams noteikt sūtījuma vērtību, kas atmuitošanu padarīs neiespējamu. Tāpēc Latvijas Pasts vismaz sākotnēji aicina rēķināties ar ilgāku sūtījuma saņemšanas laiku pēc 1. jūlija.
Vēl par tēmu:
Februārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālākTikai piektdaļa Latvijas lauksaimnieku šogad prognozē labāku ražu – lietuvieši un igauņi daudz optimistiskāki
Aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas lauksaimnieku norāda, ka šogad prognozē labāku ražu, puse (50%) sagaida līdzīgu ražu, kā iepriekš, bet 9% - sliktāku. Kaimiņvalstīs lauksaimnieki...
Lasīt tālākLuminor: katrs sestais mazais uzņēmums aizdevumu izmanto iekārtu iegādei
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Mazie Latvijas uzņēmumi arvien biežāk izvēlas investēt savā attīstībā, tostarp ieviešot jaunas...
Lasīt tālākFM: rūpniecības izaugsmi februārī nodrošināja elektroenerģijas un gāzes apgāde
Rūpniecības produkcijas apjoms šā gada februārī pieauga par 4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pieaugumu noteica elektroenerģijas un gāzes apgādes palielinājums...
Lasīt tālākPTAC aicina iedzīvotājus Lieldienās iegādāties zemo cenu groza produktus
Tuvojoties Lieldienām, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) aicina patērētājus laikus plānot pirkumus un izvēlēties izdevīgākos piedāvājumus, iegādājoties zemo cenu groza...
Lasīt tālākPlānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1. aprīlī, konceptuāli...
Lasīt tālākPlānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi
Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...
Lasīt tālākPētījums: martā cenu atšķirība starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās...
Lasīt tālāk