VK konstatē nelikumības publiskajā sektorā ar kompensācijām par profesionālās darbības ierobežojumiem

Valsts kontrole (VK) veica revīziju, lai noskaidrotu, vai publiskā sektora darba devēji, ar darbiniekiem noslēdzot vienošanos par profesionālās darbības ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību pārtraukšanas, vienmēr rīkojušies atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Valsts kontrolei pēc revīzijas nākas atzīt, ka šādas vienošanās vairākumā gadījumu nav slēgtas ar mērķi novērst konkurenci publiskā sektora darba devēja komercdarbībai, bet drīzāk tādēļ, lai risinātu problēmsituācijas, kad darbinieki nevēlas izbeigt darba tiesiskās attiecības, vai, tieši otrādi, lai šādi apliecinātu īpašu labvēlību kādam no darbiniekiem.
Secināto spilgti apliecina konstatētais koncernā “Latvijas dzelzceļš” un Latvijas Universitātē. Turklāt publiskā sektora darba devēju neatbilstošās rīcības dēļ bijušajiem darbiniekiem ir bijusi iespēja vienlaicīgi gan saņemt atlīdzību par profesionālās darbības ierobežojumu, gan kļūt par bezdarbnieku un nepamatoti saņemt bezdarbnieka pabalstu.
Normatīvo aktu izpratnē šādas vienošanās paredzētas tam, lai liegtu darbiniekam ienākt tirgū vai profesijās, kuras atrodas tiešā konkurencē ar bijušo darba devēju. Vienlaikus tiek aizsargātas arī darbinieka intereses, kā kompensāciju par profesionālās darbības ierobežojumu maksājot ikmēneša atlīdzību visa ierobežojuma laikā. Šādas vienošanās var slēgt ikviens darba devējs ar jebkuru savu darbinieku, kuru uzskata par būtiskas informācijas turētāju, arī publiskā sektora darba devējs – valsts, kuras galvenais uzdevums, iesaistoties komercdarbībā, ir darboties sabiedrības interesēs.
Slēdzot vienošanās, neizsekojams un apšaubāms pamatojums, nelikumīga un nelietderīga rīcība ar publiskas personas līdzekļiem
Pēc veiktās revīzijas Valsts kontrole atzīst, ka publiskā sektora darba devēju lēmumu pieņemšana nav izsekojama un pamatojums objektīvai nepieciešamībai slēgt vienošanās ar darbiniekiem par profesionālās darbības ierobežojumu ir apšaubāms. Revīzijā secināts, ka neviens no publiskā sektora darba devējiem nav izvērtējis objektīvu nepieciešamību ar konkrētu darbinieku slēgt šādu vienošanos. Nepastāv arī kritēriji, kas vērtēti, nosakot darbiniekam profesionālās darbības ierobežojuma nosacījumus, piemēram, izmaksājamās atlīdzības apmēru, laika periodu, kurā profesionālā darbība ir ierobežota.
Valsts kontrole jau iepriekš veiktā revīzijā par valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību norādīja, ka VAS “Latvijas dzelzceļš” gadiem ilgi šādu praksi piekopa attiecībā uz kapitālsabiedrībā pastāvošo struktūrvienību – Prezidentu padomi, kura faktiski dublēja valdes funkcijas un ar kuras locekļiem bija noslēgti arī darba līgumi. Noslēgtie darba līgumi bija garants valdes loceklim pēc tā atsaukšanas no amata saņemt dažāda veida labumus, kas pienākas tikai darbiniekiem, tai skaitā atlīdzību par profesionālās darbības ierobežojumu.
Savukārt Latvijas Universitāte 2019. gadā pēc rektora neapstiprināšanas amatā nekavējoties ar četriem darbiniekiem noslēdza vienošanās par profesionālās darbības ierobežojumu uz diviem gadiem. Kad rektors pēc tiesas lēmuma tika apstiprināts amatā, Latvijas Universitāte ar diviem no šiem darbiniekiem atkārtoti uzsāka darba tiesiskās attiecības. Līdz pat revīzijas noslēgumam Latvijas Universitāte nav rīkojusies, lai atgūtu finanšu līdzekļus par laika periodu, kad profesionālās darbības ierobežojumam vairs nebija pamata. Pēc revidentu aplēsēm tie ir apmēram 19 tūkstoši eiro.
Neizpildot normatīvo aktu prasības, radīti zaudējumi valsts speciālajam budžetam
Revīzijā konstatēts, ka, slēdzot šādas vienošanās, tika pārkāptas Darba likuma prasības, jo atlīdzība par profesionālās darbības ierobežojumu tika izmaksāta vienā maksājumā (izņemot revīzijā konstatētu vienu gadījumu), nevis ik mēnesi, kā to nosaka likums. Kopsakarā ar to, ka publiskā sektora darba devēji neievēro arī normatīvajā regulējumā noteikto pienākumu sniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par darbiniekiem, ar kuriem ir noslēgtas šādas vienošanās, tas ir arī atstājis finanšu sekas uz valsts speciālo budžetu. Proti, publiskā sektora darba devēju neatbilstošā rīcība ir devusi iespēju bijušajiem darbiniekiem vienlaikus gan saņemt atlīdzību par profesionālās darbības ierobežojumu, gan nepamatoti saņemt bezdarbnieka pabalstu. Revīzijā tika konstatēts, ka šādi rīkojušies seši publiskā sektora darba devēji. Rezultātā deviņi bijušie darbinieki ir izmantojuši šo situāciju, lai iegūtu bezdarbnieka statusu un no tā izrietošās tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, tā radot zaudējumus valsts speciālajam budžetam 135 273 eiro apmērā.
Revīzijas laikā, sadarbojoties ar VID, ir panākts, ka publiskā sektora darba devēji VID ir iesnieguši patiesu, faktiskajai situācijai atbilstošu informāciju. Tas nozīmē, ka kompetentajām iestādēm būs iespēja rīkoties, lai atgūtu nepamatoti izmaksāto bezdarbnieka pabalstu.
Labklājības ministrijai Valsts kontrole ir sniegusi vienu ieteikumu, aicinot tās padotības iestādes – Nodarbinātības valsts aģentūru un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru atgūt vai pārrēķināt no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta nepamatoti izmaksāto bezdarbnieka pabalstu.
Vienlaikus Valsts kontrole ir vērsusies ar priekšlikumu Ministru kabinetā izstrādāt vienotus noteikumus, lai turpmāk tos ievērotu visi publiskā sektora darba devēji, kuri nodarbojas ar komercdarbību un ar darbiniekiem slēdz vienošanās par profesionālās darbības ierobežojumu.
Vēl par tēmu:
Rīgā ieviesta jauna kārtība skolēnu uzņemšanai 10. klasēs
Galvaspilsētā šogad ieviesta jauna kārtība skolēnu uzņemšanai 10. klasēs, izmantojot dinamisku algoritmu un vienotu pieteikšanās sistēmu. Ar jauno sistēmu visi gribētāji tiks pie izglītības...
Lasīt tālākKarstums var apdraudēt veselību un dzīvību: NMPD un VUGD aicina iedzīvotājus rīkoties atbildīgi
Ņemot vērā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra aktuālās prognozes, ka, sākot ar šo sestdienu, Latviju sasniegs spēcīgs Rietumeiropas karstuma vilnis, gaisa temperatūrai pakāpjoties...
Lasīt tālākNedēļas nogalē un nākamās nedēļas sākumā gaidāms stiprs, vietām arī ļoti stiprs karstums
Nedēļas pirmā puse aizvadīta ar mierīgiem laika apstākļiem – pārsvarā pūta lēns līdz mērens vējš, dažviet lija, kā arī vietām tika novērota migla. Nedēļas nogalē Latvijā no Rietumeiropas...
Lasīt tālākNo 1. jūlija samazināts PVN arī maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām
Trešdien, 1. jūlijā, stājas spēkā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme 12% apmērā maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. Saglabāta arī PVN samazinātā 12% likme svaigiem...
Lasīt tālākRIX Rīgas lidosta atzīta par labāko Eiropas lidostu 5–10 miljonu pasažieru kategorijā
RIX Rīgas lidosta saņēmusi vienu no prestižākajiem Eiropas aviācijas nozares apbalvojumiem - Starptautiskās lidostu padomes Eiropā (Airports Council International Europe, ACI Europe) balvu “EUROPE...
Lasīt tālākPavadi svētkus skaidrā – SPKC aicina Jāņus svinēt droši
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina Jāņus pavadīt droši, veselīgi un atbildīgi. Lai svētku prieku neaizēnotu traumas, saindēšanās, infekcijas slimības vai citi...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā saglabāsies vasarīgi silts laiks, savukārt jaunnedēļ gaidāmi mainīgi laikapstākļi
Nedēļas izskaņā Latvijā gaidāms vasarīgi silts laiks - gaisa temperatūra paaugstināsies līdz +20…+25°, bet brīvdienās termometra stabiņš pakāpsies pat virs +25° atzīmes. Laiks būs...
Lasīt tālākEUIPO: FIFA Pasaules kausu aktīvi izmanto organizētā noziedzība – konfiscē 66 000 viltotus futbola kreklus un ekipējumu
Izmantojot 2026. gada FIFA Pasaules kausa popularitāti, organizētās noziedzības grupējumi aktīvi ir iesaistījušies futbola atribūtu viltojumu ražošanā un tirdzniecībā. Starptautiskā operācijā...
Lasīt tālākLielajos kapos plāno ieviest mūsdienīgu norāžu un informācijas sistēmu
Ņemot vērā infrastruktūras nolietojumu un nepietiekamās orientēšanās iespējas, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja nolēmusi atbalstīt vienotu un mūsdienīgu norāžu un informācijas...
Lasīt tālākEkonomikas ministrijā pārrunā gatavību PVN samazināšanai pārtikai
Šā gada 18. jūnijā Ekonomikas ministrijā norisinājās darba seminārs, kurā valsts pārvaldes iestādes un Vienošanās “Par godīgu PVN likmes samazinājuma pārnesi” partneri pārrunāja praktisko...
Lasīt tālāk